Ko vēl varu šādā situācijā darīt? 19.10.2016

Liene jautā: Paldies par sniegtajiem padomiem tieši un arī klausoties seminārus, lasot šeit pieejamo informāciju, bet atkal esmu nonākusi punktā, kur trūkst padoma, zināšanas….

Vīrs ļoti dusmojas, uz sevi un mani uz visu pasauli, soda sevi (šobrīd viņam sāp zobi, nolūza divi, bet viņš neiet pie zobārsta, kad piedāvāju medikamentus, atsakās, bet es redzu, ka naktīs nevar pagulēt jo sāp zobi), jau ļoti ilgstoši izrāda ikdienas, ka ir dusmīgs uz mani. Sākotnēji ļoti sevi vainoju un centos izdabāt, noskaidrot kas par vainu, izskaidrot savu viedokli kāpēc darīju tā vai citādi, taisnoties, bet kad sapratu, ka esmu kā pie nepārvaramas sienas, sāku ļoti cītīgi mācīties.

Šobrīd esmu piedevusi sev, savam vīram un notikumiem kas man iepriekš sāpēja, lūgusi viņam piedošanu par visu ko apzināti un neapzināti esmu viņam pāri nodarījusi. Arī ikdienas vīra uzbrukumi un dusmu izvirdumi vairs neraisa manī dusmas un aizvainojumu, jo zinu cik viņš pats slikti jūtas. Jau ilgāku laiku man ir izdevies izvairīties no konfliktiem. Lai arī nedusmojos un neaizvainojos jūtu, ka man ķermenis reaģē, pēc katras viņa dusmu vētras jūtu, ka nepieciešams dziļi elpot un izpūst to stresu ārā, bieži jūtu satraukumu, tad zinu, ka atkal reaģēju uz viņa straujajām dusmu izpausmēm, tad masēju to vietu kur jūtu satraukumu un skaitu mantras.

Esmu centusies runāt, lai mēģina sevis, sava paša miera dēļ piedot notikumiem, bet viņš saka, ka nespēj ne uz mirkli aizmirst to, kas viņam nodarīts (notikumu saraksts un pāri darītāji kas tiek katru reizi uzskaitīti ir no viņa 18 gadu vecuma). Ar katru brīdi paliek ar vien smagāk, pēdējo 2 mēnešu laikā situācija tikai saasinās, nu jau atklāti dusmu izvirdumi tiek vērsti arī uz vīra tēvu un arī meita bieži dabū dzirdēt netaisnīgu kritiku un dusmas tikai tāpēc, ka vīrs ir neiecietīgs un pats jūtas slikti. Mūsu starpā vīrs ir nogriezis visas attiecības, pamatojot ar visu slikto ko viņam esmu nodarījusi, ka nekad neaizmirsīs un nespēs aizmirst pāridarījumus (daudzi no pāri nodarījumiem laika gaitā ir izauguši viņa iztēlē par briesmu darbiem, citi pilnīgi izdomāti). Esmu mēģinājusi runāt, bet bez rezultātiem, jo viņš ir pārliecināts, ka tā ir bijis, ka to esmu teikusi un domājusi, protams, ka nevaru neko pierādīt vai apstrīdēt, jo tā ir pagātne (katrs mēs atceramies to ko atceramies, ko gribam atcerēties un tikai no sava subjektīva skatījuma). Esmu lūgusi piedošanu, jo vienīgais ko varu teikt, ka apzināti nekad neesmu vēlējusies viņu sāpināt, bet tas viņu tikai vairāk satracina, un sadusmo. Uz izdomātiem pāri nodarījumiem, kā it kā manu neuzticību, vispār neko nevaru teikt, jo neesmu to darījusi. Es arī nevēlos atgriezties pagātnes notikumos, apzinos ko esmu darījusi nepareizi un esmu sapratusi kas man jāmācās, to arī vīram esmu teikusi, viņš netic un tas viņā izraisa tikai ciniskus komentārus un sarkastiskas piezīmes. Saprotu, ka vienīgais ko varu darīt ir turpināt mācīties un strādāt ar sevi katru dienu un tikai tā es spēšu mainīties, lai arī vīrs man netic, tas visvairāk ir nepieciešams man pašai.

Ir tik smagi, ka blakus ir tik dusmīgs cilvēks un jo vairāk es mācos un mainos sevī, jo vairāk redzu, ka tas kam iepriekš es ticēju, ka vīram tik smaga dzīve ir bijusi, tik daudz ciešanu un netaisnības jāpārdzīvo, tā vēlējos viņu mūsu attiecībās no līdzīgiem sarūgtinājumiem pasargāt, bet tagad esmu tāda pati briesmone kā visas viņa iepriekšējās sievas. Es apzinos, ka viss kas notiek ir liela mācībstunda man un novērtēju to, jau tagad redzu daudzas izmaiņas sevī bet vīrs, lai arī ir tas, kas sniedz man šo mācību, pats cieš tik ļoti un grauj visu sev apkārt (tagad jau attiecības ar savu tēvu un meita arī sāk baidīties no viņa dusmu izvirdumiem). Ko vēl varu šādā situācijā darīt, kas mums jāsaprot, jāmācās?

Elvita Rudzāte atbild:  Visu to, ko cilvēks nespēj piedot, tās ir viņa neapgūtās mācības, kuras nepieciešams izprast. Es sapratu, ka Liene praktizē mantru skaitīšanu, bet man nav skaidrs cik dziļi viņa ir ticībā, cik dziļi tic Dievam. Es zinu, ka šādā situācijā vislabāk var palīdzēt Dievs, tāpēc ir tik svarīgi atgriezties pie Viņa un lūgt Viņam palīdzību. Mantru skaitīšana vēl nenozīmē atgriešanos pie Dieva, es pat zinu gadījumus, kur cilvēki tieši tādā veidā tiek novirzīti no Ceļa pie Dieva. Es zinu, ka ļoti labi šādās situācijās palīdz lūgšanas, īpaši “Esi sveicināta Marija…”. Es pat ieteiktu šo lūgšanu noskaitīt katru dienu 150 reizes pēc kārtas.

Iesaku Lienei piedalīties kādā no Sokrata tautskolas organizētajām atbalsta grupām, lai saprastu kādas mācības ir neapgūtas un sākt patiesu atgriešanās Ceļu pie Dieva.