Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Nepieķeršanās īpašumam 15.03.2016

Mēs visi esam liecinieki bēgļu straumei no Sīrijas, kur notiek kara darbība. Mēs varam tikai iedomāties kā viņi dzīvoja pirms nemieru sākšanās Sīrijā. Kādam no viņiem iespējams bija labi materiālie apstākļi un savas mājas, kas tagad ir izpostītas. Kāds ir zaudējis bankā lielus naudas ieguldījumus. Kāda zeme, kur tika audzēti dārzeņi, augļi un labība, tagad ir mīnu izdangāta un saindēta. Viss ir mainījies.

Vai jūs domājat, ka nekad nezaudēsiet savu īpašumu, ka tas uz visiem laikiem paliks jūsu ģimenei? Mēs to nezinām, jo to nosaka Dievs nevis cilvēks.

Dzīvās Ētikas mācībā ir teikts: “Cik dažādi norisinās celtniecības plāns. Kādreiz Mēs sacījām – atdod visu. Tagad Ejam tālāk un Sakām – paņemiet visu, bet neuzskatiet par savu. Vienkāršs saprāts apjēgs, ka paņemt līdzi zemes lietas ir neiespējami. Bet tās ir radītas piedaloties garam, un tāpēc tās nevajag noniecināt.

Tagad sāk piepildīties Kalnu Mācības lielā jēga. Ir labi pret lietām, kuras mums pieder, attiekties bez privātīpašuma jūtām. Ir labi, ja lietas pieder tāpēc, lai tās uzglabātu un pat pildītu ar labu auru, paredzot nodot tās citiem. Jaunrades roka mīt mājā, īpašuma nepiesaistīta, un to uzlabotu, tā nesīs tālāk. Un allaž saglabāsies devējas rokas zīme – tāds ir lietu attaisnojums. Ar šādu izpratni tiek atrisināts grūtākais jautājums. Saku to pasaules labad, jo galvenais pasaules posts ceļas no pieķeršanās neesošajam īpašumam. Darīt to zināmu jaunajai tautai, nozīmē izārstēt to no vecuma bailēm. Mantas pārvaldīšana, neturot to par īpašumu, atvērs ceļu visiem bez relatīvā konvencionālā mantojuma. Kas spēj uzlabot, tam arī pieder. Tas attiecas kā uz zemi, tā arī uz mežiem un ūdeņiem, – arī visi mehānikas sasniegumi un dažāda veida izgudrojumi pakļauti šiem nosacījumiem.”

Ko Skolotāja teiktie vārdi nozīmē? Patiesībā mums nekas nepieder, viss pieder Dievam, bet Dievs dod mums iespēju pārvaldīt Viņa radīto. Ja mēs pret radīto izturamies nevis kā pret savu īpašumu, bet kā pret Dieva izrādītu lielu godu rūpēties par Viņa īpašumu un attīstīt to tālāk sabiedrības labumam, tad mēs saņemam atbalstu no Augstākajiem spēkiem. Cilvēki to sauc par veiksmi.

Daļa no mums, kas dzīvoja Padomju Savienības laikā, piedzīvoja nesaimnieciskumu visās sfērās un ļoti lielu bezatbildību par uzticēto īpašumu – cilvēki no darba vietas mājās nesa mantas, strādāja nekvalitatīvi utt. Tad visi sāka domāt, ka īpašumu tiesību maiņa mainīs attieksmi pret darbu, ka cilvēki pret sev piederošu zemi sāks izturēties atbildīgāk, sev piederošā firmā sāks strādāt ar lielāku degsmi utt. Nevar teikt, ka šī doma bija nepareiza. Kad Latvijā sāka attīstīties kapitālisms, cilvēki tiešām mainīja attieksmi pret darbu uz pozitīvo pusi, bet iekrita citos slazdos – privātīpašnieciskuma slazdos, domājot, ka visu, ko viņi ir radījuši vai nopelnījuši, viņiem pieder.

Skolotājs māca, ka mēs varam izmantot visu, ko Dievs dod labiem mērķiem, bet Viņš mūs brīdina, lai mēs to neuzskatām par savu. Svētība tam, kas ar dzīves pieredzi un Hierarhijas godināšanu atbrīvojas no īpašuma izjūtas. Bet ja rupjā zemes čaula vēl neatļauj atbrīvot apziņu, tad piespiedu kārtā nevajag atņemt īpašumu. Tāda varmācība tikai attīstīs stūrgalvību un niknumu. Vienīgi ar personisko piemēru un Mācības ieviešanu var ietekmēt cilvēkus iespējami drīzāk izprast dzīvi.

Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Vairieties no vienmuļības, kā vietas, tā arī darba ziņā. Tieši vienmuļība atbilst vislielākajiem maldiem – privātīpašuma jēdzienam. Īpašuma vergs zaudē vispirms gara vingrumu. Tāds vergs mitējas saprast, ka katrai darba dienai jābūt sevišķas gara īpašības apmirdzētai. Tāds vergs nevar pārmainīt vietu, jo viņa gars arvien būs savās zemes mājās.

Jautājiet sev, vai jums ir viegli pārvietoties? Vai jums ir viegli pārmainīt darba vietu? Ja viegli, tad tas nozīmē, ka jūs varat saprast Vispārības Labuma vērtību.

Ja katrs izbrauciens liek jums rakstīt garīgu testamentu, un darba maiņa dara jūs nelaimīgu, tas nozīmē, ka jālieto zāles. Tad jāparaksta sev visbīstamākie ceļojumi un jānozīmē visdažādāko darbu maiņu. Attīstīsies drosme un atjautība, jo pirmcēlonis ir bailes. Privātīpašuma sajūtas dīglis arī ir bailes. Kaut jel ar ko piesaistīties pie Zemes. It kā nožēlojama būda varētu būt pietekošs enkurs garam! It kā personīgi piederošu lietu kaudze varētu aizsargāt pret zibeni! Cilvēcei periodiski tika atņemtas kaitīgās privātīpašumu rotaļlietas, bet melu tēvs – bailes, atkal auž savu tīklu un atkal ir baiļu izdomājums. Tāpēc atcelsim bailes. Līdz ar tām aizies īpašums un garlaicība. Cik daudz jaunas veselības dod vietas un darba dažādība!

Nav ko pūlēties lietas atņemt patvarīgi un tādējādi veicināt alkatību pēc grabažām. Galvenais ir saprātīgi atrisināt izglītojošo uzdevumu attiecībā uz privātīpašuma pazemojošo nozīmi. Nav svarīgi, ka dažs paliks savā atzveltnes krēslā. Svarīgi, lai jaunatne apjēgtu sava atzveltnes krēsla bezjēdzību. Nepieciešams, lai šī apziņa nebūtu atsacīšanās, bet brīvprātīgs sasniegums. Kad cilvēki neliekuļoti apzināsies privātīpašuma nepraktiskumu, tad izaugs līdzstrādnieku kolektīvs.

Reiz mācekļi jautāja Svētītajam: kā saprast baušļa pildīšanu, kas liek atsacīties no īpašuma! Kāds māceklis bija pametis visas lietas, bet Skolotājs turpināja viņam pārmest īpašuma tieksmes. Otrs bija palicis savu lietu vidū, bet pārmetumus neizpelnījās. Īpašuma tieksmes mērojamas ne lietām, bet domām. Dažam var piederēt lietas, bet viņš var nebūt to īpašnieks.

Maizniekam ir atļauts apēst visas maizes, bet viņš to nedara. Cilvēks, kas apjēdzis visu lietu būtību, nejūt vairs pēc tam vajadzību. Apziņai ir jābūt tai lietai, kurai jāveltī vislielākās rūpes. Uztveriet visu reāli, visas dzīves apjomā.

Nebrīvais, kas rosās tikai sevis labā, nogrims naidīgu rīcību okeānā. Tikai tad, kad par vienīgo īpašumu mums kļūs mūsu apziņa, mēs izjutīsim augšupejas brīvību.”

Citiem vārdiem sakot, mums ir jāiemācās strādāt Dievam un rūpēties par Viņa radīto īpašumu, ejot garīgās attīstības ceļu un paaugstinot apziņas līmeni. Tie, kuri to dara ar vislielāko atbildību, neuzskatot Dieva doto īpašumu par savējo, materiālā ziņā var kļūt arvien bagātāki, jo Dievs redz, ka šiem cilvēkiem var droši uzticēt Viņa mantu, ka šie cilvēki nekļūs alkatīgi un iedomīgi, bet darīs visu, kas ir viņu spēkos, lai kalpotu Dievam, palīdzot visai dzīvai radībai. Savukārt, tie kuri neapgūs pieķeršanās mācību īpašumam, kas māca, ka tev nekas nepieder, ka tu vari tikai priecāties, ka Dievs tev ir uzticējis apsaimniekot Viņa īpašumu, tiem būs jāsastopas ar grūtiem pārbaudījumiem – kaut kādu iemeslu dēļ būs jāzaudē iemīļotie īpašumi un mantas.

Nav svarīgi mūsu vārdi, svarīgi ir tas, kas notiek mūsu sirdīs. Mēs varam apmānīt citus un pat sevi, bet mēs nevaram apmānīt Dievu. Atcerēsimies svēto Ijābu, kurš zaudēja visu, bet brīdī, kad viņš izprata kāpēc viņu piemeklēja tik smags pārbaudījums, viņš atguva daudz vairāk nekā bija zaudējis.

Arī mūsdienās ir biznesa cilvēki, kuri ir piedzīvojuši bankrotus un jaunas dzīves sākumu. Daļa no viņiem caur savu skaudro pieredzi ir kļuvuši ļoti viedi. Arī man ir nācies piedzīvot materiālā ziņā kāpumus un kritumus, bet par laimi es sapratu šo pieķeršanās īpašumam mācību un Dievs atļauj man turpināt apsaimniekot Viņa īpašumus. Tā patiešām ir liela brīvības izjūta un laime, kad tu apzinies, ka tu strādā Dievam nevis sev. No sirds novēlu arī tev sirdī nonākt līdz šai atklāsmei.

Autore: Elvita Rudzāte