Latvju dzīvesziņas mācība 14.09.2012

Latviešu dzīvesziņas galvenais izziņas avots ir folklora un īpaši dainas. Mēs lepojamies, ka mums ir tāda bagātība, bet bieži labākajā gadījumā esam spējīgi vien pāris tautasdziesmas noskaitīt vai nodziedāt. Tas, ka esam piedzimuši noteiktā zemē, noteiktā tautā, noteiktā ģimenē, ir tie apstākļi, kuri nepieciešami mūsu mācību stundu apgūšanai fiziskajā pasaulē. Paramhamsa Yogananda saka, ka ,,amerikāņi, indiāņi vai citas tautas piederīgie mēs esam tikai uz noteiktu gadu skaitu, bet Dieva bērni esam mūžīgi. Dvēseli nav iespējams ieslodzīt cilvēku norādītās robežās: tās tautība ir Gars, tās valsts- Visuresamība”. Ja šajā noteikto gadu skaita posmā esam piedzimuši Latvijā, zemē, kuras garamantas, īpaši dainas, ir vissenākais saglabātais ziņu krājums pasaulē, tad mums ir uzlikts arī pienākums rūpēties par šo garamantu saglabāšanu, popularizēšanu, skaidrošanu utt. Ivars Vīks, uzskata, ka dainas ir ,,mantojums no kādas pirmsleduslaikmeta civilizācijas”. Arheolingvists Antons Rupainis, pētot seno valodu izcelsmi un tautu radniecību,un  dainu lomu senajās valodās, pierāda, ka dainas radušās vismaz pirms četriem leduslaikmetiem – 60 000gadiem. 

 Saulītei pieci pirksti,

Pieci zelta gredzentiņi,

Tie skanēja, tie žvadzēja

No pirkstiņa pirkstiņā.

Ivars Vīks uzsver, ka mūsu dainās skaitlis pieci nav izvēlēts nejauši vai atskaņu dēļ, bet stāsta par senatni- par pieciem lieliem laikmetiem zemes vēsturē, kurus acteki sauca par Saulēm un uzskatīja, ka cilvēce pārdzīvojusi četras tādas Saules, un šajā gadā beidzas piektā Saule.

Skolotāji saka, ka pasaulē vienmēr, no laikmetu iesākuma, bijusi Mācība, bet kas tikusi aizmirsta pirms daudziem tūkstošiem gadu, un tādēļ iemiesojumā atnāk sūtnis vai pravietis ar noteiktu mērķi vai misiju. Un tāda vēstneša misija vienmēr ir tikai viena – īstās, patiesās Mācības atjaunošana, kura satur pilnīgas Dievišķās vibrācijas. Bieži pēc tam, kad Mācības nesējs aiziet, tie, kas pieņēma šo Mācību, sāk traktēt to katrs savā manierē. Jo pārtrūkst Dievišķās iespējas plūsma, un uz zemes nav cilvēka, kas būtu Dievišķās enerģijas pārnesējs, Mācība kļūst par reliģiju, kuru parasti izplata kāda organizatoriska struktūra ,piemēram, baznīca. Jebkurai organizatoriskai struktūrai parādās kādi savi noteikumi, savi traktējumi, un laika gaitā mēs sākotnējo tīro mācību varam atpazīt tikai ar grūtībām.

Ja mēs paskatāmies uz dainām kā uz senu mācību, kurā, bez šaubām, arī ir laika gaitā radušies uzslāņojumi,  traktējumi,īpaši jau tāpēc, ka dainas tika saglabātas ,,no mutes mutē”,  tad dainās mēs varam izlasīt, ka  tās nav tikai pašu izgudrotas:

Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,
Tu dziesmiņu daudz zināji
No zālītes, no maizītes,
No gudraja padomiņa.

Ar’ māmiņa nezinātu,
Kaut Laimiņa neteikusi.

Dainas ir informācija, kura tiek iedota, iedota kā gudrais padomiņš,  un tā ir Dievišķās enerģijas plūsma, kamēr mēs to tādu uzturam.

Dieviņš bija, Dievs palika,

Dievam gudrs padomiņš:
Dievs kokiem lapas deva,

Dievs vārpiņas tīrumā

Ņemiet, jauni, padomiņu no veciem ļautiņiem;
Vecajiem ļautiņiem Dieviņš deva padomiņu

Dainās latvieši atzinuši, ka Dievam pieder visu padomu padoms. ,, Dievs – tā ir  doma, tas ir augstākais padoms. Tāpēc arī latviešu dievestības izpratnē jēdziens, ar kuru vislabāk var izteikt Dieva būtību, ir padoms vai doma. „   (Marģeris Grīns)

Latvju garamantas ir visbagātākais garamantu krājums- gandrīz 3 miljoni vienību.

Un šajā milzīgajā apjomā mēs varam atpazīt informāciju, kura ir gan indiešu vēdās, gan kristietībā, gan budismā, gan citās garīgajās mācībās.

Dainās paustā gudrība nosaka, lai cilvēks saskaņotu sevi ar Veseluma, Visuma  ritmu, jo  no turienes mēs nākam:

    Ne zināt nezināju,

    Kur pādīte gadījās;

    No Dieviņa nolaidās

    Sudrabiņa ķēdītēm.Jebkura mūsu darbība šo Veselumu ietekmē:

Kur mēs mīļi runājām,

Tur zied baltis āboliņš:

Kur mēs sīvi rājamies

Tur zemīte pušām trūka.

Viss, kas notiek, notiek saskaņā ar Dieva jeb Visuma likumiem.

             Es redzēju zvaigžņu sietu,

             Gaisa vidu līgojot.

             Dieviņ, tavu likumiņu,

              ka zemē nenokrita!

Auga, auga man rozītes,

Auga sīkas magonītes,

Auga visas skaistas puķes

Kā pa Dieva likumam.

Kosmiskie likumi- tie ir principi, postulāti, pēc kuriem viss notiek un kurus mēs nevaram ietekmēt. Mēs varam tos ievērot un mēģināt neievērot, taču Kosmiskie  likumi strādā vienmēr un visur, neatkarīgi no tā, vai mēs tos zinām vai nezinām, vai laicīgie likumi atbilst tiem vai nē.  Kosmiskie likumi tik un tā paliek vieni un tie paši, atšķiras tikai skaidrojumi un pieejas atkarībā no vietējām tradīcijām, kā arī laika, kultūras un ģeogrāfiskās vides īpatnībām.

7 kosmiskos pamatlikumusesot darījis zināmus Lielais Skolotājs Hermess

Trismegists, un tie bijuši uzrakstīti uz smaragda plāksnītēm:

1. Visa vienotības likums

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.

Visa sēta līgojāsi,

Visas sētas pamatnītes:

Redzēj sētas saimenieku

Pa vārtiem izvedoti.

Pilna Māras istabiņa

 Sīku mazu šūpulīšu;

Kā to vienu kustināj’,

 Visi līdzi šūpojas.

,,Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgu noti, ar ko saskanīgi ieskaņoties

Visuma kopējā harmonijā, dzīvot tā, lai izjustu sevi kā nedalāmu sastāvdaļu no

kosmisko ritmu plūdiem un atplūdiem, no pasaules esamība telpas.”

Vaira Vīķe- Freiberga

2. Analoģijas likums- kā augšā, tā arī apakšā; kā apakšā, tā arī augšā

Krustiem auga kokiem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs;
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.

3. Vibrācijas likums-nekas nestāv mierā, viss kustās, viss vibrē.

Visa Dieva radībiņa
saulītēi līgojās:
Graudu vārpas, puķu ziedi,
diža meža koku gali.

4. Polaritātes likums

Viss ir divdabīgs, visam ir pretpoli. Visam šai pasaulē ir divējāda daba- ir labais,

 un ir ļaunais, ir baltais un melnais, ir skaistais un neglītais utt. Savstarpējā mijiedarbība ir attīstības pamats.

Ai, kauniņis, ai godiņis,

Abi līdzi piederēja;

Kas kauniņa bijājās,

Tas godiņu paturēja.

5. Ritma likums

Viss plūst, viss mainās, ietek un iztek; darbība un pretdarbība, ieelpa un izelpa, rašanās un beigas,jo visam, kam ir sākums, ir arī gals.

I Saulīte, i Mēnestiņš,

 Jāj uz viena kumeliņa;

Ja Saulīte nosegloja,

 Mēnestiņš apsegloja.

Pēters Jāni pavadīja
Līdz viņam kalniņam;
Tā sacīja vadīdams:
Nāc atkal citu gadu,
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

6. Cēloņu un seku likums

Katram principam ir savas sekas, katrām sekām ir savs cēlonis. Viss notiek saskaņā

ar likumu.

Ienaids naida nepacēla,

 Ka nebija cēlājiņa;

Zobens kaklu nenocirta,

 Ka nebija cirtējiņa.

    7. Dzimumu likums

Dzimums ir itin visā – visam ir savs Vīrišķais un Sievišķais princips. Dzimums izpaužas visos plānos. Kosmoss turas uz šīm sākotnēm, un šīs sākotnes abas ir vienlīdz svarīgas un nepieciešamas, jo viena nevar pastāvēt bez otras.

Es nelauzu liepas zaru,

Es jau pati liepa biju;

Ozoliņa zaru lauzu,

 Man vajaga arājiņa.

 Dzīvā Ētika runā par 108 likumiem. Pēdējo gadu Skolotāju mācības atklāj vēl jaunus Kosmiskos jeb Dievišķos likumus.

Dainās mēs varam atrast gan Dievišķos likumus, gan kristietības 10 baušļus, gan noteikti arī citu reliģisko un ētisko sistēmu svarīgākās atziņas.

 Skolotāji saka, ka ir pienācis laiks pārskatīt visu vērtību sistēmu, visas savstarpējās attiecības visās dzīves jomās, un viens no veidiem, kā mēs to varam izdarīt, ir ar mūsu tautas garamantu- dainu, pasaku, teiku, sakāmvārdu un parunu-  palīdzību. 

,,Mēs vēl par maz saprotam mūsu tautas dziesmu: mūsu laime tikai, ka mēs viņai vēl stāvam tuvu, tuvāk nekā citas Eiropas tautas savām dziesmām”, uzsvēris Rainis, un,  kamēr  mēs vēl stāvam viņai tik tuvu, tas uzliek mums pienākumu saglabāt un nodot to nākamajām paaudzēm, kuras apgūs savas mācību stundas šajā vietā, ko dēvē par Latviju. Tas ir mūsu uzdevums.

 Autore: Irēna Rudzāte