Kuras ir tās sešas visnegatīvākās īpašības, no kurām ir jāatbrīvojas, saskaņā ar Lielo Skolotāju mācību? 29.12.2017

Daina jautā: Kuras ir tās sešas visnegatīvākās īpašības, no kurām ir jāatbrīvojas, saskaņā ar Lielo Skolotāju mācību? Atbildē Laurai minēta ir viena no tām – skaudība.

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēkam ir seši galvenie ienaidnieki, kas padara cilvēka dzīvi neciešamu un cilvēks ir nelaimīgs. Šie seši ienaidnieki ir:

1. Dusmas

Dusmas ir viens no galvenajiem cilvēka ciešanu cēloņiem. Tas, kuru piepilda dusmas, nekad nevarēs dzīvē izjust laimi. Viņu vienmēr vajās nelaime. Cilvēku, kuru pārņēmušas dusmas vienmēr pavadīs nelaimes. Dusmas nes sevī trakojošu liesmu. Kamēr cilvēku ir pārņēmušas dusmu liesmas, viņš nevar būt laimīgs. Aiziet no nelaimes viņš varēs tikai tad, kad viņš atbrīvosies no dusmām, kuru cēlonis ir cilvēka aplamā domāšana. Dusmas caur dažādiem ceļiem ved cilvēku uz bojāeju. Viņas atgrūž cilvēku no viņa radiniekiem un tuviniekiem. Lepnums un dusmas nes atbildību par to, ka pasaulē cilvēciskums mazinās.

No negatīvajiem stresiem visvairāk dzīvē vērojams ir stress – dusmas. Neatkarīgi no cilvēka vecuma – uzkrājoties bailēm, rodas dusmas. Dusmas ir negatīvas emocijas, kas vissāpīgāk ietekmē mūsu ķermeni, radot nopietnas slimības.

Sai Baba par dusmu ietekmi uz cilvēku saka: „Jūs esat dusmīgi par sīkumiem izejot no rāmjiem, izsaucot sevī sasprindzinājumu. Tāds raksturs ir bīstams. Dusmas var iznīcināt visu jūsu dzīvi. Ja jūs ciešat no dusmām, jūs nevarēsiet sasniegt neko pastāvīgu. Uz jums skatīsies ar riebumu un smiekliem. Jūs zaudēsiet bagātību. Visi apbalvojumi, kuri jums piederēja, pārveidosies pīšļos. Jūsu dusmas šķirs jūs pat no tiem, kuri jums ir vistuvāk. Dusmu dēļ cilvēki zaudē visu, un visa viņu dzīve kļūst bezjēdzīga. Dusmas ir visnaidīgākais ienaidnieks. Dusmas ir līdzīgas narkotikām. Tās liek veikt melīgas darbības. Dusmas ir visu grēku cēlonis. Tās ir lielākās no visiem dēmoniem. Visas nelaimes rodas no dusmām. Mums nav jāmeklē piemēri pārāk tālu. No pašu pieredzes mums ir zināms, ka atliek vien padoties dusmām un naidam, kad mēs tūlīt sajūtam vājumu un bezspēcību, mūsu nervu sistēma uzbudinās, un mēs pilnībā zaudējam pār sevi kontroli. Pat ļoti īslaicīgas dusmas var iznīcināt visus spēkus, kuri ir uzkrāti pēdējo trīs mēnešu laikā, lietojot labu pārtiku. Dusmas ne tikai izsvītro visu mūsu labo darbu un domu rezultātus, bet vājina un atbruņo mūs. Lai iemantotu Dieva žēlsirdību un piedošanu, nepieciešamas patiesas lūgšanas, savaldot savas dusmas. Ja mēs pratīsim kontrolēt savas dusmas, tad mēs sev palīdzēsim atkārtojot Dieva vārdu.”

Tātad, lai mēs justos laimīgi, mums ir jāatbrīvo dusmas un garīgi jāattīstās tā, lai dzīves situācijas nespētu mūsos radīt dusmas. Dusmas pie mums atgriezīsies atkal un atkal, ja mēs nesapratīsim savas neapgūtās mācību stundas.

2. Varaskāre 

Varaskāre rodas no vēlmēm. Jo vairāk cilvēkā vēlmes, jo lielāka varaskāre. Visa cilvēka dzīve ir piepildīta ar vēlmēm, viņām nav robežu, tās rodas no jauna atkal un atkal. Cilvēks var iegūt prāta mieru tikai uzvarot savas vēlmes. Sai Baba visās savās grāmatās runā par vēlmju graujošo ietekmi uz cilvēka laimes sajūtu. Arī es savā darba praksē esmu sapratusi, ka visu problēmu cēloņos kaut kur ir paslēpušās visdažādākās vēlmes, piemēram, vēlme, lai mani mīlētu; vēlme izpatikt; vēlme būt labākam par citiem; vēlme pārveidot otru un citas vēlmes. Kad skaidroju cilvēkiem, ka viņš ir nelaimīgs, jo nespēj apmierināt savas vēlmes, tad cilvēkam grūti ir tam noticēt, jo viņš uzskata, ka tas taču ir labi kaut ko velēties, izvirzīt mērķus.

Sai Baba māca: „Vēlmes rodas prātam nosliecoties uz salīdzināšanu. Pamata iespēju salīdzināt mums dod acis, redze. Piemēram, ja cilvēks ir akls un prāts neko nezina par salīdzināšanu, tad vēlmes nerodas.” Tātad visas mūsu vēlmes rodas no salīdzināšanas. Ja tev ir mazāk nekā tavam kaimiņam, tad tu salīdzinot sevi ar kaimiņu vari kļūt neapmierināts ar dzīvi, bet, ja tu sevi nesalīdzini ar kaimiņu, tad tevī nerodas vēlme panākt vai apsteigt kaimiņu. Salīdzināšana un sacensība rada cilvēkos tikai neapmierinātību, tieši tāpēc alternatīvās izglītības programmas atsakās no bērnu vērtēšanas. Tieši tāpēc es neiesaku nevienai organizācijai vērtēt savu darbiniekus, kaut arī tā ir efektīva personāla vadības prakse.

Sai Baba par vēlmju saistību ar laimi saka: „Pats nabadzīgākais ir cilvēks, kuram ir vēlmes. Pats bagātākais cilvēks ir tas, kurš ir apmierināts. Lai nomierinātu jūtas un emocijas, uzņemiet šo mīlestības barību. Jūs esat vīlušies, dzīvojot pilnīgā frustrācijā daudzo vēlmju dēļ. Jūs esat vīlušies no šīm nenozīmīgajām, bezgalīgajām vēlmēm. Jūs gribat tās piepildīt, tādēļ jūs šodien esat frustrācijā.

Ja jūs centīsities apmierināt vairums vēlmes, tad pastāvīgi jūs būsiet neapmierināti ar dzīvi, bet no otras puses, ja jūs vēlēsities Dievu, vēlēsities kalpot Tam, tad pati šī vēlēšanās paaugstinās jūs.

Brīvība – tā ir neatkarība no ārpasaules. Tas, kuram nepieciešama citu cilvēku palīdzība, lietas vai nosacījumi, ir to vergs. Patiesa brīvība nedodas nevienam uz zemes, jo pati dzīves būtība ir cilvēku savstarpējā saite un to atkarība citam no cita. Jo mazāk jums vēlēšanos, jo jūs būsiet brīvāki.”

Cilvēkiem ir ļoti daudz un dažādas vēlmes. Visas iespējamās vēlmes būtu pat grūti nosaukt, bet mums ir jādara viss, lai samazinātu savas vēlmes līdz minimumam. Kāpēc? Sai Baba uz šo jautājumu atbild: „Mūsu dzīve ir ilgs ceļojums. Jo lielāku kravu mēs esam sakrājuši savu vēlmju veidā, jo lielākas ir rūpes, un nemiers piepilda mūsu ceļojumu. Samazini kravu un tavs ceļojums kļūs viegls! Jums ir jāatceras, jo vairāk jūs lolosiet vēlmes, jo stiprāk jūs tās sasies. Kad vēlmes paliks mazāk, tad arī atkarība no tām mazināsies. Vēlmes ir jāierobežo. Vēlmju griestiem ir četras svarīgas sastāvdaļas:

1) Neizšķērdējiet pārtiku, jo pārtika arī ir Dievs. Pārtika ir nepieciešama cilvēka dzīvībai, jo ķermenis nevar izdzīvot bez pārtikas.

2) Neizšķērdējiet naudu, jo nepareiza naudas lietošana ir ļaunums. Mūsdienās īpaši jaunatne izšķiež naudu dažādos veidos. Tas novedīs pie sliktiem paradumiem, sirdsmiera zaudēšanas un dzīves kā tādas izpostīšanas. Mūsu zemei pašlaik ir lielas ekonomiskas problēmas, un sabiedrības interešu vārdā būtu jāatturas no nevērīgas naudas tērēšanas savtīgos nolūkos. Ir jāattīsta sadarbība. Jāsargā nacionālā vienotība un integritāte. Jāsaglabā līdzsvars starp individuālām un nacionālām interesēm. Viss dzīvē ir atkarīgs no pareiza līdzsvara saglabāšanas, vienalga, vai tas attiecas uz staigāšanu kājām, sēdēšanu, braukšanu ar velosipēdu vai automašīnas vadīšanu. Mūsdienās šis līdzsvars ir pazaudēts pārmērīgu zināšanu un nepareizas šo zināšanu pielietošanas dēļ. Ja zināšanas lieto pareizi, tās pārvēršas prasmē. Tomēr tā vietā, īpaši jauni cilvēki, zināšanas iznieko. Jūs tērējat zināšanas un enerģiju redzot, dzirdot, runājot, domājot utt., pārmērīgi un nepareizā veidā.

3) Neizšķērdējiet enerģiju. Katrai darbībai, ko veic jūsu ķermenis – vai jūs pastāvīgi domājat, runājat skaļi vai klusi ar sevi vai citiem, runājat gan nomodā, gan miegā, nepieciešama enerģija. Ja ķermeņa enerģija tiks pareizi lietota, tiks saglabāts līdzsvars, ķermenis būs labā formā.

4) Neizšķērdējiet laiku. Tikai, kamēr ķermenis ir spēcīgs, vesels un laimīgs, jūs varat izbaudīt pienācīgu līdzsvara stāvokli dzīvē. Cilvēka dzīve tiek izniekota, domājot par pagātni un uztraucoties par nākotni. Cilvēka pamatcēlonis ciešanām un slimībām ir neapmierinātība ar to, kas viņam ir, ilgas pēc tā, kas viņam nav, cilvēkam laupa sirdsmieru. Nav nekādas vajadzības domāt par to, kas ir pagātne, un par to, ko glabā nākotne. Jo kāds labums domāt par pagātni, kas vairs nav atgriežama, vai uztraukties par nākotni, kas ir neskaidra? Tā ir absolūta laika šķērdēšana. Pagātne ir pagātne, nākotne ir nākotne. Jūs nevarat nevienu no tām mainīt. Svarīga ir tagadne. Tā nav vienkārši tagadne. Tā ir visuresoša. Gan pagātnes, gan nākotnes rezultāti ir atrodami tagadnē. Tagadnē jūs plūcat augļus, kurus sējat pagātnē. Un to, ko sējat tagadnē, pļausiet nākotnē. Tā pagātne un nākotne ir savienota tikai tagadnē. Tādēļ izmantojiet pēc iespējas labāk tagadni. Tādēļ pārtrauciet uztraukties un vadiet ideālu dzīvi, tuvojoties nemirstībai un cilvēka dzīves mērķa piepildījumam.”

Tātad pavisam bez vēlmēm mums būs grūti dzīvot laicīgā dzīvē, taču tie cilvēki, kuri ir sajutuši savu Dievišķumu un patiesi kalpo Dievam var atbrīvoties no visām savām vēlmēm, kā, piemēram, Sai Baba vai māte Terēze. Diemžēl man ir zināmi mācītāji, kuri sludina, ka viņi kalpo Dievam, bet patiesībā viņos ir ļoti liela vēlme kļūt bagātiem vai izjust varu pār cilvēkiem. Kaut arī viņi sludina, ka ir savienojušies ar Dievu, tomēr tie ir tikai vārdi.

 3. Skopums

Skopums rodas no pieķeršanās sajūtām un iztapšanas tām. Kad cilvēks pārvar skopumu, viņš saglabā laimi. Skops cilvēks nevar nodoties priekiem, lai tie būtu ķermeņa, prāta vai Dvēseles prieki. Tas ir līdzīgi kā „suns uz siena kaudzes”. Viņš pats neiegūst prieku no savas bagātības un arī citiem neļauj to baudīt. Pasaule nicina skopus cilvēkus.

Pastāv materiāls skopums un garīgs skopums. Materiāls skopums ir nevēlēšanās dalīties ar to, kas tev pieder no materiālām vērtībām. Savukārt garīgs skopums ir nevēlēšanās dalīties ar citiem savās zināšanās, vai nedot mīlestību tiem, kas to nav pelnījuši, kā arī kāds noslēpums, kuru nevēlas izpaust.

4. Pieķeršanās

Sai Baba par pieķeršanos māca: „Cilvēka rīcība ir saistīta ar pieķeršanos. Pieķeršanās šajā gadījumā ir jāsaprot kā vēlme kaut ko iegūt. Pieķeršanās pamats ir laicīgas vēlmes. Šādās vēlmēs lielu lomu spēlē sajūtu orgāni. Lai cik liela nebūtu jūsu pieredze kaut ko iegūt, jūs gribēsiet iegūt vēl un vēl. Lai cik jūs nesaņemtu, jūs nesajutīsiet apmierinājumu. Vienīgais, kas jums palīdzēs izjust nepieķeršanos – tā ir pašziedošanās. Šis ceļš ir ļoti cieši saistīts ar cilvēka apkārtni. Jums ir jāpieķeras tikai Dievam un nevis pasaulei un tam par cēloni ir tas, ka šī pasaule ir pārejoša. Bēdās un priekos, sāpēs un labsajūtā – vienmēr mums jādomā par Dievu, tajā pašā laikā saglabājot prāta līdzsvarotību. Atsakieties no pieķeršanās un izmantojiet spēju atšķirt mūžīgo no pārejošā, atbrīvojiet savu prātu no pasaules sajūtām. Rezultātā jūs iegūsiet pieredzi, kas nebūs saistīta ar prātu. Pie tam nepieciešams atcerēties, ka visi jūsu mēģinājumi apvaldīt prātu būs lieki, ja jūs vienmēr neatcerēsities par pārejošo pasaules sajūtu dabu. Pretējā gadījumā jums būs ļoti grūti atbrīvoties no pieķeršanās.”

Šie Sai Babas vārdi man palīdzēja atbrīvoties no pieķeršanās maniem īpašumiem. Bija laiks, kad es domāju, ka es strādāju bērniem un mazbērniem, lai viņiem būtu vieglāka dzīve, bet vai vieglāka dzīve palīdzēs viņiem garīgi attīstīties? Nē, nepalīdzēs. Tāpēc nav vērts krāt mantu, jo mēs nezinām kas ar to notiks pēc laika. Latvijā pavisam īsā vēsturiskā posmā mēs esam piedzīvojuši gan mantas atņemšanas, gan mantas atgūšanas un pēc tam atkal pazaudēšanas brīžus. Ir cilvēki, kas mantas zaudēšanas dēļ pat ir veikuši pašnāvību. Kāpēc viņi tā rīkojās? Jo bija neapmierināti, ka zaudējuši mantu, jo baidījās, ka bez mantas viņus neviens nemīlēs, jo bija kauns parādīt citiem, ka ir neveiksminieki un citi iemesli. Ja viņi saprastu, ka viss laicīgais ir pārejošs, tad diez vai viņi spertu šo kļūdaino soli.

Sai Baba pieķeršanos skaidro: „Bieži cilvēki jauc mīlestību ar pieķeršanos. Mīlestība, kuru jūs izjūtat pret bērniem, ir dziļa, maiga pieķeršanās. Vīra mīlestība uz sievu ir aizraušanās, kaisle. Jūsu mīlestība pret lietām ir īpašnieciskais instinkts. Jūsu mīlestība pret jums līdzvērtīgiem, tuviem cilvēkiem ir draudzības jūtas. Pasaulīgā mīlestība ir daudzveidīga, bet tā nav mīlestība vārda tiešajā nozīmē, tā attiecas uz pasauli uz ķermeni, kas ir laicīgs un mainīgs. Tāda mīlestība var dot jums zemes baudas, pasaulīgo laimi, apmierinājuma izjūtu un apmierinātību ar kādas vēlmes piepildīšanos. Visas tās ir tikai zemes baudas. Var gadīties, ka vienā dienā jums kaut kas sagādā prieku, bet nākamajā vairs ne. Piemēram, ziemā jūs esat laimīgi, uzvelkot vilnas mēteli, bet vasarā tas jums sagādātu neapmierinātību. Jūsu laime ir ierobežota laikā, situācijā, vietā, prāta stāvoklī. Tā ir laime, ko jums dod pieķeršanās. Mīlestība ir nemainīga. Mīlestība ir pastāvīga un nelokāma. Mīlestība nepazīst dualitāti. Mīlestību nevar nopirkt, tā nepazūd pēc nosodījuma. Mīlestība ir nesavtīga un tā nav atkarīga no nosacījumiem. Mīlestība ir garīga, pati tās daba ir Dievišķa. Tieši tāda mīlestība bija Jēzū pret cilvēci, tā lika viņam lūgties par saviem mocītājiem, kad viņš tika pienaglots pie krusta. Vai tad tā nav mīlestības augstākā pakāpe?  Pieķeršanās liek saņemt un aizmirst, bet mīlestība vienmēr dod un piedod. Mīlestība ir Dievs. Dievs tā ir mīlestība. Dzīvojiet mīlestībā. Pieķeršanās ir gūsts, kas noved pie nelaimēm. Pieķeršanās rada ierobežojumus, tā ir pilnībā egoistiska.

Bērns ir pilns ar mīlestību un Dievišķumu. Viņš aug, sāk mīlēt rotaļlietas, pēc tam viņam patīk spēlēties, viņā aug mīlestība pret draugiem. Jaunībā viņš mīl savu draugu, vēlāk ģimeni, pēc tam izveidojas mīlestība pret savu īpašumu un savu nodarbošanos. Mīlestībai ļauj aizplūst dažādos virzienos, tāpēc tā kļūst vājāka, visbeidzot kļūstot par pieķeršanos. Jūsu mīlestība pret Dievu ir uzticība, tā palīdz attīstīt labdarību, samierināšanos un paklausību. Tā piepilda jūsu dzīvi ar Dievišķumu. Tā palīdz jums sasniegt atbrīvošanos (apskaidrību). Visvairāk jums nepieciešama mīlestības paplašināšana. Sāciet ar mīlestību pret ģimeni, veltiet savu mīlestību radiniekiem, pēc tam pakāpeniski jums apkārt esošajiem cilvēkiem, visai sabiedrībai, jūsu valstij kopumā, visbeidzot visam Visumam. Jūs varat saprast un sajust Dievu tikai ar mīlestību un caur mīlestību. Mīlestībai nav trūkumu. Mīlestība ir jūsu dabiskā spēja, tā ir Dieva dāvana cilvēkam.”

Man pašai bija diezgan grūti izprast atšķirību starp pieķeršanos un mīlestību līdz brīdim, kad sapratu, kas ir Dievs un kas ir beznosacījumu mīlestība. Es beidzot sapratu, kāpēc cilvēki jauc mīlestību ar pieķeršanos. Pieķeršanās ir mīlestība ar nosacījumiem. Patiesa mīlestība ir nemainīga, bez nosacījumiem.

5. Skaudība

Skaudība rodas no vēlmes salīdzināt, kas savukārt rodas no bailēm “mani nemīl”. Ja cilvēks nebaidītos, ka viņu nemīlēs tādu kāds viņš ir, tad viņš pat nemēģinātu sevi salīdzināt ar citiem vai savus darba rezultātus salīdzināt ar citu cilvēku darba rezultātiem. Viņš darītu visu, kas ir viņa spēkos tik labi cik viņš to prot. Tie cilvēki, kas visu savu darbu velta Dievam, nemēģina kaut ko salīdzināt un viņi jūtas laimīgi par sava darba rezultātu pat, ja kāds cits to nokritizē, jo viņi zina, ka Dievs neizvirza prasības un nenosaka kritērijus. Dievs vēlas, lai cilvēks strādā ar mīlestību. Dievs mīl visus tādus kādi viņi ir, neizvirzot prasības, bet veicinot cilvēku aizdomāties kā viņš dzīvo, veicinot cilvēku mainīties uz pozitīvo pusi. Tāpēc no skaudības var atbrīvoties tikai tad, ja cilvēks pārstāj salīdzināt, atbrīvo savas bailes “mani nemīl” un mācās izprast dzīvi un savas neapgūtās mācības.

6. Naids

Naids ir iznīcinoša enerģija un tāpēc cilvēks, kurā ir naids, iznīcina citus un pats sevi. Tas var notikt dažādos veidos, bet rezultāts ir viens – cilvēka fiziska nāve. Cilvēks, kas ir gatavs veikt teroraktu pret cilvēci vai nogalināt citu cilvēku, ir naida pārņemts. Terorists pat ir gatavs zaudēt savu dzīvību, lai tikai īstenotu naidīgo nodomu. Noziedznieki apzinās, ka nogalināšana ir noziegums, bet tas neattur viņus veikt šo rīcību, jo viņus vada naids nevis mīlestība. Tikai cilvēks, kurā ieplūst mīlestība, spēj atteikties no naidīga nodoma.

Visbīstamākais ir slēptais naids, kuru nevar noslēpt, jo tas par sevi liek manīt smagu slimību veidā vai pēc nelaimes notikuma iegūto traumu veidā. Kā jau teicu, naids iznīcina pašu cilvēku visos naida izpausmes veidos, tāpēc šī īpašība tiek uzskatīta par pēdējo, jo tā pārtrauc cilvēka iemiesojumu uz zemes.