Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Nosodīšana 10.02.2018

Visās mācībās un reliģijās māca citus nenosodīt. Tomēr rets būs cilvēks, kas spēs nevienu nenosodīt. Parasti kādu viņš sāks nosodīt, vai tas būs pedagogs, kas slikti izglīto viņa bērnu; vai tas būs valsts vadītājs, kas neprasmīgi vada valsti; vai tas būs kaimiņš, kas skaļi uzvedas; vai šoferis, kas agresīvi vai lēni vada savu auto utt. Visbiežāk nosodīšana parādās situācijās, kad kāds ir kaut ko izdarījis tavā izpratnē ļoti nepareizi, kas ir radījis sliktas sekas.

Tomēr Jēzus mācīja: “Netiesājiet, un jūs netapsiet tiesāti” vai “Lai met akmeni tas, kas pats ir bez vainas”. Šie Jēzus vārdi liek mums aizdomāties, kāpēc mēs nedrīkstam sliktu rīcību nosodīt? Vai tiešām mums uz sliktu rīcību ir tikai jānoskatās? Atbilde: nē, mums nav jānoskatās, bet nosodīšana nedod nekādu pozitīvu rezultātu. Redzot kļūdainu rīcību, mums ir jāpievērš tai uzmanība, lai tā tiktu pārtraukta, bet nosodīšanas gadījumā risinājums netiek piedāvāts, tiek izteikts tikai nosodījums.

Tieši tāpēc, ka neviens cilvēks nespēj dzīvi nodzīvot bez kļūdām, tieši tāpēc nedrīkst citus nosodīt par viņu kļūdām. Caur kļūdām notiek mācīšanās process, tāpēc ignorēt kļūdas nav pareizi, bet svarīgi ir kļūdas novērst, bet to var izdarīt griežoties pie tā, kas var risināt problēmu. Nosodīšanas gadījumā tu negriezies pie tā, kas varētu kļūdu novērst, tu vienkārši dusmojies uz negatīvu rezultātu, bet dusmas slikti ietekmē tavu veselību.

Kāpēc cilvēkiem ir vēlme nosodīt kļūdainu rīcību? Tāpēc, ka viņiem ir neapzināta vēlme parādīt, ka viņi ir labāki par to cilvēku, kurš kļūdās. Cilvēks var tā pat domāt līdz brīdim, kad pats ir nonācis līdzīgā situācijā un pieļāvis tādu pašu kļūdu. Piemēram, cilvēki nosoda cilvēkus, kuri pieņem “kukuļus” līdz brīdim, kad pašam kāds sniedz “kukuli” un cilvēks nespēj atteikties no kārdinājuma. Tieši tāpēc nav pareizi nosodīt, jo tu nezini kā pats rīkotos, ja būtu šī cilvēka vietā, un pat ja tu tā nerīkotos, tev ir jāpriecājas, ka spēj pieņemt pareizu izvēli, bet tu nedrīksti nosodīt tos, kas pieņem nepareizas izvēles.

Kā nosodīšana ietekmē to, kuru nosoda?

Ja nosodīts tiek bērns, tad viņam tā var būt trauma uz visu mūžu. Ja bērns bieži tiek nosodīts, tad viņā attīstās bailes “mani nemīl”, vainas izjūta un bailes kļūdīties, kas aptur bērna iniciatīvu un pieaugot šis cilvēks būs pasīvs, lai nepieļautu kļūdas.

Nosodīšana ir kā galīgs secinājums – tu esi slikts, un tieši šis galīgais secinājums grauj cilvēka psihisko līdzsvaru.

Jo augstāks apziņas līmenis, jo mazāk cilvēks pārdzīvos citu nosodījumu, saprotot, ka citi viņu vienkārši nesaprot, bet šādi domājoši cilvēki būs mazākumā. Pārsvarā cilvēki pārdzīvo nosodījuma situācijas.

Kā pašu nosodītāju ietekmē citu nosodīšana?

Atcerēsimies teicienu: “Ko sēsi, to pļausi.” Tieši tā dzīvē notiek, ja esi kādu nosodījis, tad arī tevi noteikti kāds nosodīs, un parasti tas notiek visnelabvēlīgākā laikā. Negatīvā enerģija atgriežas atpakaļ nevis tad, kad tu esi spēcīgs, bet gan tad, kad tev visgrūtāk to pārvarēt.

Patiess gadījums

Pusmūža sieviete, vadot auto, uzbrauca gājējam, kurš notikuma vietā mira. Sieviete bija mediķis, kas nekavējoši sniedza palīdzību, bet tā neglāba cietušā dzīvību. Sieviete bija dziļā neizpratnē, kāpēc tā notika tieši ar viņu un sliktākais bija tas, ka viņai priekšā stāvēja tiesa, kura varēja piespriest arī cietumsodu.

Veicot sievietes dzīves analīzi, atklājas sievietes rakstura iezīme – citu cilvēku nosodīšana. Viņa to neuzskatīja par sliktu rakstura iezīmi, jo uzskatīja, ka visus cilvēkus nosodīja pamatoti. Tikai izprotot nosodīšanas kaitīgumu un radītās negatīvās enerģijas atgriešanās būtību, viņa saprata, kāpēc pati pavisam nejauši ir nonākusi situācijā, kad jāstājas tiesas priekšā.

Dzīvē nekas nenotiek nejauši. Tāda ir dzīves gudrība, un žēl, ka cilvēki par to aizdomājas tikai tad, kad jau ir par vēlu.

Kādu mācību nosodītājs nav izpratis?

Galvenā mācība, ko nosodītājs nesaprot ir tā, ka nav iespējams dzīvi nodzīvot bez kļūdām, un ka katra kļūda cilvēkam ir nepieciešama, lai viņš spētu augt garā jeb paplašināt apziņas līmeni. Gudrs ir tas, kas mācās no citu kļūdām, bet nav iespējams nodzīvot dzīvi, mācoties tikai no citu kļūdām. Kāpēc tā? Tāpēc, ka svarīga ir prakse, bet prakse iespējama tikai tad, kad pats esi nonācis tieši tādā situācijā, kad pastāv izvēle – pieļaut kļūdu vai no tās izvairīties pat, ja tas tev ir neizdevīgi. Pārsvarā cilvēki pieļauj kļūdas brīžos, kad viņiem tas ir izdevīgi. Piemēram, skolēns špiko kontroldarba laikā, jo viņam nepieciešams labs vērtējums. Viņš labprāt to nedarītu, bet tā kā darbs tiek vērtēts, tad viņš it kā ir spiests to darīt laba vērtējuma dēļ.

Tieši tāpat tas ir pieaugušajiem. Sieviete uzsāk attiecības ar precētu vīrieti, zinot, ka tā nav pareizi, bet viņa nespēj sev to atteikt, jo ļoti vēlas izbaudīt vīrieša glāstus, kuri viņai pietrūkst, jo viņai nepievērš uzmanību neviens brīvs vīrietis.

Dzīve sastāv no tūkstošiem līdzīgu situāciju, kad kāds pieļauj kļūdas pat apzinoties, ka tā ir kļūda, jo ir kaut kādi blakus iemesli, kas pastumj cilvēku pieļaut kļūdu. Bet vēl vairāk dzīvē ir situācijas, kad cilvēks pieļauj kļūdu pat neapzinoties, ka tā ir kļūda.

Ja neviens nav pasargāts no kļūdu pieļaušanas, ar kādām tiesībām mēs drīkstam citu rīcību nosodīt?

Nejauciet tiesnešu un prokuroru darbu. Viņu uzdevums ir piespriest sodu, bet tas tiek darīts tikai tāpēc, lai šo cilvēku apturētu no turpmāku kļūdu pieļaušanas un tieši tāpēc ir likumdošanā noteikts par kādām kļūdām cilvēki tiek saukti pie atbildības tiesas priekšā. Tomēr slikti ir tas, ka cilvēki ir attālinājušies no Dieva, jo tieši šī attālināšanās no Dieva arī veicina visatļautību, jo cilvēki vairs neuzņemas atbildību Dieva priekšā, neievēro Dieva dotos baušļus. Kaut arī cilvēki neuzņemas atbildību Dieva priekšā, viņi no tās izbēgt nevar, jautājums ir tikai, kad bumerangs atgriezīsies atpakaļ pie tevis. Tad, kad bumerangs atgriežas, ir ļoti sāpīgi, bet kurš pie tā ir vainīgs?

Kāpēc cilvēkus nedrīkst nosodīt?

Tātad apkopojot iepriekš teikto, cilvēkus nedrīkst nosodīt tieši tāpēc, ka mācāmies mēs caur kļūdām un nosodīšanas brīdī mēs radām negatīvu enerģiju, kas agrāk vai vēlāk caur negatīviem notikumiem un ciešanām atgriezīsies atpakaļ pie nosodītāja.

Nejauciet nosodīšanu ar soda piespriešanu par izdarīto kļūdu. Cilvēkam ir jāsaņem sods par pieļautu kļūdu, un viņš vienmēr to saņem neatkarīgi no tā vai viņš stājas vai nestājas tiesas priekšā. Soda piespriešana nav nosodījums. Nosodījums ir tad, ja tu cilvēku nicini par viņa pieļauto kļūdu. Tieši šī nicināšana vai dusmošanās arī rada negatīvo enerģiju, kas pēc laika atgriežas atpakaļ.

Ko darīt, ja esi kādu nosodījis?

Tieši tāpat kā visos citos gadījumos, kad pieļāvi kļūdas, lūdz piedošanu tam, kuru domās vai vārdos esi nosodījis. Tas nav obligāti jādara skaļi, tu to vari darīt domās. Piedod vainīgajam viņa kļūdas un piedod sev, ka esi pieļāvis kļūdu citu cilvēku nosodot. Pats svarīgākais, turpmāk šo kļūdu vairs neatkārto, bet centies izprast kā apturēt citu cilvēku kļūdīšanos, kā mainīt negatīvās situācijas un darīt visu, lai sabiedrība kļūtu labāka.

Autore: Elvita Rudzāte