Par reinkarnāciju un ne tikai 02.11.2012
Vienkāršā, ikvienam saprotamā veidā puisis Matiass no pilsētiņas Argentīnā stāsta par to, kā viņš atceras visas savas iepriekšējās dzīves, zina ļoti daudz par Visuma, par mūsu planētas, saules sistēmas izcelšanos un par mums pašiem. Šo informāciju viņš saņem no Akaši Hronikām, kurās ir savākta/apkopota visa iedomājamā un neiedomājamā informācija par visu un visiem.
Kas es esmu? Mani sauc Matiass de Stefano. Man ir 22 gadi un es esmu no Venado, Tuerto, kas atrodas Argentīnā, un mans mērķis ir – atcerēties. Kad man bija 3 gadi, es sāku atcerēties lietas, kuras ir notikušas pirms manas dzimšanas, lai palīdzētu sev adaptēties cilvēku vidū.
Mēs sākam atcerēties, kad aktivizējam noteiktu savu smadzeņu daļu, kura mūs savieno ar visa Kosmosa atmiņu. Tādas lietas var darīt ikviens, taču dažiem no mums piemīt īpašas spējas šajā ziņā. Mums ļauj atcerēties tos vēsturiskos notikumus, par kuriem cilvēks nezin, un ļauj piekļūt Visuma Atmiņai, lai mēs saprastu, kādi procesi notiek šodien ar planētu un Cilvēci. Sākumā atmiņas bija nesāpīgas un es tās izmantoju, kad stāstīju stāstus saviem draugiem, lai viņus iepriecinātu. Taču pēc tam atmiņu process kļuva sāpīgāks, sākās biežas galvassāpes, tās sasniedza tādu stiprumu, ka es situ galvu pret sienu, lai tās aprimtu. Man priekšā varēja uzrasties viens pēc otra tādi tēli, kas izraisīja jūtīgas atmiņas un sāpes.
Man teica, ka es varētu pierakstīt saņemto informāciju, uzzīmēt redzētos tēlus, ar zīmējumu palīdzību uzskicēt būtnes, kuras redzēju. Šīs būtnes vienmēr ir ap mums, taču tikai nedaudziem no mums piemīt spēja tās saskatīt, un viņi palīdzēja man sakārtot saņemto informāciju, lai būtu vieglāk to lietot. Patiešām, es vienmēr tās uztvēru, kā reāli eksistējošas. Es neuztvēru tās kā kaut ko dīvainu, līdz sasniedzu apmēram 14 gadu vecumu – tad es sapratu, ka es uztveru to, kas pārējiem cilvēkiem nav sasniedzams.
Vienīgais cilvēks, ar kuru es dalījos savā informācijā, bija mana mamma. Viņa bija lietas kursā par visu, kas notika ar mani, un nesaprata, par ko es runāju, jo manā ģimenē nevienam nebija nekādas jēgas par to. Viņa pieņēma mani tādu, kāds es esmu, un pieņēma visu, kas ar mani notika; viņa man sniedza ļoti būtisku atbalstu, tā, ka man nenācās ciest no atmiņām. Patiesībā, iesākumā mani mērķi nebija tik skaidri noteikti. Manī pat dažreiz iezagās šaubas – vai tik es neslimoju ar šizofrēniju, jo visā, ko es atcerējos, nebija nekādas jēgas. Bija daudzas izplūdušas atmiņas un es domāju, ka būtu neslikti sacerēt no tām stāstus un, pārdodot savas grāmatas, nopelnīt sev iztiku.
Es ne pārāk labi sapratu, kas ar mani notiek. Tas, ko es zināju, dažkārt noveda mani līdz izmisumam, un tam bija tiešs sakars ar to, kam nākotnē ir jānotiek manā dzīvē. Lai gan vēlāk, kad informācija pati sāka sakārtoties man galvā, es sāku saprast, ka tā tiek uzkrāta tāpēc, lai dotu man iespēju palīdzēt citiem apstrādāt viņu informāciju: kosmisko, zemes, garīgo informāciju … Tās sader kopā viena ar otru un daudzas lietas pasaulē ir iespējams izskaidrot ar vienkāršu lietu palīdzību, kuras es spēju atcerēties.
Starp daudzām citām lietām, Matiass atceras Saionik valodu, kuru viņam bija atļauts atcerēties, lai dotu iespēju izprast un izskaidrot Kosmoloģijas vēsturi skaidrā un viegli saprotamā veidā cilvēkiem, kurus šī tēma interesē. Šīs valodas izcelsme sniedzas līdz 9000 gadu pirms mūsu ēras – tā tika priesteru, kuri tolaik dzīvoja Ēģiptes piekrastē, radīta ar mērķi – ļaut dažādu ticību, valodu un kultūru ļaudīm brīvi saprast citam citu šajā valstī.
Mana Misija
Es esmu atnācis, lai ar savu atmiņu palīdzību nodotu cilvēkiem vēstījumu. Patiesībā, tas nav vēstījums, kā tāds. Vienīgais, ko es varu pateikt viņiem – ir nomierināties, jo mēs esam uz pareizā ceļa.
Tas, ko es gribētu nodot cilvēkiem, cik nu tas ir iespējams, tas ir – sakārtot savu informāciju, tai pat laikā nepaziņojot neko jaunu, lai gan daudziem tas ir kas pilnīgi jauns, bez jebkādiem sarežģījumiem, zināšanas par Cilvēku daudz vienkāršākā veidā, viegli saprotamā, vienkāršojot…. Izskaidrojot saprotamāk vēsturiskos notikumus, sagraujot mītus, kuri spiež cilvēkus šobrīd dzīvot izmisumā.
Iemesls, kāpēc es to visu atceros, ir mans statuss vēl pirms piedzimšanas. Patiesībā daudzi bērni, kuri dzimst tagad, ir spējīgi atcerēties, lai gan viņi nav spējīgi iegaumēt daudzas lietas … vispārējas zināšanas par lietām. Viņi spēj atcerēties savas iepriekšējās dzīves, no kurienes viņi ir ieradušies, no kādas saules, kādēļ viņi ir šurp atnākuši, utt. …
Taču es atcerējos vispārējas zināšanas par lietām, par vēsturi, par kosmoloģiju, tāpēc, ka es strādāju vietā, kas uz Zemes ir zināma, kā Centrālās Akaši Hronikas, kuras es parasti, būdams vēl zēns, Saionika (Sayonic) valodā dēvēju par Temtiorgu (Thamthiorgah).
Vieta, kuru visi dēvē par Centrālajām Akaši Hronikām – tie ir informācijas ieraksti, kurus Matiass dēvē par – „Dieva muguras smadzenēm”.
„Akāša” – ir sanskrita izcelsmes vārds, kas tiek izmantots, lai apzīmētu Kosmisko plānu, kurš darbojas kā fails, kurā ierakstīti visi Esības notikumi, situācijas, emocijas un darbības. Kur ir fiksēta visa planētas vēsture tāpat, kā visa personīgā vēsture – ikviena no mums. Šajos failos atrodas: dzīves mērķis un mūsu likteņa programma atbilstoši karmai vai, lai tiktu gūta pieredze. Mans darbs bija apstrādāt lielu informācijas apjomu, lūk, kāpēc ir saglabājušās manas spējas daudz ko atcerēties.
Daudzi, kas sāk atcerēties, būdami ļoti jauni, var nonākt pie autisma, šizofrēnijas vai var pat nomirt, sasniedzot 13 gadu vecumu. Taču, tā kā es zināju, kā strādāt ar šo informāciju, man tika atļauts atcerēties aizvien vairāk un vairāk un, lai gan es daudz cietu laika periodā no 13 līdz 17 gadiem, es biju spējīgs to kontrolēt un pareizi organizēt.
Manas atmiņas
Lietas, kuras es varēju atcerēties sākumā – tās bija atmiņas par manām iepriekšējām dzīvēm, taču drīz vien atmiņu tematika kļuva daudz plašāka. Un dažas no tēmām es skaršu jo īpaši un pastāstīšu par tādām lietām, kā: Dvēseles rašanās; atgriešanās pie Radītāja, kuru mēs pazīstam kā Dievu; par dažādiem humanoīdiem no zvaigznēm; pastāstīšu par Galaktisko Konfederāciju un tamlīdzīgām lietām; par dvēseļu viļņiem, kuras piedzimušas dažādās pasaulēs; par to, kā darbojas reinkarnācija; kas ir sistēmas, Kosmosa Likumi.
To visu ezotēriskā plānā, raugoties no dažādām dimensijām, kas ap mums riņķo, ja tās ir strukturētas jeb paralēlas. Tāpat arī par reinkarnācijas procesu, kā tas darbojas, vadoties pēc personīgās pieredzes. Tāpat arī par cilvēces vēsturi, īpaši – nezināmo vēsturi. Izstāstīšu stāstu par Atlantīdu, Lemūriju, rasēm, kuras ietekmējušas cilvēces rašanos, kāpēc tās ietekmē visus iepriekšējo gadsimtu vēstures procesus līdz pat Ūdensvīra laikmetam. Palīdzēšu saprast nesenos procesus, kas risinājās pirms Ūdensvīra Laikmeta. Palīdzēšu saprast, kāpēc šajā periodā iemiesojas aizvien jaunas un jaunas dvēseles. Un, kā mums ir jāmācās dzīvot uz šīs planētas, kādām procedūrām jāseko kopš šodienas un turpmākajos 200 gados.
Mūsu apkārtējā vide, ieskaitot priekšmetus un cilvēkus, notikumus, kas risinās, – kultūra, rases, daudzi fiziskās dzīves faktori, kas pazīstami uz Zemes, pastāv tāpēc, lai mēs tos izzinātu, izjustu pieredzi un visu iepazītu, lai mums būtu iespēja dzīvot sabiedrībā.
Lai gan pastāv arī apkārtējās vides perspektīva, kas neietilpst sociumā. Un šī VIDE LĪDZINĀS SPOGULIM. Viss, ko jūs variet atrast ārpuss mums, ir atspulgs tam, kas ir mūsu iekšienē. Šo informāciju cilvēki var izmantot, lai pašorganizētos atbilstoši savai situācijai, lai salīdzinātu apstākļus, kādos viņi dzīvo un pārvietojas Bezlaika brīdī un Telpas neesamībā, lai izprastu seno vēsturi, to, no kurienes mēs esam nākuši, kurp dodamies un kāpēc esam šeit.
Tādejādi, situācijas izpratne tiem, kam tas ir nepieciešams, palīdzēs viņiem atrast sevi ar savu pašu īpašo misiju, savu paša evolūcijas ceļu, tā izpratni, kāpēc viņi ir šeit, kāds ir viņu scenārijs visā šajā procesā. Vienmēr, raugoties no kopējā skatupunkta, ir nepieciešams noskaidrot – ikvienam no mums – kāpēc mēs esam šeit – tā ir mūsu personīgā problēma. Es šeit neesmu tāpēc, lai stāstītu katram cilvēkam par viņa misiju, tikai, lai pastāstītu par misiju kopumā. Mums ir jāiemācās atšķirt to, kas pieder mums un to, kas mums nepieder un, kas mūs ietekmē, nevis tāpēc, ka tas ir amorāli, kroplīgi vai brīnišķīgi, bet mūsu jūtu dēļ, kuras rodas attieksmē/attiecībās ar citām lietām.
Šis process mūsos var tikt veikts ar meditācijas palīdzību. Tā [meditācija] palīdz mums, kamēr mēs, acis aizvēruši, sēžam klusumā, atrast nevis to, kas ir garīgs, bet to, kas mūs iekšēji atver.
Visa šī informācija iziet ārpus tā rāmjiem, lai vienkārši informētu cilvēkus par to, kas ir noticis, kas pastāv, bet gan – lai mums būtu savs fails bibliotēkā. Tai ir jātiek izmantotai biežāk, lai ļautu cilvēkiem izprast, kāda šodien ir viņu funkcija.
Cits Visuma jēdziens
Dzīvi var nosacīti iedalīt divos periodos, lai labāk saprastu, kā viss ir sācies. To var izskaidrot vai nu ēteriskajā plānā vai fiziskā veidā. Protams, kad iesākās Ēteriskā Dzīve, fiziskā vēl neeksistēja un dzīvība tika skaidrota citādi. Tā tika uzskatīta par būtību. Būtība, kas darbojas garīgā līmenī…
Gars – tā ir Būtība, Dievišķā ķermeņa dzirksts, tā Elektroni. Gariem nav nekādas formas, tie ir veidoti no tīras gaismas. Viņos ir ietvertas visas zināšanas no sākotnējiem Avotiem. Gari rodas no tā, kas ir zināms kā Avots, kuru var aprakstīt, kā kaut ko, kas līdzinās Dieva saules pinuma Čakrai. No turienes rodas visas lietas, garīgais līmenis – ir ļoti smalks līmenis, kurā neeksistē pat enerģētiskās vibrācijas. Tas nozīmē, ka tam nepiemīt enerģētiskais vai ēteriskais blīvums.
Gars – vienkārši ir tīra gaisma. Šī tīrā gaisma izplatās pa visu Visumu un, kad tā koncentrējas, tad kļūst par molekulu, kompaktu enerģijas sabiezējumu. Kad tas kļūst blīvāks, tad sāk veidoties matērija. Matērija formē pati sevi no blīvumu haosa, kas sāk risināties Kosmiskajās sienās, kuras rada to, kas ir zināms kā Haoss.
Gari piedzimst ar divām galvenajām funkcijām:
1)Likt visam, kas ir kļuvis blīvs, atgriezties atpakaļ Tīrajā Gaismā.
2)Integrēt visas Kosmosa pieredzes, saprast, kas jau ir zināms, un ļaut katrai no tām [pieredzēm] kļūt par jaunu Dievu.
Gars izplešas un saspiežas, un šajā izplešanās un saspiešanās procesā garīgai būtībai matērija ir atkal jāpadara smalka, jāatgriež tā atpakaļ pie tās avota. Šo smalko procesu mēs arī saucam par reinkarnāciju. Reinkarnācija ļauj Garam iegremdēties matērijā un pārvērst matēriju atpakaļ par tīru gaismu.
Tas nozīmē, ka mums ir jāatbrīvojas no domas, ka Matērija ir kaut kas netīrs un, ka Garam ir jāatgriežas pie Avota. Matērija arī ir vienlīdz tīra, un mēs – kā gari, kas ir šādā veidā iemiesoti matērijā, varam atkal kļūt par gaismu. Šis process saucas “DHUATER TUMTI KEI DHU URNUS ATERTI”, kas nozīmē: „Atnesiet debesis uz Zemi un atgrieziet gaismu atpakaļ debesīs”. Šī frāze ietver visu, kā dēļ mēs dzīvojam.
Reinkarnācijas process no mums prasa attīstību, tāpēc, ka viss šis process tiek sasniegts lietu integrēšanas ceļā. Tādejādi visiem Gariem un Dvēselēm, faktiski Gariem, ir jāsaprot, ka Visumā viss notiek tā iemesla dēļ, lai taptu par citu Visumu. Visiem Gariem ir jāiemiesojas. Kā viņi to dara? Caur citu blīvo enerģiju, kas ir zināma/pazīstama kā Dvēsele.
Dvēsele ir pēc blīvuma tuvākais Gara transporta līdzeklis. Tā sastāv no dažādām enerģijām, tāpēc tā ir blīva, jo tā nav TIKAI UN VIENĪGI tīra gaisma.
Tās [Dvēseles] ķermeni, kā zināms, veido Čakras:
Pamata/Saknes/Mulādhāra,
Sakrālā/Svādhishāna,
Saules pinums/Manipūra,
Sirds/Anāhata,
Kakla/Višudha,
Trešā acs/Ādžna
Vainagčakra/Kroņa čakra/Sahasrāra.
Tās visas – ir enerģētiski dziedzeri, kas ļauj Garam saistīties ar maksimālu blīvumu, ar Matēriju. Katrai čakrai atbilst savs dziedzeris fiziskajā ķermenī. Dvēsele ir radīta tā šūnās, ko mēs dēvējam par Dievu, un tās [šūnas] ir „ēteriski uzkrājēji”, kuri spēj vibrēt tādās pat frekvencēs, kā matērija. Tas ļauj tīrajai gaismai iekļūt matērijā. Šādu evolūcijas procesu veic individuālais Gars, neatkarīgi no tā, kādā mērā tas pieder Vienotajam Veselumam, lai attīstītos un izprastu būtību eksistencei Būtībā, kuru mēs saucam par Dievu … lai mēs būtu spējīgi kļūt par … citu Dievu.
Un tas ir iespējams caur dzīves pieredzi, kas eksistē Visumā un visās savās izpausmēs, ikvienā no savām dimensijām. Šobrīd mēs dzīvojam 3-šajā dimensijā, tāpēc mēs integrējam 3-šās dimensijas dzīves pieredzi. Mums ir šī pieredze, pateicoties organizācijai, kas tika radīta Visumā, kurš ir sadalīts matērijā un kurš ir matērijas sastāvdaļa. Matērijas nolietojums ļauj pieredzei izpausties Visumā un mēs to dēvējam par novecošanu laikā.
Laiks – tā ir būtība, kura pastāv, lai sagrautu matēriju, tāpēc tas [laiks] eksistē tikai fiziskajā pasaulē. Šī pieredze ilgst gadiem vai gadu tūkstošiem un, atkarībā no tā, kas katrai Dvēselei un Garam ir jāapgūst. Evolūcijai ir bagātīga pieredze, kuru ir iespējams atrast Dvēselē un, kuru Garīgās Būtības var izmantot praktizējoties fiziskajā pasaulē. Pastāv dažādi soļi, kas ir jāsper, lai kļūtu par to, kas mēs esam šodien.
Eksistē dažādi iemiesojumu veidi. Mēs zinām cilvēcisko – vienu no vislabākajiem. Taču patiesībā, dažādi iemiesojumi sākas enerģētiskajos līmeņos. Sākotnējam Garam ir jāpraktizējas enerģētiski un jāiemiesojas tajā, ko mēs pazīstam kā Dvēseli. Gars pielāgojas Dvēseles iezīmēm un mācās vadīt to, kas ir Dvēseles Būtība. Pēc tam viņš [Gars] sāk praktizēt iemiesošanos molekulā un gāzveida līmenī. Kā Gariem, mums vispirms ir jāpapraktizējas vismazāk blīvajos iemiesojumos un tā ir adaptēšanās Dvēselei.
Priekšmetu blīvuma palielināšana ļauj mums saprast fizisko lietu plūstamību blīvo pasauļu iekšienē. Maksimālais blīvums ļauj mums uzzināt, kā jūtas matērija, un atzīt mūsu ierobežotību fiziskajā pasaulē.
Augi ļauj izprast, kā izplatās Dievišķā gaisma un kā nostiprināties uz Zemes. Lai tas notiktu, mums ir jāpraktizē fotosintēzes process ilgā laika periodā un jāapgūst tas dienu pēc dienas.
Eksistence dzīvnieku veidolā ļauj mums iemācīties kustību un kontrolēt savu ķermeni, pieņemt lēmumus, apgūt instinktus, sadarboties ar pārējām Būtībām un komunicēt.
Eksistence saprātīgu dzīvnieku formā ļauj mums praktizēt garīgumu, meditāciju, caur ikdienu, kultūru un ģimenes vērtības.
Eksistence kā cilvēkam: pēc šī brīža, apmēram pēc 70 dzīvēm, mēs mācāmies apgūt debesu un Zemes vienotību, ņemot vērā visu, ko esam apguvuši iepriekš. Tas ir pēdējais fiziskais līmenis, kopā ar ārpuszemes.
Eņģeļi un Septītās dimensijas Būtības: Šajā līmenī evolūcija mainās. Šeit viņi darbojas, kalpojot fiziskajām pasaulēm, izmantojot savu pavadoņa pieredzi, kurš pavada cauri fiziskajam blīvumam.
Pēc 7-tās dimensijas sākas cits evolūcijas tips, kas ir vairāk ēterisks. Tas nozīmē, ka Būtnes, kuras jau ir izgājušas caur fiziskajiem līmeņiem, sāk iemiesoties ēteriskā līmenī, jo tās izrādās esam spējīgas izgaismot savu materialitāti un pacelties virs matērijas.
Kad notiek pacelšanās virs matērijas, sākas jauns evolūcijas process, tāpēc, ka viņu ķermenis jau ir kļuvis par pašu gaismu. Tagad viņu uzdevums ir palīdzēt tiem, kas atrodas uz zemākiem pakāpieniem, paziņot par to kaut kādā veidā, likt viņiem saprast matērijas apgaismības/atklāsmes procesu, līdzīgi kā mēs zinām par Jēzu, Budu, Muhamedu un daudziem citiem, kuri ir dzimuši un nav tik labi zināmi mūsu sabiedrībā. Taču viņu evolūcija turpinās līdz pat brīdim, kad viņi sasniedz 15-to dimensiju, viņi apvieno sevī visas būtības dažādās dimensijās, lai izprastu sevi kā vienotu būtni.
Viss šis process mūs ved uz to, ko es vienā no saviem ierakstiem nosaucu par Luminu, kas ir Ēteriska Būtne tīrās gaismas līmenī. Šo procesu ir grūti aprakstīt, jo tas neatbilst mūsu evolūcijas līmenim jeb mūsu dimensijas līmenim. Tādejādi, vienīgais, ko es varu pateikt ir tas, ka tā pastāv, taču tam nevajadzētu mūs uztraukt. (turpinājums sekos)
Autors: Matias de Stefano
http://talk.reincarnationics.com/blog/vi…
http://to-be-free.ru/2011/06/28/matias1/
http://to-be-free.ru/2011/06/30/matias2/
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4010898
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4013667
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4016873
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4018683