Ko no garīgā viedokļa nozīmē Alcheimera slimība? 19.09.2017
Inese jautā: Vispirms vēlos pateikt paldies par Jūsu darbu un portāla Domātājs.lv uzturēšanu. Pateicoties šai vietnei esmu iepazinusi Mācību. Jūtu, ka Mācība ir tieši tas, ko visu savu dzīvi esmu neapzināti meklējusi. Tiešām žēl, ka neesmu to atradusi daudz, daudz agrāk.
Lūdzu izskaidrojiet, ko no garīgā viedokļa nozīmē Alcheimera slimība. Kādas mācības nav apguvis slimnieks? Kā palīdzēt slimniekam, šeit domāju no garīgā viedokļa. Vai ar savu garīgo darbu (rozāriji, lūgšanas, 23.datuma dispensācija) es spēju apturēt slimības gaitu (vai vismaz mazināt smaguma pakāpi) sev tuvam cilvēkam, konkrēti manai mammai? Kāda ir mana mācība šīs slimības kontekstā? Lūdzu arī izskaidrojiet, kas no garīgā viedokļa ir tā saucamā “assisted dying” jeb eitanāzija (pašnāvība vai slepkavība?), ko arvien plašāk sāk juridiski nostiprināt un pielietot praksē rietumu valstīs. Saprotu, ka smagi slima cilvēka kopšana, ir Dieva dota žēlastība vēl savas dzīves laikā atstrādāt uzņemto karmu. Sanāk, ka slimnieks, it kā labu gribēdams, izjauc dievišķo kārtību. Vai tā ir? Kāpēc arvien vairāk un vairāk cilvēku sirgst ar Alcheimera slimību un citām demences formām? Liekas jocīgi (vai tomēr likumsakarīgi), ka arī E.K.Profetu piemeklēja šī pati slimība.
Elvita Rudzāte atbild: Slimības iedalās svētajās, karmiskajās un ugunīgajās.
Svētās slimības nepakļaujas ārstēšanai, ļoti bieži tās ārstiem ir neizprotamas, jo tās var parādīties un pazust. Tomēr jāņem vērā, ka ar svētajām slimībām slimo tikai ļoti augsti attīstīti gari, kas labprātīgi ir izvēlējušies slimot, lai dzēstu daļu no cilvēces radītās negatīvās enerģijas.
Karmiskās slimības ir slimības, kuras medicīniski nav ārstējamas, jo cilvēks ar slimību vēlas dzēst savu karmu. Tomēr arī no karmiskām slimībām var izveseļoties, ja Dievs sniedz šādu žēlastību. Dievs šādu žēlastību sniedz tikai patiesiem Viņa pielūdzējiem un tikai Viņam ir zināms, kāpēc kādam Viņš šo žēlastību sniedz, bet citam nesniedz.
Ugunīgās slimības ir visas slimības, kuras medicīniski var izārstēt, ja cilvēks maina savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi. Ugunīgās slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi, nepareizas domāšanas, Dievišķo likumu pārkāpšanas, no dažāda veida stresiem. Ja cilvēks izprot savas neapgūtās mācības, atbrīvo no sevis savus stresus, izprotot to sniegto mācību un sāk dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb pēc Sirdsapziņas, tad viņš izveseļojas. Arī ugunīgo slimību gadījumā atveseļošanās ir atkarīga no Dieva, jo tikai Viņš redz, kas patiesībā notiek slimnieka sirdī un domās.
Alcheimera slimība ir ugunīga slimība, kas rodas, ja cilvēks skumst savu prāta spēju dēļ, jo izvirza sev pārmērīgas prasības. Šī slimība piemeklē cilvēkus, kas, pilnībā noliedzot emocijas, absolutizē savu smadzeņu potenciālu. Tādiem smadzenes ir vergs, bet racionālā domāšana – vergturis. Alcheimera slimība rodas cilvēkiem, kuros iemājojusi maksimāla vēlēšanās saņemt, kā arī apziņa, ka, lai saņemtu, nepieciešams pilnībā iedarbināt sava saprāta potenciālu. Teorētiski ar Dieva žēlastību, ja Viņš redzēs, ka cilvēks maina savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, patiesi pielūdzot Dievu, slimnieks var saņemt Dieva žēlastību un izveseļoties. Praktiski tas varētu būt neiespējami, jo šie cilvēki jau tā skumst savu prāta spēju dēļ, tāpēc viņiem ir grūti mainīt domāšanu.
E.K. Profeta bija Gaismas Brālības sūtne, kas šo slimību uzņēmās, lai dzēstu savu karmu ko bija uzņēmusies, pieļaujot savā kalpošanas darbā kļūdas. Tāpēc viņai nevarēja palīdzēt ne medicīna, ne sekotāju lūgšanas par viņu, jo tā bija vienīgā iespēja dzēst karmu, lai viņa varētu iziet ārpus reinkarnācijas rata un turpināt kalpot Gaismas Brālībai jau Hierarhijas augstākā līmenī.
Es neatbalstu eitanāziju, jo zinu, ka Dievs cilvēkam dod ciešanas tieši tāpēc, lai cilvēks kaut vai pirms nāves mainītu savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, izprotot savas kļūdas un lūdzot piedošanu, kā arī piedodot pāridarītājiem. Eitanāzijas gadījumā šī pēdējā iespēja, ko Dievs cilvēkam dod, tiek atņemta.
Manuprāt eitanāzija tiešām ir tā pati pašnāvība, ja to dara cilvēks pats vai slepkavība, ja to dara citi pēc viņa lūguma. Pašnāvība neatbrīvo no ciešanām, bet ieliek pamatu nākamajai dzīvei, kurā atkal būs jāpiedzīvo ciešanas, jo iepriekšējā dzīvē mācība palika neizprasta. Tāpēc katru, kuru piemeklē ciešanas, es aicinu vispirms koncentrēties uz sevi un domāt, kāpēc tās mani ir piemeklējušas? Tikai Dievs mūs var atbrīvot no ciešanām, cilvēkam nav dota tāda vara, jo tikai Dievs redz, kas patiesībā notiek cilvēka sirdī. Var apmānīt cilvēkus, bet DIEVU NAV IESPĒJAMS APMĀNĪT.
Dievs cilvēkam ir devis brīvo gribu un saprātu. Ja cilvēks izvēlas veikt eitanāziju, tad tā ir viņa griba, bet vai tas ir saprātīgi? Līdzīga situācija ir ar abortiem, ja māte izvēlas veikt abortu, tad tā ir viņas brīvā griba, bet vai tā ir saprātīga? Un tagad iztēlojieties, ka negaidīti jums priekšā nostājas cilvēks, kas pavēl viņu nogalināt, jo tā ir viņa brīvā griba, vai jūs to darīsiet?
Es iesaku Inesei lūgties par savu mammu, izmantojot Gaismas Skolotāju piedāvātās iespējas (vēstules Karmas Valdei, rozāriju lasīšana, diktātu lasīšana, lūgšanu skaitīšana -Tēvreizi skaitīt 33 reizes. Esi sveicināta Marija skaitīt 150 reizes utt.). Ja ir iespēja, lasīt rozārijus un diktātus skaļi mammai un kopā ar viņu skaitīt lūgšanas. Ja viņa atsakās tos dzirdēt, tad uzbāzties nevajag, bet darīt šo darbu vienatnē, atstājot visu Dieva ziņā.