Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kur lai atrod stingru pamatu? 14.07.2017

Sieviete jautā: Man nepieciešams padoms saistībā ar muguras problēmām. Mugurkauls ir dzīves balsts. Man nav balsta sajūta, tādēļ arī laikam nepāriet sāpes, pietūkums, ātri rodas šie saasinājumi, ir maza slodzes panesamība, kaut regulāri vingroju. Man nepieciešams izveidot stingru dzīves balstu, uzmūrēt jaunus pamatus, skeletu tiešā un
pārnestā nozīmē, uz kuriem man būvēt un celt tālāk savu dzīvi. Domājot, viss ko varēju izdomāt ir tas, ka ir ģimene kā mūsu pirmais dzīves balsts, ir  arī finansiālais balsts, emocionālais balsts. Varētu būt kaut kādi iekšējie balsta pamati  (piemēram, vērtības, principi) un ārējie balsti (kolēģi, vecāki).

Kā veidot šo balstu? Vai pirmā pamata kārta ir mūsu iekšējās vērtības – sapratne, neaizskaršana, palīdzēšana, neatkarīgi no tā, kā uzvedās apkārtējie? Piemēram vecāki, ģimene – skaists pamats, vērtība, bet man ir tā, ka vecāki ir, bieži tiekamies, pat neprasot palīdz ar naudiņu, kad rodas nepieciešamība ( bet tai pašā laikā var sūdzēties man, ka nepietiek tam, tam, tam, līdz ar to, man ir grūti paņemt šo naudu, bet atteikumu vecāki nepieņem), bet mammai ir tikai emocionālā domāšana un viņai nebija savā dzīvē un bērnībā sava balsta no vecāku puses. Viņa var pēkšņi jūtu uzplūdā ikdienas situācijā uzvesties un pateikt vārdus tā, it kā es būtu svešs cilvēks no malas, kas uzkāpis uz kājas, viņa var vienkārši pēkšņi iedurt sirdī nazi ar saviem vārdiem, izturēšanos, piemēram aizstāvot svešu cilvēku, kas pret mani izturas necienīgi, bet pēc 5 min. viņa uzvedas tā it kā nekas nebūtu. Izsakot savu neapmierinātību par situāciju, kā tas bija no malas, viņa it kā saprot, pat nožēlo, bet pēc dienām ir atkal kāda ikdienišķa situācija, ieslēdzas tikai viņas emocionālā domāšana un atkal viss aiziet pa gaisu.

Tad es atkal viņai skaidroju un stāstu, lai izvērtē, novērtē, paskatās, ka īstenībā viss ir kārtībā, tikai viņa ir nogrimusi savās emocijās un nespēj skaidri domāt. Tad nu lūk – mans 1. iekšējais dzīves balsts, vērtība- vecāki,  tikai balsta sajūtas nav, jo es esmu mammas emocionālais balsts, kas viņu nomierina, bieži jūtos nevis kā meita, bet kā viņas mamma, kas dod padomus.

Piemēram darbs, tur būtu jāuztur tikai lietišķas attiecības starp kolēģiem, bet kolēģu ir daudz, katrs ar savu raksturu,
neapgūtām mācībām, kādas ir tuvākas, citas nē, redzot, ka kādai kaut kas notiek, citas var attieksmē izmainīties pret viņu 100 % un man atkal pazūd kaut kāda balsta, drošības sajūta un ir vēlēšanās distancēties no tām kolēģēm (jo līdzīgā  situācijā tieši tāpat nesmuki viņas var sākt izturēties pret mani), lai gan pati cenšos palīdzēt, atbalstīt, izprast notiekošo no viņu skata punkta – it kā labas lietas, vērtības, bet ārējie notikumi grauj manu drošības, stabilitātes sajūtu, šobrīd viņas vienkārši nav ne fiziski, ne iekšēji.

Sapratu, ka joprojām man galvā par šo tēmu ir galīga putra un tēmas neizprašana. Kas ir tie punkti, lietas, dzīves sfēras,  uz ko jāmūrē savas dzīves balsts, stingrie pamati, mugurkauls? Saprotu, ka tikai uz cilvēkiem (vai tā būtu ģimene, vai kolēģi, vai māsa) es būvēt nevaru, uz naudu arī nav prātīgi (un viņas arī nav tik daudz),  vai tās ir tikai
kaut kādas savas iekšējās vērtības, kurām jāseko, kaut cilvēki apkārt rīkojas tā kā viņi rīkojas un drošības, emocionālo drošības sajūtu man tas nesniedz?  Kur lai atrod stingru pamatu? Tad kur lai rod un būvē arī to emocionālo drošības pamatu, ko tas vispār nozīmē?

Mīļš paldies par atbildi, paldies, ka esat, paldies, ka palīdzat man ķepuroties un piecelties, kad esmu pakritusi, paldies, ka palīdzat  pārbūvēt manu dzīvi laimīgāku, labāku.

Elvita Rudzāte atbild: Saskaņā ar ķermeņa filosofiju, mugura simbolizē dzīves principus un gribu. Ja dzīves principi ir aplami (nav saskaņā ar Dievišķajiem likumiem), tad sākas problēmas ar muguru. Ja cilvēks nespēj īstenot savu gribu un par to sāk kādu vainot, ieskaitot sevi, tad parādās sāpes muguras daļā. Sākot no jostas vietas uz leju sāpes muguras daļā ir saistītas ar bailēm no ekonomiskām problēmām jeb dusmām, ka vienai jācīnās par ekonomisko drošību. Savukārt balsta un drošības izjūtu simbolizē iegurnis, kas, protams, arī ir muguras daļa, tāpēc sāpes iegurņa daļā vairāk ir saistītas ar nedrošības izjūtu.

Kur lai atrod stingru pamatu? Stingru pamatu cilvēks atrod tikai ticībā Dievam. Tikai uz Dievu drīkst paļauties, jo neviens cilvēks nespēj garantēt nekādu drošību pat pie vislielākās mīlestības. Tomēr ticība Dievam vēl nenozīmē pievēršanos kādai konkrētai reliģijai, jo ticība ir mūsu sirdīs, kur mājo Dievs. Piemēram, vīrietis, kas sola sievai materiālu drošību, var nespēt savus vārdus īstenot dzīvē, jo no viņa darba vien nav atkarīgs tas, vai viņam būs materiāli nodrošināts darbs, jo rezultātu nosaka Dievs, kas raugās mūsu sirdīs, cik patiesi mēs esam un kā ikdienas situācijās ievērojam Viņa dotos likumus. Arī tie cilvēki, kas šobrīd ir bagāti, nespēj garantēt drošību savai ģimenei, jo arī bagātību var zaudēt. Mums Latvijā ir vairāki piemēri, kur bagāti cilvēki zaudējuši visu savu bagātību, un neviens neticēja, ka tas vispār ir iespējams.

Viss, kas ir laicīgs, tas nav drošs. Drošas ir tikai mūžīgās vērtības, bet par tām mēs uzzinām, ja apgūstam Mācību un atgriežamies ticībā pie Dieva. Tā ir liela gudrība, ja cilvēks sāk izšķirt, kas ir laicīgs un pārejošs, no mūžīgā un paliekošā.

Arī es saskaros ar dažādām dzīves grūtībām, bet es jūtu ļoti spēcīgu pamatu zem kājām un drošību, jo es ticu Dievam un daru visu, kas ir manos spēkos, lai Viņam kalpotu. Arī brīžos, kad mani nomelno vai mēģina kaut kādā veidā man kaitēt, es jūtos stipra, jo es zinu, ka neesmu viena, aiz manis stāv Augstākie spēki, kas Dieva uzdevumā sniedz man tādu palīdzību, kādu pieļauj mana karma – gan labā, gan sliktā karma. Arī tad, kad es piedzīvoju kādus zaudējumus, es zinu, ka tie ir tikai laicīgi un pārejoši zaudējumi, svarīgākās ir mūžīgās vērtības – izprastās mācības jeb iegūtā gudrība, mīlestība un ticība.

Es esmu pateicīga Dievam, ka Viņš mani ir savedis kopā ar brīnišķīgu cilvēku -manu vīru, kas atbalsta mani, cik ir viņa spēkos, bet arī viņa spēki ir ierobežoti, un es nedrīkstu uz viņu paļauties tādā nozīmē, ka viņš spēs atrisināt visas manas vai mūsu ģimenes problēmas. Viņš ir man līdzās, balsta mani ar savu mīlestību, un tas, protams, ir daudz, bet mēs visi zinām, ka laicīgā dzīvē mēs kaut kad zaudējam savu mīļos, bet šī mīlestība saglabāsies kā mūžīga vērtība un brīnišķīga pieredze Smalkajā plānā.

Es esmu pateicīga Dievam, ka Viņš man ir dāvājis brīnišķīgus dēlus, kuri palīdz man brīžos, kad to lūdzu, bet es nepaļaujos uz saviem dēliem tādā nozīmē, ka viņi būtu atbildīgi par manu vecumdienu nodrošināšanu, jo zinu, ka to kādas būs manas vecumdienas noteiks nevis mani bērni, bet gan Dievs. Tāpēc es paļaujos tikai uz Dievu un ar pazemību pieņemu Dieva gribu, lai kāda tā nebūtu. Es zinu, ka dzīve nevar un nedrīkst būt viegla, jo citādi mēs neizpildām savu galveno uzdevumu – nenotiek apziņas līmeņa paplašināšanās jeb augšana garā. Cilvēks, kas paļaujas uz Dievu un pieņem Viņa gribu, nebaidās sastapties ar grūtībām. No grūtībām baidās un nedroši jūtas tikai tie, kas nav vēl attīstījuši savu ticību Dievam tādā līmenī, lai pilnībā uz To paļautos.

Tāpēc manī rodas smaids, kad dzirdu, ka cilvēki stingru pamatu atrod ģimenē, materiālā nodrošinājumā vai darbā. Piemēram, mana draudzene ar sajūsmu man stāstīja, ka viņas tēvs ir iestādījis kokus saviem mazdēliem, lai tie būtu materiāli nodrošināti. Kā gan viņas tēvs var zināt, ka šie koki tiešām paliks viņa mazdēliem? Kurš to var garantēt, īpaši mūsdienās, kad ekonomiskā situācija pasaulē ir tik trausla? Tas ir brīnišķīgi, ka viņas tēvs ir iestādījis kokus, jo patiesībā viņš tos kokus ir iestādījis Dievam, tikai viņš pats to nemaz neapzinās, jo raugās uz dzīvi no laicīgās puses, neizprotot mūžīgās vērtības.

Stingrs pamats ir tikai Dievs, bet lai Dievu izjustu kā stingru pamatu, ir ļoti daudz jāstrādā ar sevi, jāapgūst Mācība un ikdienas situācijās iemācītais ir jāpraktizē. Kā jau teicu, ka tas negarantē vieglu dzīvi, bet tas garantē iekšēju laimes izjūtu. To es tiešām varu apgalvot no savas pieredzes, jo lai kas nenotiktu manā dzīvē, es spēju sevi harmonizēt un izjust vienotību ar Dievu. No sirds novēlu ikvienam atgriezties ticībā pie Dieva un izjust to mierīgo un kluso laimes izjūtu, kuru nav iespējams aprakstīt vārdos.