Sandra jautā: Pateicos, Elvita, par komentāru. Atkal domās atgriežos pie savas nodzīvotās dzīves. Tas tā ir – vīrs par maz izjuta manu mīlestību, jo mīlestība ir ”tūkstošveide ” un katrs vēlas, lai atnāk tāda mīlestība kādu vēlos.
Vīrs, kurš bija radis, ka māte darbus virza un komandas dod, nespēja samierināties ar to, ka es ģimenes attiecības uztveru savādāk- es vēlējos, viņš ir ģimenes galva, lai meklē darbu un gādā par ģimeni. Meklēju ceļus sapratnei, mācījos psiholoģiju, centos viņu izprast. Viņš nespēja to pieņemt, ka izmainos es, viņš neizmainījās. Kļuva vien negantāks.
Vai tad Kristus ir devis padomu dzīvot nebeidzamās ciešanās? Aizejot no ‘ģimenes es arī viņu atbrīvoju no laulību konfliktiem. Jā, esmu daudz strādājusi ar piedošanu, ar atlaišanu, esmu izpratusi savas kļūdas.
Dzīvot vainas apziņā un emocionālā vardarbībā ilgus gadus- tas noved pie psihes saslimšanām. Tāpēc nav jābūt par upuri, labāk aiziet prom un, pārvarot Dvēseles sāpes, dzīvot citādāk.
Paldies par Jūsu komentāriem un situāciju izvērtēšanu, tie ir vērtīgi padomi. Lai Jums veicas ienest gaismu un mieru satrauktās sirdīs.
Elvita Rudzāte atbild: Mācība saka, ka ciešanas nepastāv jeb pašas no sevis nerodas, tās rada tikai cilvēks pats, jo ciešanas ir cilvēka prātā. Es piekrītu Sandrai, ka cilvēks, kas neizprot problēmas cēloni un neprot to risināt, var sākt dzīvot ciešanās un fiziskā līmenī cieš viņa psihe. Tāpēc ir tik svarīgi izprast kāpēc es ciešu? Ko es savā dzīvē nesaprotu? Kādas ir manas neapgūtās mācības?
Vīrietis meklē darbu un cenšas ģimenei palīdzēt, ja jūt aiz muguras sievas mīlestību. Bet, ja sieva vīru katru dienu pavada ar gaidām: “….kad tu beidzot sāksi strādāt? Cik var dzīvot uz mātes un sievas rēķina…”, tad vīrietī sāk attīstīties dusmas, ka no viņa tikai gaida. Protams, problēmas cēlonis ir arī vīrieša ģimenē un arī viņam ir jāapgūst savas mācības, bet sieviete ar savu mīlestību var palīdzēt vīrietim izrāpties no bedres. Tas gan nenozīmē, ka vīrietis mainīsies, bet viņš novērtēs sievas mīlestību un centīsies sievai izdabāt. Ja vīrietis jūt mīlestību, viņš kļūst kā vasks, kas saules siltumā ļaujas, lai viņu veido.
Man ir nācies palīdzēt ģimenēm, kuras piemeklējušas laulības krīze. Visi vīrieši kā viens runā tikai par mīlestības trūkumu, kā arī par to, cik ļoti gribētu iepriecināt savu sievu ar kādu labu darbu, bet nespēj izturēt sievas gaidas. Viņiem rodas izjūta, ka šīs gaidas nav iespējams piepildīt un tad sākas problēmas, kas katrā ģimenē attīstās citādāk.
Visas Mācības māca – atbrīvojieties no savām vēlmēm, tās ir jūsu lielākais ienaidnieks. Vēlmēm piemīt nejauka daba, jo līdz ko vienu vēlmi apmierini, tā vietā piedzimst jauna vēlme. Ja tu centies apmierināt nākamo vēlmi, tad jau esi iesaistījies neuzvaramā cīņā, jo nekad mēs nevaram panākt vēlmes. Tāpēc gudrība ir no tām atteikties.
Iesaku Sandrai iztēloties brīdi, kad viņa pilnīgi neko negaida no sava vīra. Esmu pārliecināta, ka viņa sajutīs brīvību un mīlestība sāks plūst uz vīra pusi.
Nekad nav par vēlu savas kļūdas labot. Ja Sandra un viņas vīrs vēl nav izveidojuši citas attiecības, tad viņiem ir visas iespējas atgriezties vienam pie otra jau ar pavisam citu dzīves izpratni un atstrādāt ģimenes karmu, neatstājot to bērnam. Tas palīdzēs ne tikai bērnam, bet arī viņiem pašiem, jo nebūs jāmokās nākamās dzīves laikā. Tāpēc ir teiciens: ‘Nekad neatstājiet nepadarītus darbus uz rītdienu, kurus var izdarīt šodien.”
sending...
