Koncerts Indijas noskaņās “SIRDS CEĻOJUMS” 19.10.2017

26.oktobrī plkst. 19.00, Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē, Merķeļa ielā 13, Rīgā                                    

28.oktobrī  plkst. 17.00,  koncertzālē “Valmiera”, L.Paegles ielā 10, Valmierā

uzstāsies  starptautisks ansamblis  “Bhajans” *(latviski – “Badžans”)

&&&    &&&    &&&

Ansamblis “Bhajans” (latviski – badžans) ir starptautisks sieviešu kolektīvs, kas izpilda Indijas sakrālās mūzikas tradīcijās komponētu mūziku. Kolektīvs koncertē kopš 2012.gada. Tā mākslinieciskā vadītāja ir Budhikari Perederejeva (Sanktpēterburga). Ansambļa sastāvā ir dalībnieces no Krievijas, Polijas, Latvijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Tā kā ansambļa projekti nav komerciāli, koncertu sēriju ietvaros, atbilstoši dalībnieču iespējām, mainās daļa no ansambļa sastāva. Ar koncertiem Latvijā ansamblis uzsāk 2017.gada rudens tūri Baltijas valstīs.

Koncertos Rīgā un Valmierā izskanēs bengāļu izcelsmes komponista un dzejnieka, M.Gandija miera balvas un UNESCO Neru medaļas laureāta Šri Činmoja (1931-2007) mantriskās mūzikas stilā komponētas dziesmas – badžani – rietumu un austrumu mūzikas instrumentu pavadījumā.

Latvijā Šri Činmojs ir vairāk atpazīstams kā grāmatu “Prieka spārni” un “Laimes pavedieni” autors, kā arī Starptautiskā Miera skrējiena dibinātājs. Tāpat 90.gadu beigās, sadarbībā ar grupas “Menuents”   solistu Adrianu Kukuvasu ir tapusi grāmata ģitārspēles apguvei “Esi Mūžīgs bērns”, kurā ir izmantoti Šri Činmoja teksti.

&&&

Atbilstoši Šri Činmoja mūzikas izpildes tradīcijām ieeja ansambļa koncertos  ir brīva.

Ieteicamais vecuma ierobežojums  6+

&&&   

Indijas tempļos, ielās un svinību vietās  jau simtiem gadu skan īsas, sirsnīgas un melodiskas dziesmas, kuras dēvē par badžaniem. Savas dzīvespriecīgās noskaņas dēļ tās tuvākas tautas nevis klasiskajai mūzikai.

Badžanu autori  un izpildītāji tiecās uzrunāt un remdēt cilvēku slāpes pēc iekšējās gara bagātības –  miera, mīlestības, iekšēja piepildījuma, skaistuma, harmonijas un spēka.

Īss ieskats badžanu stila vēsturē

Badžanu tradīcijas pirmsākumi meklējami sanskritā sacerēto Samavēdas himnu skandējumos. No klasiskajiem vēdu mantrisko himnu dziedājumiem badžani atšķīrās ar savu  maigo garu,  vienkāršo, melodisko apdari, kā arī  ar muzikālā raksta daudzkārtēju atkārtošanos. Pieaugošu popularitāti badžani sāka piedzīvot sākot ar 15. gadsimtu. Badžanu žanra iedibinātāju un pilnveidotāju vidū ir tādi slaveni Indijas un pasaules kultūras vēstures vārdi –  Tulsidāss, Surdāss, princese Mirabaja, Kabīrs un citi.

Badžanos daudzkārt apdziedāti tautā mīļotu  indiešu teiku sižeti un tēli, kas iemiesoja cēlas un tikumiskas īpašības. Tautas loģika ir vienkārša – ja dzied no sirds un dzied par labo, tas vairo labo.

Lai gan badžanu dziesmu stils līdz 20. gadsimtam saistījās ar  Indijas tautu ticējumiem,  20.gadsimts atnesa jaunas vēsmas un pieejas.  20.gs. otrajā pusē tādi komponisti ka Višnu Digambārs Paluškārs un Višnu Narajāns Bhatkhande sāka apvienot badžanu tradīciju ar Indijas klasisko mūziku.  Tāpat paplašinājās arī badžanu tematika – tievar būt veltīti arī garīgi iedvesmojošiem tēliem no citām kultūrām un reliģijām. Piemēram, pastāv  badžani, kas veltīti Kristum un Budam,  kā arī katoļu svētajai Mātei Terēzei no Kalkutas.

Viens no raženākajiem 20.gs beigu – 21.gs. sākuma badžanu komponistiem ir bengāļu muzikālās, poētiskās un meditācijas tradīcijas turpinātājs – Šri Činmojs.

Par  Šri Činmoju un viņa mūziku

Šri Činmojs ir dzimis 1931.gadā Indijas Bengālijā (patreiz tā ir Bangladeša). No 1964.gada līdz mūža nogalei 2007.gadā, dzīvodams Ņujorkā, viņš izpaudās vairākās jaunrades jomās un kļuva plaši pazīstams meditatīvās mūzikas, dzejas un intuitīvās mākslas pasaulē. Vēl viena būtiska viņa dzīves sastāvdaļa bija Miera meditāciju vadīšana ANO mītnē  Ņujorkā no 1970. līdz 2007. gadam.

Kā komponists viņš sacerēja ap 23 tūkstošiem dziesmu,  tostarp ap 13 tūkstošiem savā dzimtajā bengāļu valodā un sanskritā. Liela daļa no šiem 13 tūkstošiem ir komponētas badžanu stilā,   izmantojot, gan tradicionālās vārsmas un mantras, gan pašsacerētos tekstus.

Bengāļu kultūra, kuru pārstāv arī Šri Činmojs, Rietumos un Latvijā ir plašāk pazīstama pateicoties Nobela prēmija laureāta literatūrā Rabindranata Tagores dzejas, eseju un prozas tulkojumiem. Šri Činmoja daudzveidīgā daiļrade un mūzika pakāpeniski liela mērā ir R.Tagores   tradīciju turpinatāja un pakāpeniski izpelnās arvien plašāku uzmanību gan rietumos, gan bengāļu vidē, nereti koncertos izskanot kopā ar Tagores sacerējumiem.

Šri Činmoja redzējumā mūzika ir universāla valoda, tādēļ ikviena komponista un izpildītāja aicinājums ir uzrunāt cilvēku sirdis, neatkarīgi no tā, kādām kultūrām,  valodām, reliģijām tās pieder. Pats galvenais – dāvāt tīru, rāmu prieku, vairot mīlestības un iejūtības pilnu attieksmi pret dzīvi un pasauli; stiprināt cilvēkos  saskanības garu un vienot tos cēlām lietām.

Labs piemērs tam, kā dziļas mūzikas stīgas pārsniedz  valodu robežas vispārcilvēciskajā līmenī, ir M. Brauna dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” melodijas rezonanse Katalonijā vai R. Paula dziesmas  “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu”  melodijas rezonanse Japānā.

Par ansambli  “Bhajans” un tā izpildījuma stilu

Kopš dibināšanas ansamblis ir specializējies Šri Činmoja komponēto badžandziesmu izpildīšanā. Ansambļa dalībnieces raksturo badžanu mūziku kā sirds caurstrāvotu mūziku, kurā katrs melodiskais atkārtojums līdzinās jaunam sākumam, rītausmai, jaunam jūtu ceļojumam un piepildījumam. Badžanu izpildījumam raksturīgais vārdu un melodijas daudzkārtējs atkārtojums ir aprakstāms kā centieni aizsniegt arvien īstāku, patiesāku  cilvēka dvēseles slāni un izpaust to izpildījumā. Ansambļa dalībnieces ir pārliecinātas, ka viņu izpildītās dziesmas nav paredzētas intelektuālai analīzei, jo šīs mūzikas sūtība nav demonstrēt savu perfektumu, bet iedvesmot jūtas un raisīt klausītājos sirsnīgu, gaišu prieku un meditāciju. Tieši ar tādu pieeju Šri Činmojs ir  komponējis šīs dziesmas un ansamblis tiecas to saglabāt savos koncertos.

Muzikālo pavadījumu ansambļa dalībnieču vokālam parasti veido 2 harmonijas, vijole,  ģitāra, zvaniņi, perkusijas u.c. noskaņas instrumenti, ar kuriem ansamblis tiecas radīt klausītājos prieka, harmonijas un skaistuma izjūtu. Ansambļa dalībnieces  vēlas dod izjust mūzikas vienojošo spēku kā iekšējo tiltu starp dvēseliskas mūzikas sirdi un klausītāju jebkurā pasaules malā.

&&&

Iedvesmot uz labo un cēlo ir katras patiesi garīgi piepildītas mākslas aicinājums, tādēļ koncertu organizatori Rīgā un Valmierā –  Šri Činmoja biedrība un brīvprātīgie atbalstītāji  novēl, lai koncerti iekšēji bagātina katru klausītāju un lai apgarota mūzika  iedvesmo tuvināties dvēselei, un kļūt par labāku cilvēku.

projekta brīvprātīgo grupas vārdā

Valdis Svirskis

Oktobris, 2017.gads

***   ***    ***

Vairāk ar Šri Činmoja mūziku, mākslu, literatūru

un meditācijas prakses atziņām jūs varat iepazīties:

www.radiosrichinmoy.org                                                          www.self-discovery.ru www.srichinmoysongs.com                                                               www.jharnakala.ru                                                                            www.srichinmoylibrary.com           https://nz.srichinmoycentre.org/meditation/learn_meditation_online

Uzziņas par Šri Činmoja mūzikas, mākslas vai meditācijas pasākumiem Latvijā

 pa tālr. +37129697059.