Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Mūzikas ietekme uz mūsu dzīvi 28.09.2017

Mūzika ir mīlestība

Mūzika ir enerģija

Mūzika ir dvēsele

Mūzika ir radošums

Mūzika ir mūžība

Mūzika ir kaislība

Mūzika ir prieks

Mūzika ir dzīve

Tāda ir mana mūzika, un tā es to izjūtu. Jau kopš bērnības tā vienmēr bijusi manī, šobrīd esmu ar to saplūdusi vienā veselumā un vairs nevaru iedomāties savu dzīvi bez tās klātbūtnes. Visvairāk mūzika mani uzrunā, kad dziedu vai pati to spēlēju. Tādos brīžos mūzika ir mans labākais draugs, tā mani piepilda, māca un mierina. Tā vienmēr ir citāda un reizē tā pati, tā ir brīva, un tieši tāda, kāda konkrētajā brīdī man ir vajadzīga. Dziedot vai spēlējot mūzikas instrumentus, es jūtu kā mainos – ja esmu satraukta, tad gūstu sirdsmieru, ja bēdājos, tad izjūtu prieku, ja esmu nogurusi, tad ar katru skaņu jūtu, kā ķermenis “uzpildās” ar enerģiju. Ir tāda sajūta, ka ķermenis pats paņem to, kas dotajā brīdī tam ir vajadzīgs. Jā, mūzika mani dziedina, jo starp daudzajām izvēlēm esmu atradusi savu “īsto un vienīgo”, kas piepilda manu dvēseli. Tas ir neliels ieskats, kā mūzika ietekmē mani un manu dzīvi, bet kāda un cik spēcīga vēl tā var būt?

Par to, kā mūzika spēj ietekmēt mūsu dzīves, bija zināms jau senatnē. Platons ir apgalvoja, ka muzikālā audzināšana ir iedarbīgāks līdzeklis nekā visi citi tāpēc, ka ritms un harmonija atrod savu ceļu dvēseles dziļumos. Pitagors ir uzskatījis, ka dvēseles veselības, morāles un kultūras uzplaukumā mūzika ir neaizstājama. Aristotelis apliecinājis, ka mūzikai piemīt spēks formēt raksturu, un ar mūzikas palīdzību cilvēks var attīstīt sevī pareizas jūtas. Frīdrihs Nīče ir apgalvojis, ka bez mūzikas mūsu dzīve būtu kļūda. Šie ir tikai daži no ievērojamo filosofu uzskatiem, bet mūziku un tās ietekmi uz cilvēku ir pētījuši arī citi. Lai gan katrs no šiem apgalvojumiem ir atšķirīgs, manuprāt, tie visi sevī ietver domu, ka mūzika spēj ietekmēt cilvēku, kaut arī mēs paši to pat neapzināmies, mūzika mūs iespaido, jo tā uzrunā mūs sajūtu līmenī, un mūsu dzīves bez tās klātbūtnes nav iedomājamas.

Šodien mūzika ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves daļu. Mēs to dzirdam it visur – radio, televīzijā, mobilajās ierīcēs, dabā, paši sevī un cilvēkos, kas ir mums apkārt. Tai piemīt gan dziedinoša, gan iznīcinoša enerģija, tā var būt gan kā spēcīgs terapeitisks līdzeklis, gan kā ierocis, lai sagrautu cilvēka psihi.

Mūzika, kas dziedina

Mūzika, kurā skaņas, ritms un muzikālais zīmējums atbilst harmonijas likumiem, labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka veselību un attīstību – harmonizē jūtu pasauli, dziedina ķermeni, piepilda ar enerģiju, spēku, sniedz barību dvēselei, iedarbojas uz intelektu un smadzenēm, uzlabo atmiņu, paātrina mācīšanās procesu un pagarina mūžu. Tāda mūzika ir klasiskā mūzika. Pilnīgu sirds skaņas ritmu un tempu var atrast valsī, tās ir ¾ ritms, kurā pulsē Dieva sirds.

Klausoties klasisko, tautas, baznīcas mūziku, dabas skaņas, mēs nomierināmies, atslābināmies, piepildāmies ar pozitīvu enerģiju un emocijām, izjūtam harmoniju.

Klasiskajai mūzikai raksturīgs ķermeņa ritms, kas ir 60 sitieni minūtē, kas noved cilvēku alfa diapazona stāvoklī (8-13 herci). Tas ir miera un cildenu sajūtu stāvoklis. Tādu mūziku labvēlīgi klausīties pēc darbadienas, pie noguruma un spēku zuduma. Par stiprāko pēc iedarbības zinātnieki uzskata J.S.Baha, V.A.Mocarta un L.Bēthovena mūziku. Klasiskās mūzikas piemērus katrā situācijā var skatīt šeit.

Arī balss vibrācijas tiek uzskatītas par ļoti dziedinošām, jo tās veic visātrāko iedarbību tieši uz cilvēka apziņu un zemapziņu. Mūzikas terapeiti ir izpētījuši, ka visspēcīgākā terapeitiskā iedarbība ir tieši vokālajai vai kora dziedāšanai, īpaši dziednieciski iedarbojas mūku kora balsu skanējumi, arī lūgšanas un mantras. Mūsu balss saites ir sava veida dziedināšanas instruments. Kad mēs dziedam, tikai 20% skaņas iziet uz ārpusi, pārējā paliek mūsos, radot rezonansi iekšējos orgānos. Uz tā ir balstīta vokālā terapija, turklāt vislielākais efekts ir tad, ja dziedātājs pats intuitīvi atrod skaņas, kuras nepieciešamas viņa organismam.

Tāpat ļoti labvēlīga ir dabas mūzika. Jūras skaņas, lietus šalkoņa, delfīnu balsis nomierina, līdzsvaro, meža skaņas pazemina asinsspiedienu, normalizē sirds darbību, putnu dziedāšana palīdz sakopot domas, izsauc pozitīvo emociju pieplūdumu, stimulē augšanas un attīstības procesus augiem. Arī kaķa glaudīšanai piemīt dziedinošs efekts, pateicoties mājas mīluļa murrāšanai, jo šīs vibrācijas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu.

Mūzika, kas iznīcina

Mūsdienās zinātnieki, ārsti un psihologi ir izpētījuši dažādu žanru mūzikas ietekmi uz organismu. Tā saucamā “komercmūzika” – roks, pops, hip-hop, smagais metāls tiek rakstīts zemās frekvencēs. Šāda mūzika organismu ietekmē negatīvi, izsaucot spēku izsīkumu un depresiju, izraisa bailes, agresiju, stresa hormonu veidošanos, kas izdzēš nozīmīgu daļu smadzenēs esošās informācijas.

Rokmūzikas tehnika ir ņemta no senajām un modernajām melnās maģijas biedrībām. Šajā mūzikā ritms, skaņa, gaisma un skaņa mainās tā, lai grautu cilvēka būtību, mainītu ar varu, ietekmētu spēju domātu un analizēt, salauztu pašaizsardzības mehānismu, pašsaglabāšanās instinktu un tikumiskos pamatus. Ritms iegūst narkotiskas īpašības. Ja tas daļās ar 1.5 sitieniem sekundē un to pavada spēcīgs superzemo frekvenču (15 – 30 Hz) spiediens, tad tas izraisa ekstāzi. Savukārt, ja ritms ir divi sitieni sekundē ar tām pašām frekvencēm, tad cilvēks nonāk narkotiskā stāvoklī. Gan ritms, gan frekvence izraisa atkarību, cilvēks jūt vajadzību pēc arvien augstākām frekvencēm, kas tuvojas ultraskaņai.

Kādā pētījumā ir pierādīts, ka pēc 10 minūšu smagā roka klausīšanās 7.klases skolēni uz kādu laiku aizmirsa reizināšanas tabulu.

Viss smagā roka tehniskais aprīkojums ir paredzēts, lai manipulētu ar cilvēku, šāda mūzika spēj pilnībā mainīt cilvēka individuālās rakstura īpašības.

Ja cilvēks ilgstoši pakļaujas smagā roka iedarbībai, tad cilvēkam zūd kontrole pār koncentrēšanās spējām, prāta darbību un gribu, rodas nevaldāma tieksme uz postīšanu, vandālismu, dumpošanos, jo īpaši lielā ļaužu pūlī.

Īpaši spēcīgi šāda mūzika iedarbojas arī uz cilvēka zemapziņu, jo tā satur zemapziņas ziņojumus, piemēram, aicinājumu uz dumpošanos pret pastāvošo kārtību, mudinājumu uz pašnāvību, vardarbību, vēstījumu ļaunumam u.c. Ilgstoši atrodoties šādās mūzikas iedarbībā, smadzenēs norisinās process, kura rezultāts līdzīgs narkotisko vielu lietošanai, un tad šie zemapziņas ziņojumi pārvēršas par obligāti izpildāmu programmu. No populārākajām grupām, kas izmanto šādus zemapziņas ziņojumus ir „KISS” (slavina vardarbību, sadomazohismu, visu ļauno, slavina sātanu), „AC/DC” (koncentrējas uz sātana un elles slavināšanu, ir visvairāk graujošā, kropļojošā un sātaniskā).

Arī grupas „The Beatles” radītā mūzika uz cilvēka organismu iedarbojas graujoši, visvairāk tā ievaino tieši sirdi. Viņu mūzikā izmantotās tehnikas ir pamati hipnotiskajai un buršanas iedarbībai ar ritma un bita palīdzību.

Rakstot šo rakstu, galvenokārt, izmantoju informāciju no grāmatas “Mūzikas noslēpumi”, kuras autores ir Tatjana Mikušina un Jeļena Iļjina. Grāmata man ļoti patika, tā deva man iespēju mūziku saskatīt ne tikai no labās un dziedinošās puses, no kuras to biju iepazinusi līdz šim, bet arī no otras puses, par ko iepriekš nebiju interesējusies, jo šāda veida mūzika mani nekad nav saistījusi, tagad izprotu kāpēc.

Grāmata man atgādināja un arī caur piemēru parādīja, ka šajā pasaulē visam tiešām ir divas puses – gan labā, gan sliktā, divi pretpoli, pat mūzikai, un šīs abas puses kopā veido šo veselumu, ko mēs saucam par mūziku. Viena bez otras tās pastāvēt vienkārši nevar, lai izprastu vienu, ir jāapzinās arī otra. Šobrīd, kad esmu guvusi ieskatu par mūzikas negatīvo pusi un ietekmi, saprotu, ka tās abas ir vienlīdz spēcīgas tikai vērstas pretējos virzienos – viena var uzcelt debesīs, otra iznīcināt.

Attiecībā uz to, kādu mūziku labāk klausīties, kura būtu tā īstā, šeit mums katram ir jāizdara sava izvēle, jāveic savi meklējumi. Daudziem ir skaidrs un saprotams, ka klasiskā, baznīcas vai dabas mūzika ir dziedinoša un pozitīvi ietekmē gan ķermeni, gan emocijas, bet domāju, ka ir tikpat daudz cilvēku, vai pat vēl vairāk, kas nav iedziļinājušies šajā otrajā „iznīcinošajā” pusē un neapzinās, kādu postījumu šāda mūzika var radīt un cik spēcīga tā ir.

Kā izvēlēties pareizo mūziku? Manuprāt, vienīgais patiesais veids kā to izdarīt, ir vadīties pēc savām iekšējām izjūtām, būt atklātam pašam pret sevi, ieklausīties sevī un ļaut to izdarīt savai sirdij, jo sirds zinās vislabāk!

Autore: Krista Tumova

Izmantotā literatūra:

Mikušina un J. Iļjina “Mūzikas noslēpumi”, Izdevniecības Sol Vita, 2016

http://global-project.ru/music_weapon/

https://tikumiba.net/muzika-un-tikumiba/muzika-un-zinatne/