Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Nāve jeb dzīve pēc šīs dzīves 21.07.2015

Nāve ir vien pretējs apzīmējums vārdam dzīve, tāpat kā nebūtu gaismas bez tumsas vai laimes bez nelaimes.  Saules bez ēnas.

Ja vēlies sauļoties noteikti priecāsies, ja ārā spīdēs saule un būs skaidras debesis. Iedomājies, ja Tu soļotu sahāras tuksnesī, vai saule tad šķistu svētība vai sods?

Redz līdzīgi ir arī ar nāvi, viss ir atkarīgs no apstākļiem un  zināšanām. Nāvi var skaidrot vairākos līmeņos, piemēram:

– kristīgā pasaule bieži šo vārdu asociē ar atbrīvošanu no ciešanām.  Ar dzīvi kā kaut ko sliktu, bet beidzot izciestu un pabeigtu. Ievieš cerību, ka būs dzīve paradīzē, ja būsi bijis labs cilvēks. Par Kristīgās pasaules ieviestajiem apzīmējumiem  mēs varētu diskutēt ilgi. Bet stāsts nav par to, kas ir pareizi un kas nav. Katram sava ticība un izpratne.

Pavisam nesen apmeklēju lekciju pie Uģa Kuģa, viņš stāstīja stāstu, mēģināšu to maksimāli tuvu tekstam atstāstīt: Kristus sludinātājs vērsās pie cilvēka, kurš ticēja Krišnam un teica, Tu nonāksi ellē, jo Tavs Dievs ir malds, ir jātic Kristum, tam vienīgajam un visaugstākajam Dievam. Cilvēks jautāja sludinātājam (vai priesterim, īsti neatceros)- vai Tavs Dievs ir labs? vai Tavs Dievs ir skaists? vai Tavs Dievs ir pievilcīgs? Sludinātājs uz visiem jautājumiem atbildēja sakot: Jā. Cilvēks teica, ka vārds Krišna nozīmē- Vispievilcīgākā persona, un turpināja sakot, ka tad jau sanāk, ka Krišna ir tas pats Dievs!? Sludinātājs sāka bļaut un maurot, sakot, ka viņš runā nepatiesību un ka tādā veidā jau nu noteikti ceļš uz Paradīzi būs slēgts. Cilvēks jautāja: vai visi Paradīzē ir līdzīgi Tev/domā, jūtas? Sludinātājs atbildēja: protams! Cilvēks ne brīdi nedomājot teica: man nemaz negribas nokļūt Jūsu paradīzē!

– Mediķi soli pa solim ir apzinājuši, ka cilvēki mēdz “atdzimt”, jo ir  ieņēmuši otro elpu atjēdzoties pēc klīniskas nāves…

Redz, šeit esmu guvusi vienu vērtīgu dzīves ziņu. Kad cilvēks aiziet no šīs dzīves/ķermeņa ir pieņemts, ka telpa ir jāvalda klusumam un mieram…nez kāpēc par to aizmirst sagaidot mazo dvēselīti? Arī tad ir jābūt mieram, klusumam.

Mana māsīca strādā P.Stradiņa klīniskās slimnīcas reanimācijas nodaļā. Praktiski katru dežūru kāds aiziet. Mana māsīca vien saka, ka tas ir fiziski jūtams, un pat iepriekš paredzams. Vēl saka, ka vienmēr prasās izvēdināt telpas, palaist dvēselīti.

– Cilvēkiem, kuri strādā ar apziņu, ir skaidrs, ka nāve ir vien citāds apziņas stāvoklis un forma. Vai tiešām mūsdienās ir vēl kāds cilvēks kurš uzskata, ka nāve – tās ir beigas?

Kas tad īsti ir dvēsele? Dvēselei nav dzimuma ir tikai apziņa. Varētu teikt, ka dvēsele ir apziņa.

Kāpēc nāves tēma tik daudziem cilvēkiem šķiet Tabu? Pirms sāku rakstīt šo rakstu, domas kārtojot runājos ar vairākiem cilvēkiem, jautājot viņu domas par nāvi. Lielākā daļa atbildēja ar izbrīnu it kā es būtu pajautājusi kaut ko aizskarošu, pārējie vienkārši bija pārsteigti. Redz, mēs esam pieraduši runāt par plāniem/dzīvi ikdienu, un rītdienu, bet ja kāds jautā par nāvi ir lielākotiess ir sajūta, ka cilvēks automātiski ieraujas čaulā.

Kāpēc gan ir radušās šādas sajūtas saistībā ar vārdu nāve? Jā, jā tas tiešām ir tikai vārds, apzīmējums kaut kam.  Tad nu attiecīgi kā nu kurais izvērtē šo monstru, kādam tas saistās ar atslēgām uz debesīm, kādam tā būs nokļūšana citā planētā, vēl kādam tas saistās ar tukšumu… aaa un ir vēl kāds kas domā, ka tas ir kaut kas līdzīgs “kaulainajai” ar izkapti rokās.

Vai bailes ir pamatotas? Vai vispār ir kāds “kas nāk pakaļ”? Mēs baidamies no termina nāve, jo esam pieraduši dalīt terminus- dzīve un nāve kā kaut ko atsevišķu un atdalīti, esam aizmirsuši par vienotības apli, kas plūst viens otrā. Viss ir viens, nav ne balts ne melns, ne dzīves ne nāves. Varētu teikt, ka noris dzīves nepārtrauktība saskaņā (nevis dzīve un nāve kā kaut kas atdalāms).

“Dvēsele ienāk cilvēka ķermenī uz pagaidu dzīvi, un, kad pienāk laiks, tā atkal dodas prom pie citiem dzīvojošiem, jo dvēsele ir nemirstīga. Pasaules noslēpums ir tajā, ka viss ir dzīvs un nemirstīgs, vien uz mazu brīdi dodas prom un pēc tam atkal atgriežas. Nekas nemirst; cilvēki var izlikties par mirušiem un pārciest imitētas bēres… Un tad viņi atkal pieceļas sveiki un veseli un palūkojas pa logu kādā jaunā, dīvainā maskā.”

/ autors: Ralfs Valdo Emersons

Mēs esam gatavi pieķērties zināmajam, lai aizbēgtu no nezināmā. Pat tad, ja es tagad teiktu, ka dzīve tā ir jūra problēmu, jeb kā Uģis Kuģis saka “svētībiņu” jūra, bet nāve tā ir laimes un prieka osta, cilvēki man neticētu, jo kā gan Tu vari pieņemt to ko nezini. Bailes no nepazīstamā ir tās, kas dzen mūs pieķerties dzīvei un patiesībā tieši dēļ šīm bailēm mums ir grūti augt un virzīties savas dvēseles attīstībā, mēs baidāmies progresēt, jo baiļojamies, ka tad nāks mūsu beigas.

Iesktoties no Teozofijas viedokļa

Ir sanācis vairākārt domāt, kas tas īsti ir tas, ko cilvēki nožēlo, pirms aiziet no šīs dzīves, lasīju 2 interneta vietnēs, kur tika apkopoti pētījumi, ka cilvēks visbiežāk nožēlo, ka ir tik daudz strādājis. Pieļauju, ka nožēla droši vien būtu krietni mazāka, ja ikviens cilvēks būtu darījis darbu, kas patiesi to dara laimīgu. Pavisam nesen saskāros ar Vēdās sniegto informāciju un arī tas man lika aizdomāties, Vīrietis iet uz darbu, lai strādātu. Nāk mājās, lai atpūstos. Savukārt sievietei iet uz darbu kā uz atpūtu, un mājās iet, lai strādātu. Lai cik absurdi sākumā tas nešķistu, es nevaru nepiekrist. Šeit es vēlos uztaisīt nelielu pauzi un aicināt ikvienu apdomāt augstāk rakstīto ieklausoties sirdī/dvēselē nevis risinot aprēķinus prātā.

Mēs gribētu domāt, ka nāve pienāk tikai esot sirmā vecumā, un, ja esam precējušies vai ir dzīvesdraugs, tad labprāt iztēlojamies, ka nomirsim vecumā sadevušies rokās un vienā un tajā pašā brīdī. Esam droši, ka dzīve ir kaut kas ja ne labāks, tad kaut cik pazīstams salīdzinājumā ar nāvi. Cilvēku prāts visu laiku ir aktīvs un prāts visu laiku vēlas pierādījumus, gan par pēcnāves dzīvi, gan par dzīves jēgu. Mūsu prāts arī pats spēj izdomāt iemeslus kāpēc par to nedomāt, nerunāt, neinteresēties. Dvēseles attīstība notiek caur pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, reizēm cilvēki labprātāk izvēlas sēdēt uz vietas, lai tikai justos droši – labāk palikt kūniņā nekā riskēt kļūt par tauriņu, jo kāds var pamanīt un nodarīt pāri, esot kūniņā ir daudz lielāka drošības sajūta.

Kā būtu, ja ikviens no mums apzinātos, ka nāve ir kaut kas līdzīgs, ja salīdzinām šodienu un domas par rītdienu. Kad mūsu dvēsele izlemj pamest ķermeni, mēs vienkārši nolemjam vēlreiz no jauna atvērt plakstus jaunai dienai.

Ļoti vērtīgs treniņš būtu kaut reizi mēnesī iedomāties, ka rītdiena vairs nekad nepienāks, ir palikušas vien pāris stundas ko dzīvot šajā reizē/dzīvē/šajā ķermenī… kā gan Tu dzīvotu savas pēdējās stundas? Vai steigtu atbildēt uz epastu kalniem, vai ieliktu FaceBook ziņu ar pēdējo “Selfiju”, vai pavadītu stundas žēlojoties un baidoties? Kā būtu, ja Tu pateiktos saviem dzīves līdzcilvēkiem/skolotājiem un ar smaidu gaidītu nāvi kā jaunu rītu, zinot, ka atgriezīsies savā mājā?

Vai esi laimīgs ar savu dzīvi? Vai dari šodien ko patiesi vēlies? Vai dzīvo šodien kā patiesi vēlies? Vai esi kopā ar cilvēkiem ar kuriem patiesi vēlies būt kopā? Vai esi mīlestības pilns pret sevi un pasauli kopumā?

Autore: Aija Bandere