Kur ir tā atšķirība starp dažādu darbu veicējiem? 26.06.2018

Linda jautā: Man radās jautājums par naudas ņemšanu. Uzskats, ka par palīdzību ka dziedniecība, garīgi jautājumi naudu nav labi prasīt. Šī dāvana ir no Dieva. Bet kā ar pārējiem pakalpojumiem? Ja cilvēks māk izgatavot kādu lietu vai frizieris uztaisīt frizūru. Tas arī ir no Dieva. Tad sanāk, ka saņemt naudu (algu ) vispār nav pareizi? Ļoti interesē, kur ir tā atšķirība starp dažādu darbu veicējiem?

Elvita Rudzāte atbild: Vispirms ir jāsaprot atšķirība starp Kalpošanu Dievam un darbu.

Kas ir kalpošana? 

Vienkārši sakot – patiesa kalpošana ir tad, kad kāds kaut ko labu dara citu labā, turklāt brīvprātīgi un nesavtīgi. Kā visur, ļoti svarīgs būs motīvs, kāpēc cilvēks vēlas kādam citam kalpot.

Īstai kalpošanai cilvēks ir nobriedis tad, kad ir attīstījis sevī Dievišķās, labās īpašības, jo “visas īstās Dievišķās īpašības koncentrēti izpaužas Kalpošanā“. Tās ir mīlestība, līdzcietība, žēlsirdība, vēlēšanās palīdzēt, pastāvīgums, uzticība, tikumiska tīrība, nesavtīgums, pazemība, pacietība, iecietība, cieņa, gods u.c.

Bez Dievišķajām īpašībām nekāda īsta kalpošana nav iespējama. To mēs redzam tādos piemēros kā Saeimas deputāti, ko dažkārt dēvē arī par tautas kalpiem. Taču kam lielais vairums no viņiem patiesībā kalpo? Vairāk gan paši savā labā. Un kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka vairums no viņiem nav cilvēki ar augsti attīstītu apziņu un izkoptām labajām īpašībām.

Mēs varam teikt, ka kalpošana ir cilvēka garīgās un tikumiskās izaugsmes un attīstības vainagojums, jo tad cilvēks ir sasniedzis tādu pakāpi savā attīstībā, ka viņā ir tik daudz mīlestības, kas liek viņam palīdzēt citiem, kuriem nav tik labi veicies attīstības ceļā, kas mazliet atpalikuši.

Ja cilvēks ir saņēmis kādas spējas no Dieva, piemēram, dziednieka mantiju, lai ārstētu cilvēkus, tad viņš nedrīkst dziednieka darbu veikt par maksu, jo Dievs viņam šīs spējas ir dāvājis bez maksas, lai tas palīdzētu cilvēkiem.

Par kalpošanu Dievam un Augstākajiem spēkiem, arī savam Skolotājam var runāt tad, ja šī kalpošana ir kā palīdzība Augstākajam paveikt Viņa kalpošanu. Kad mēs palīdzam Augstākajiem spēkiem pasniegt viņu zināšanas, viņu Mācību cilvēkiem, palīdzam apgaismot savu līdzcilvēku prātus un paaugstināt viņu apziņas līmeni, tad tā mēs kalpojam ne tikai šiem cilvēkiem, kuriem palīdzam, bet arī pašiem Augstākajiem, – palīdzēdami īstenot viņu nospraustos mērķus un izpildīt viņu uzdevumus.

Īsta kalpošana ir nesavtīga: cilvēks kalpo citiem nevis, lai par savu kalpošanu saņemtu jebkādu atalgojumu vai pat tikai pateicību, bet tāpēc, ka mīlestība un līdzcietība liek viņam sniegt palīdzību.

Kas ir darbs? 

Kaut kādā mērā arī darbu, kas sniedz cilvēcei labumu, var uzskatīt par kalpošanu Dievam, bet tā nav kalpošana īstā Kalpošanas nozīmē. To pareizāk būtu saukt par darbu Dievam. Dziednieks, kas ir saņēmis dziednieka mantiju nestrādā dziednieka darbu, bet gan kalpo Dievam, izpildot Dieva doto uzdevumu – dziedināt cilvēkus. Tā kā viņš dziedināšanas spēju ir saņēmis bez maksas no Dieva, tad viņš nedrīkst par savu palīdzību prasīt atalgojumu. Tomēr tiem, kas ir saņēmuši palīdzību, ir pienākums kaut kādā veidā atdarīt palīdzības sniedzējam.

Darbs Dievam notiek vairākos līmeņos, atbilstoši cilvēka apziņas līmenim. Pirmais līmenis: cilvēks dara visus darbus Dievam tik labi cik viņš spēj. Tas attiecas gan uz ikdienas saimnieciskiem pienākumiem, gan uz profesionālo darbību. Ja cilvēks strādā no sirds, un viņa darbs dod kaut kādu labumu cilvēcei, tad viņš jau strādā Dievam. Tas, ka cilvēks par to saņem atalgojumu, tas ir tikai normāli, jo mēs vēl neesam sasnieguši tādu apziņas līmeni, lai spētu iztikt no svaiga gaisa un mīlestības, un mums patiešām ir jānomaksā rēķini.

Nākamais līmenis, kad cilvēks savā brīvajā laikā no profesionālā darba sāk nodarboties ar labdarību. Viņš var saņemt par šo darbu arī atalgojumu. Tas ir atkarīgs no tā, vai par šo darbu tiek no kaut kāda avota maksāts. Pats svarīgākais, lai šis darbs tiktu veikts pēc vislabākās sirdsapziņas un ar mīlestību, un tiktu darīts neatkarīgi no tā, vai par to tiek maksāts vai tas ir jādara par brīvu.

Ja cilvēks strādā 100% laika bez atalgojuma saņemšanas, tas nozīmē, ka viņš Kalpo Dievam pilnībā. Tomēr kādam ir jāparūpējas par šī cilvēka eksistenci. Tāpēc Kalpot Dievam, veltot tam 100% laika var tikai Lielie Skolotāji, kuriem ir skolnieki, kas rūpējas par sava Skolotāja pilnīgu eksistenciālu uzturēšanu, kā arī pensionāri, kuriem pensija nodrošina visas eksistenciālās vajadzības vai cilvēki, kas ir materiāli sevi nodrošinājuši, lai turpmāko dzīves daļu varētu kalpot cilvēcei un Dievam bez atalgojuma saņemšanas.

Protams, pastāv iespēja iesaistīties Kalpošanas darbā dažādās kopienās un klosteros, kur arī par darbu netiek maksāts atalgojums, bet gan kopiena, gan klosteris nodrošina kalpotāja eksistenciālās vajadzības.

Linda jautā par pakalpojumu sniedzējiem, kam ir kāds talants, vai tie drīkst saņemt atalgojumu? Pakalpojuma sniedzēji ir ieguldījuši resursus, lai savu talantu attīstītu. Cilvēks nekļūst uzreiz par mākslinieku vai amatnieku vai frizieri. Viņš šīs prasmes ir apguvis no kāda un tās viņš ir apguvis, lai nodrošinātu savu eksistenci un iepriecinātu citus cilvēkus. Tāpēc par profesionālo darbu drīkst saņemt atalgojumu, jo to nevar uzskatīt kā pilnīgu Dieva dāvanu, kas ir dota bez maksas.

Piemēram, profesionāls dziedātājs ir attīstījis savu talantu, mācoties mūzikas skolās. Viņš strādā operā vai kādā citā iestādē, lai dziedot nopelnītu sev iztiku. Bet var būt situācija, kad dziedātājam nav nepieciešams mācīties mūzikas skolās, viņš bez mācīšanās var izpildīt vissarežģītākās operas ārijas. Šādi gadījumi ir reti, bet tomēr pastāv. Šādā gadījumā viņam nevajadzētu pieprasīt par dziedāšanu naudu, jo šo talantu Dievs cilvēkam ir dāvājis bez maksas, lai tas ar dziesmām nestu Dievišķo enerģiju pie cilvēkiem un dziedinātu cilvēku dvēseles. Bet tiem, kas baudītu viņa sniegtos koncertus, vajadzētu parūpēties par šī cilvēka eksistenciālām vajadzībām. Ja cilvēks ar tik lielu Dieva dāvanu sāk to izmantot savtīgos nolūkos, tad visticamāk šim cilvēkam nebūs ilgs mūžs vai arī tam Dievs atņems dāvanu, t.i., cilvēkam kaut kas notiks ar balsi un viņš vairs nespēs dziedāt tā kā agrāk. Tāpēc visiem tiem, kas apzinās, ka viņi ir saņēmuši no Dieva kādu dāvanu, vajadzētu padomāt, kā to atdot Dievam atpakaļ tieši tādā pašā veidā kā tie to ir saņēmuši – bez maksas.