Pasaka par Patiesību 23.04.2014

Kādā vienkāršā ģimenē auga trīs dēli. Ģimene dzīvoja meža mājiņā nomaļus no citiem. Tēvam patika lasīt grāmatas un domāt par dzīvi. Tēvs arī saviem dēliem iemācīja lasīt grāmatas, bet viņš neatļāva lasīt tās grāmatas, kuras atradās viņa istabā. Kad dēli gribēja paņemt kādu no aizliegtajām grāmatām, tēvs atrunājās, ka šīs grāmatas lasīšanai vēl pienācis īstais brīdis.  

Kādu dienu, kad tēvs ar māti bija aizbraukuši uz pilsētu iepirkties, dēli, ignorējot tēva norādījumus, iegāja viņa istabā, katrs paņēma pa grāmatai un, ierausušies katrs savā gultā, sāka to drudžaini lasīt, lai līdz vecāku atgriešanās brīdim grāmata būtu izlasīta. Kad vecāki atgriezās, grāmatas jau bija noliktas plauktā, un dēli izlikās, it kā nekas nebūtu noticis. Vecāki neko nepamanīja. Vakarā, kad brāļi devās gulēt, viņi klusiņām savā starpā sāka pārrunāt izlasīto, bet pamazām brāļu starpā izcēlās nopietns strīds, kas beidzās ar kautiņu. Kautiņu izšķīra tēvs, stingrā balsī vaicājot par strīda iemeslu. Dēliem nācās tēvam izstāstīt, ka ir ignorējuši viņa norādījumus, un vecāku prombūtnes laikā katrs ir izlasījis vienu grāmatu, bet tagad visi strīdoties par jautājumu – kas ir Dievs? Tēvs smagi nopūtās un teica: „Ja jau esat paši nonākuši līdz šim jautājumam, tad pašiem arī būs jāatrod uz to atbilde. Jūs esat gana pieauguši, lai varētu doties pasaulē un meklēt atbildi, tikai katrs no jums ies uz citu pasaules malu, lai iepazītu pasaules daudzveidību. Es jūs gaidīšu atpakaļ pēc gada, un tad jūs pastāstīsiet – kas ir Dievs.”

Nākamajā rītā dēli saposās tālajam ceļam, un katrs devās savā virzienā. Šķērsojot trejdeviņus kalnus un trejdeviņas jūras, katrs dēls nonāca savā zemē. Vecākais dēls nonāca Patiesības zemē. Vidējais dēls nonāca Taisnīguma zemē, bet jaunākais dēls nonāca Mīlestības zemē.

Vecākais dēls iepazinās ar kādu vecu vīru, kurš sēdēja uz celma un pie sevis dungoja, un pastāstīja viņam, kāpēc ieradies svešajā malā – pēc atbildes uz jautājumu, kas ir Dievs? Vecais vīrs uzaicināja jaunekli apsēsties sev blakus zālītē un teica: „Tu esi atnācis uz Patiesības zemi. Patiesības zemē visi cilvēki saka to, ko domā. Neviens cilvēks nenodara citam pāri ne ar domām, ne ar vārdiem. Katrs cilvēks ir patiess, tāpēc viņš ir Dievs. Patiesība ir Dievs. Dievs ir patiesība.” Vecākais dēls, saņēmis atbildi, priecīgs devās mājup pie saviem vecākiem.

Arī vidējais dēls Taisnīguma zemē iepazinās ar kādu vecu vīru, kurš sēdēja uz celma un pie sevis dungoja. Vidējais dēls pastāstīja vecajam vīram, kāpēc ieradies svešajā malā, ka vēloties uzzināt patiesību – kas ir Dievs? Vecais vīrs uzaicināja jaunekli apsēsties sev blakus zālītē un teica: „Tu esi atnācis uz Taisnīguma zemi. Taisnīguma zemē visi cilvēki saka to, ko domā, tieši tāda pati ir arī viņu rīcība. Neviens cilvēks nenodara citiem pāri ne ar domām, ne ar vārdiem, ne ar savu rīcību. Katrs cilvēks ir taisnīgs savās domās, vārdos un rīcībā, tāpēc viņš ir Dievs. Taisnīgums ir Dievs. Dievs ir taisnīgums.” Vidējais dēls, saņēmis atbildi, priecīgs devās mājup pie saviem vecākiem.

Arī jaunākais dēls Mīlestības zemē iepazinās ar kādu vecu vīru, kurš sēdēja uz celma un pie sevis dungoja kādu dziesmu. Jaunākais dēls pastāstīja vecajam vīram, kāpēc ieradies svešajā malā, ka vēloties uzzināt patiesību – kas ir Dievs? Vecais vīrs uzaicināja jaunekli apsēsties sev blakus zālītē un teica: „Tu esi atnācis uz Mīlestības zemi. Mīlestības zemē visi cilvēki saka to, ko domā, un tieši tāda pati ir arī viņu rīcība. Tāpēc viņu prāts ir mierīgs un sirds atvērta mīlestībai. Neviens cilvēks nenodara citiem pāri ne ar domām, ne ar vārdiem, ne ar savu rīcību. Viņi mīl visas dzīvas būtnes ar patiesu mīlestību. Katrā cilvēkā ir mīlestība. Katrs cilvēks mīl savās domās, vārdos un rīcībā, tāpēc viņš ir Dievs. Mīlestība ir Dievs. Dievs ir mīlestība.” Jaunākais dēls, saņēmis atbildi, priecīgs devās mājup pie saviem vecākiem.

Kā tēvs bija gaidījis, tieši pēc gada visi trīs dēli vienlaikus atgriezās mājās – katrs no savas puses. Tēvs redzēja, ka visi dēli izskatās laimīgi un priecīgi māj, vēstot, ka esot atraduši atbildi uz jautājumu – kas ir Dievs? Tēvs apsēdās uz celma un lūdza dēliem apsēsties sev līdzās zālītē. Vispirms tēvs lūdza vecākajam dēlam pastāstīt par redzēto un atbildēt uz jautājumu: kas ir Dievs? Vecākais dēls teica: „Tie cilvēki, kuri ir patiesi savās domās un vārdos, ir Dievs. Patiesība ir Dievs. Dievs ir patiesība.” Tēvs lūdza vidējam dēlam pastāstīt par redzēto un uzzināto. Vidējais dēls teica: „Tie cilvēki, kuri ir taisnīgi savās domās, vārdos un rīcībā, ir Dievs. Taisnīgums ir Dievs. Dievs ir taisnīgums.” Tēvs lūdza jaunākajam dēlam pastāstīt par redzēto un uzzināto. Jaunākais dēls teica: „Katrā cilvēkā ir mīlestība. Tie cilvēki, kuri mīl savās domās, vārdos un rīcībā, ir Dievs. Mīlestība ir Dievs. Dievs ir mīlestība.”

Visi trīs dēli klusēja un pārdomāja brāļu teikto. Tēvs pārtrauca ieilgušo klusuma brīdi ar vārdiem: „Jūs katrs aizgājāt uz citu zemi un uzzinājāt, kas ir Dievs. Vai jūs sapratāt, ka patiesībā jūs runājāt par vienu un to pašu, tikai citiem vārdiem? Jūsu teiktajā nav pretrunu, viss ir Dievs. Dievs ir viss. Dievs ir katrā cilvēkā, ja tikai cilvēks ir patiess, taisnīgs un atvērts mīlestībai.”

Autore: Elvita Rudzāte