Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Ko mēs paši varētu darīt, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā? 05.07.2018

Justīne jautā: Pēdējā laikā sanācis sastapties ar cilvēkiem, kuri ir cietuši no seksuālās vardarbības bērnībā. Šos stāstus klausoties, piedāvāju lasīt Lūli Vīlmu. Izstāstīju arī par karmas likumu, piedošanu. Ko mēs paši varētu darīt, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā? Kā palīdzēt tiem, kuri no tās cieš?

Elvita Rudzāte atbild: Seksuāla vardarbība savā būtībā ir savu seksuālo vēlmju apmierināšana jeb tiekšanās pēc baudām. Ja mēs skatāmies plašāk, tad šā brīža sabiedrības modelis ir baudu apmierināšana. Baudas tiek piedāvātas ļoti dažādas. sākot no iepirkšanās lielveikalos līdz pat erotiskām masāžām.

Kamēr sabiedrība uzskatīs par galveno dzīves vērtību baudas, tikmēr nekas nemainīsies attiecībā uz dažādām seksuālām izvirtībām. Lai notiktu pārmaiņas sabiedrības domāšanā, nepieciešams paplašināt sabiedrības apziņas līmeni un tas ir jādara, sākot ar bērniem. Tieši tāpēc tika dibināta Sirdsapziņas skola, lai audzinātu jauno paaudzi par Krietniem Cilvēkiem un attīstītu izšķirtspēju – kas ir laicīgs un pārejošs no mūžīgā un paliekošā.

Lai palīdzētu tiem, kas ir cietuši vai cieš no vardarbības, viņiem ir jāpalīdz izprast dzīve – cēloņu un seku sakarības un vispārcilvēcisko vērtību savstarpēja saistība un ietekme uz dzīvi. Jo labāk viņi izpratīs dzīvi – kas, kāpēc notika tieši tā kā notika, jo ātrāk viņi atvērsies piedošanai un mīlestībai.

Lai arī mūsdienu zinātnes sasniegumi ir patiešām ievērojami, tomēr ļoti daudzi cilvēki vēl joprojām ir emocionāli nelīdzsvaroti un dzīvo, svārstoties starp bēdām un prieku. Mums dzīvē jāsaprot un jāizjūt zinātnes un garīgo vērtību apvienojums un jāparāda pienācīga cieņa cilvēciskajām vērtībām. Tādējādi paaugstināsies mūsu apziņas līmenis, un mēs kļūsim labāki, mēs radīsim harmonijas, miera un mīlestības pilnu gaisotni ap sevi.

Diemžēl lielākā sabiedrības daļa neizprot cilvēciskās vērtības, jo tās nekur nav oficiāli definētas, un zināšanas par tām netiek pasniegtas nevienā mācību iestādē. Cilvēciskās vērtības nav gluži tas pats, kas pozitīvas cilvēkiem piemītošas īpašības. Cilvēciskās vērtības ir plašāks jēdziens nekā cilvēciskās īpašības. Lai apgūtu pilnu cilvēcisko vērtību spektru, cilvēkam ir pamazām jāapgūst katra no tām, jo cilvēciskās vērtības cilvēkā attīstās un pāriet cita citā līdzīgi tam, kā mēs mācāmies skolā – mūs pārceļ nākamajā, augstākajā klasē tikai tad, kad esam apguvuši iepriekšējai, zemākai klasei paredzēto mācību vielu.

Pozitīvās cilvēciskās īpašības ir cilvēcisko vērtību izpausme, bet negatīvās cilvēciskās īpašības traucē apgūt cilvēciskās vērtības.

Daudzi viedi cilvēki ir atšķirīgi aprakstījuši cilvēciskās vērtības, tāpēc vienotu klasifikāciju nebūs iespējams atrast, tomēr pamatdoma par cilvēciskajām vērtībām visiem viedajiem cilvēkiem ir vienota. Par pamatu sabiedrībā tiek pieņemtas piecas vispārcilvēciskās vērtības – Patiesība, Tikumība, Miers, Mīlestība, Nevardarbība jeb atteikšanās no vardarbības.

Patiesība visos ir viena vienīga – tā ir Dievs! Tomēr, ņemot vērā, ka liela daļa sabiedrības netic Dievam, viņiem šāds skaidrojums nebūs saprotams. Cilvēkā Patiesība sevi atklāj kā Sirdsapziņa. Arī neticīgi cilvēki jūt savu Sirdsapziņu. Ja cilvēka rīcība ir pretrunā ar Sirdsapziņu, cilvēks jūtas slikti – vienalga, vai viņš ir ticīgs vai neticīgs. Kad vārdi ir saskaņā ar Sirdsapziņu, tie ir patiesi, tie pārvēršas par Patiesību. Patiesība laicīgajā, materiālajā izpratnē nozīmē domu un faktu patiesu atspoguļošanu jeb, citiem vārdiem sakot: ko cilvēks domā, to viņš arī runā.

Lai cilvēks būtu saskaņā ar cilvēcisko vērtību Patiesība, viņam ir jāpiemīt šādām pozitīvajām cilvēciskajām īpašībām: godīgumam, taisnīgumam, patiesumam; un viņam ir jāatbrīvojas no šādām negatīvajām cilvēciskajām īpašībām: melīguma, lišķības, liekulības un viltības.

Tikumība balstās Patiesībā. Bez Patiesības nav Tikumības. Patiesa Tikumība ir Patiesība darbībā jeb pareiza rīcība. Citiem vārdiem sakot, to, ko cilvēks domā, to viņš arī runā un rīkojas saskaņā ar saviem vārdiem. Ja cilvēks nav patiess, tad viņa rīcība nevar būt tikumīga. Salīdzinot cilvēka dzīvi ar mājas celtniecību, patiesība tiek uzskatīta par mājas pamatiem, bez kuriem nav iespējams uzbūvēt kvalitatīvu māju, kas ir mūsu dzīve. Savukārt tikumība izpaužas ikdienas situācijās: kā mēs ievērojam vispārpieņemtos tikumības principus savās izvēlēs. Nepietiek ar to, ka cilvēks pats sevi pasludina par tikumīgu, ir svarīgi, lai to redzētu un atzītu arī citi. Mēs katrs esam pats sev cenzors, kas ikdienā pasaka, kas ir pareizi un kas – nepareizi. Tieši mūsu izpratne par to, kas ir pareizi vai nepareizi, nosaka mūsu rīcību. Jo cilvēka apziņas līmenis ir augstāks, jo mazāka ir iespējamība, ka viņš pieļaus kļūdas. Tāpēc ir tik svarīgi garīgi izglītot sabiedrību, lai celtu apziņas līmeni, lai visi cilvēki pieļautu mazāk kļūdu.

Piemēram, kad pusaudžiem tika uzdots jautājums, vai viņi būtu gatavi sasniegt savus mērķus ar melu palīdzību, tad vairums pusaudžu atbildēja apstiprinoši, jo neapzinājās melošanas kaitīgumu un ietekmi uz viņu dzīvi. Tas nozīmē, ka pusaudži pieļautu kļūdu, neapzinoties, ka tā ir bijusi kļūda, bet kļūda rastos tikai tāpēc, ka viņi nezināja par cilvēciskajām vērtībām – Patiesību un Tikumību.

Vai skolēni ticēs skolotājam, kas mācīs viņiem godīgumu, bet pats nepārtraukti stāstīs puspatiesības un izturēsies liekulīgi pret citiem kolēģiem? Protams, ka ne. Skolēns šādam skolotājam neuzticēsies, bet izdarīs secinājumus, ka pieaugušajiem ir jāmelo, lai sasniegtu savus mērķus. Tā pieaugušie ar savu netikumīgo paraugu māca bērniem un jauniešiem kļūt netikumīgiem. Tas nozīmē, ka mēs visi esam atbildīgi par radušos situāciju, kad sabiedrība vairs nekontrolē savu rīcību, dzīvo netikumīgu dzīvi, ko neuzskata par netikumīgu. Piemēram, mūsdienās neviens neuzskata dzīvi par netikumīgu, ja partneri dzīvo kopā nereģistrētās attiecībās. Jaunieši uzsāk intīmās attiecības ļoti agri, neapzinoties atbildību, ko uzņemas intīmo attiecību laikā. Skolā viņiem māca, kā izvairīties no grūtniecības, bet vai skolā māca mīlēt un uzņemties atbildību par partneri? Tikai tad, kad vairākkārtīgi neizdodas izveidot attiecības, cilvēkiem sāk rasties jautājums, kāpēc man tā neveicas, kāpēc nespēju izveidot ģimeni? Atbilde ir pavisam vienkārša – kamēr nesāksi ikdienas situācijās dzīvot pareizi, ievērojot Dievišķos likumus, tikmēr vari necerēt, ka tava dzīve būs laimīga, bet ja cilvēks nav laimīgs, viņš nespēj izjust iekšēju mieru, pat praktizējot meditāciju vai citas garīgās prakses.

Cilvēcisko vērtību Miers ir iespējams sasniegt tikai tad, ja cilvēks ir patiess un izdara pareizas izvēles. Citiem vārdiem sakot, Miers ir Patiesības un Tikumības turpinājums jau augstākā pakāpē (skat. iepriekšminēto piemēru ar pāreju no zemākas klases uz augstāku klasi). Ja cilvēka rīcība ir pretrunā ar viņa Sirdsapziņu, tad viņš nevar naktī mierīgi gulēt un izjust iekšēju mieru situācijās, kad ārpasaulē ir nemierīgi. Cilvēks jūtas mierīgs tad, kad viņam ir tīra sirdsapziņa, kad viņš zina, ka nav pārkāpis cilvēciskās vērtības un tikumības principus pat tad, ja viņu kāds nepatiesi apvaino. Miers ir atkarīgs no cilvēka attieksmes pret Esamību jeb dzīves izpratnes. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki bieži zaudē Mieru, ir pieķeršanās lietām, kas sagādā apmierinājumu un baudu fiziskajā pasaulē un ķermeniskajās norisēs. Miesīgās vēlmes ir cilvēka lielākais ienaidnieks. Mums būs mierīgs prāts tikai tad, ja mēs samazināsim savas vēlmes, jo tieši tās visvairāk mudina mūs pieļaut dažādas kļūdas un rada dažādus stresus ikdienas situācijās.

Cilvēks, kas jūtas par kaut ko vainīgs, baidās un dusmojas, nevar izjust iekšēju mieru. Bet, lai to izjustu, ir ļoti cītīgi jāstrādā ar sevi, attīstot pozitīvās īpašības un atbrīvojoties no negatīvajām īpašībām. Visi stresi rodas tikai no nepareizas dzīves uztveres. Ja cilvēks izprastu, kāpēc kaut kas notiek tā un ne citādi, tad viņš nevainotu citus, bet strādātu pats ar sevi, attīstot sevī atbildības izjūtu par sevi, savu rīcību un tās sekām, un arī iekšēju mieru. Spēja saglabāt mieru jebkādā situācijā cilvēkam ļoti palīdz justies labi un būt apmierinātam arī tad, ja apkārtējā pasaulē ne viss ir tā, kā tam vajadzētu būt, vai arī citu cilvēku rīcība nav tā labākā.

Tikai tad, kad cilvēks ir sasniedzis iekšēja miera izjūtu, viņa ģimenē sakārtojas attiecības, un kolēģi darbā jūt viņa mierīgumu. Šis cilvēks izstaro ap sevi mieru, un sabiedrība ap viņu kļūst labāka. Jo vairāk valstī būs iedzīvotāju, kas izstaros iekšējo mieru, jo mazāka varbūtība, ka valsts cietīs no dažādām nelaimēm un citu valstu iebrukumiem. Valsts, kas izstaro ap sevi mieru, ietekmē pozitīvi arī savus kaimiņus. Jo vairāk valstis izstaros mieru, jo ātrāk pasaulē būs miers. Jo vairāk valstis bruņosies, jo mazāka varbūtība, ka bruņojums netiks izmantots dzīvē. Tātad miers sākas ar indivīdu, ar katru no mums, jo mēs katrs apkārtējā pasaulē izstarojam to, kas dominē mūsos pašos, tādējādi ietekmēdami apkārtējos cilvēkus. Katrs mēs kā indivīds esam atbildīgi, vai pasaulē valda miers. Arī agresīva kaimiņa kareivīgie nodomi atsitīsies pret miermīlīgas valsts iedzīvotāju miera apziņu un miera starojumu. Tas, protams, nenozīmē, ka nav jāveic viss nepieciešamais valsts aizsardzībai – miers sākas ar miermīlīgu domāšanu un tiek nostiprināts miermīlīgā aizsardzībā.

Mīlestība ir Patiesības un Tikumības izpausme. Patiesības un Tikumības pirmdzimtais ir Miers, otrais bērns ir Mīlestība. Bet augstāk par Mīlestību nav nekā. Tā ir mūsu sākotnējā daba un visas dzīvības spēks. Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus! Kad jums ir Mīlestība – viss pārējais nokārtosies.

Citiem vārdiem runājot, cilvēks ir spējīgs izjust īstu Mīlestību, ja viņš ir patiess un dzīvo tikumīgu dzīvi, kas viņā rada iekšēju mieru. Tikai iekšēji mierīgs cilvēks spēj izjust īstu Mīlestību jeb ir apguvis cilvēcisko vērtību Mīlestību.

Izveidot labas attiecības cilvēkiem ļoti bieži traucē pieķeršanās, ko daudzi uzskata par Mīlestību. Pieķeršanās nozīmē tikai to, ka cilvēks nevis patiesi mīl otru cilvēku, bet drīzāk gan uzskata viņu par savu īpašumu, taču patiesa mīlestība ir brīvība – nevienam nav pret otru nekādu īpašuma tiesību, taču abi ir laimīgi, mīlēdami viens otru bez jebkādiem nosacījumiem. Sasniegt cilvēcisko vērtību Mīlestību visvairāk traucē negatīvās cilvēciskās īpašības – egoisms, skaudība, greizsirdība, pieķeršanās un neprasme mīlēt bez nosacījumiem. Tomēr vissvarīgākais ir iekšējais miers, jo cilvēks nespēj izjust Dievišķo Mīlestību, ja viņā ir nemiers. Tāpēc, lai sasniegtu cilvēciskās vērtības Mīlestības līmeni, vispirms sevī jāattīsta patiesums, tikumība un iekšējs miers.

Nevardarbīgums jeb atteikšanās no vardarbības nozīmē, ka cilvēks nenodara pāri nevienai dzīvai būtnei, neizmantojot nevienu no pieciem sajūtu ceļiem, tas nozīmē – neskatīties uz slikto, nedzirdēt sliktus vārdus, nedomāt sliktas domas, neveikt sliktas darbības, palīdzēt vienmēr un nekaitēt nekad. Tas, kas sevī ir apzinājies Patiesību un īsteno Tikumību, nonāk Mierā un Mīlestībā, nekad nevienam nenodara pāri, tādam cilvēkam ne emocionāla, ne fiziska vardarbība nav ne iedomājama, ne iespējama. Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kas patiesi mīl, pat neiedomājas par vardarbību. Vienīgais, ko viņš dod pasaulei, ir mīlestība. Tur, kur ir mīlestība, nav vardarbības. Tur, kur ir vardarbība, tur trūkst mīlestības.

Šajā pasaulē katram indivīdam un katrai lietai ir sava vērtība un sava īpaša nozīme. Kopumā pasaulē nav nekā, kam nebūtu savas vērtības. Vienīgais, kas ir pazaudējis savu patieso vērtību, ir cilvēks. Ļoti bieži viņš pavada savu dzīvi bez jebkāda labuma sev un citiem. Mums ir jāpiepilda mūsu dzīve ar vērtībām. Mūsu dzīvei ir jāpiemīt īpašai vērtībai. Nepietiks, ja mēs būsim kā papagaiļi, kas skaļi atkārto cilvēcisko vērtību nosaukumus. Nepietiks, ja mēs par cilvēciskajām vērtībām tikai daudz runāsim. Pilnīgi bezjēdzīgi ir tikai lasīt grāmatas par cilvēciskajām vērtībām. Zināšanas par cilvēciskajām vērtībām ir jāiedzīvina un jāievēro praktiskajā ikdienas dzīvē.

Patiesība, Tikumība, Miers, Mīlestība, Nevardarbīgums slēptā veidā ir katrā cilvēkā. Tos nevar iegūt, paņemt no ārienes. Tos var iegūt tikai sevī, savā sirdī. Tāds ir audzināšanas mērķis.  Zināšanas par cilvēciskajām vērtībām jāsniedz bērniem no pirmsskolas vecuma, jo viņi ir nākamie sabiedrības, tautas, valsts vadītāji. Cilvēciskās vērtības ir apgūstamas no labām sirdīm. Draudzēsimies ar labiem cilvēkiem. Darīsim labus darbus no rīta līdz vakaram. Pat sliktais pārveidosies, redzot mūsu labo uzvedību. Tikai tad mēs iepazīsim mieru, un mūsu sirdis kļūs tīras.

Cilvēks, kam ir zudušas cilvēciskās vērtības, tikai ārēji līdzinās cilvēkam, savā būtībā viņš nemaz vairs nav cilvēks tajā nozīmē, kādu cilvēku ir radījis Dievs un kādam cilvēkam vajadzētu izaugt un attīstīties. Cilvēks piedzimst ar noteiktu mērķi: attīstīt cilvēcību un pacelties līdz Dievišķumam. Ja jūs Patiesību ņemsiet par pamatu un ievērosiet Tikumības principus, no jums izstaros Miers un Mīlestība.

Mums jāaizmirst par palīdzību, ko esam snieguši citiem un par pārestību, ko mums nodarījuši citi. Atcerēsimies par palīdzību, ko esam saņēmuši no citiem un par pārestību, ko esam nodarījuši citiem. Tad mēs atbrīvosimies no egoisma, lepnības, skaudības, greizsirdības, naida un citām negatīvajām īpašībām. Tad no mums izstaros miers un mīlestība, priecējot citus cilvēkus un visu apkārtni.