Pokaiņi un Pokaiņu apkārtne 27.08.2012

Pokaiņu mežā ir ļoti daudz nelielu pakalnu ar raksturīgu augstu laukakmeņu koncentrāciju. Par šeit ekstrasensu novērotajiem dažāda veida fenomeniem pēdējā gadu desmitā ir daudz publikāciju.

Sākot ar deviņdesmito gadu otro pusi, Pokaiņu mežs ir kļuvis par Latvijas tūristu un latviešu garīgās atdzimšanas entuziastu svētceļojuma vietu. Publikācijās presē un literatūrā, īpaši Ivara Vīka grāmatā „Trejdeviņi Latvijas brīnumi” (izdevniecība SIA „Geizers O”, 2001) tiek sniegtas sensacionālas ziņas par Pokaiņiem. Saņemtās ziņas balstās uz fiziski nepārbaudāmiem eksperimentiem un novērojumiem. Pokaiņu mežā netiek veikti novērojumi ar zinātniskiem aparātiem. Saņemtās ziņas balstās uz ekstrasensu uztveri. Būtu jāpiebilst, ka ekstrasensu saņemtā informācija nav uztverama kā absolūta patiesība. Ekstrasensi informāciju saņem caur zemapziņu simbolu formā. Apziņā tie tiek interpretēti valodas formā. Cilvēku valoda bieži vien dod maldinošu informāciju. Cilvēkam atšķirībā no dzīvniekiem, kā garīgai būtnei, ir brīvas izvēles tiesības. Tieši tādēļ cilvēkiem nav ļauts saņemt tiešu absolūtu patiesību, jo tā cilvēkus padarītu nebrīvus un ierobežotus. Tāpēc ar vissirsnīgāko labvēlību vajadzētu izturēties pret to, ko ekstrasensi stāsta par Pokaiņiem.

Spriežot pēc informācijas, ko stāsta ekstrasensi par Pokaiņu mežu, tur pastāv anomāla zona. Pokaiņu mežā ir novērotas šādas parādības:

– cilvēka organisma aktivizēšana,

– orientācijas spēju zušana vairākās vietās,

– skaņas un redzes ilūzijas,

– vertikāli „gaismas” stabi virs atsevišķiem pauguriem,

– apmākušās debesis te noskaidrojas ātrāk,

– ārstniecības augiem ir augsta ārstnieciskā iedarbība.

Mēs Pokaiņu fenomenu mēģināsim izzināt no pamatiem. Platons uzskatīja, ka pasaules izzināšana jāsāk ar pirmelementiem. Pirmelemneti viegli atklāj dažādu parādību brīnumaino un pārsteidzošovpatieso būtību. Pokaiņu ceļojumu saistām ar gaisa pirmelementu. Gaisa elementu savās divpadsmit sajūtās uztveram enerģētiskās vietās ap Pokaiņiem un Pokaiņu meža pakalnos.

Gaisa pirmelementa simbols ir zils aplis. Gaisa stihija spēj pārtulkot sarežģīto līdzību, simbolu un zīmju valodu vienkāršā, cilvēkiem saprotamā veidā. Gaisam piemīt īpašas spējas saprast situāciju un pie tam notiekošo no abstraktām formām izpaust saprotamā valodā. Augstā garīgā un dvēseliski pilnveidotā vidē gaiss iedvesmo uz pozitīvām emocijām un pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Caur gaisa vārtiem mēs ieejam citā esamībā. Mēs iesoļojam Dabas karaļvalstī. Šeit mēs sastopam patiesās gaismas dievišķo spožumu. Te mājo pats Logoss, no kura Dzīvības enerģija ieplūst cilvēkā.

Divpadsmit ir tas sajūtu skaits, kas mūs iepazīstina ar triju esamības jomu iespaidiem. Četras zemākās sajūtas savieno mūs ar mūsu ķermenisko dabu. Mūsu dvēsele ar taustes, dzīvības, kustību un līdzsvara sajūtām ir pieķēdēta pie sava zemes mājokļa – ķermeņa. Četras augstākās sajūtas atsedz pasauli ap mums. Acs ir atvērta visai plašajai telpai, bet smarža, garša un siltums caurstrāvo mūsu ķermeni kā ziņneši no ārpasaules. Četras visaugstākās sajūtas nes mums zīmes no gara pasaules. Skaņā un mūzikā mēs dzirdam cilvēku, zvēru, augu un pamatelementu dvēseļu viļņošanos. Skaņai pārvēršoties par balsi, parādās vārds, vārdā atsedzas vārda nozīme un tajā var sastapt pašu būtību.

Tieši izmantojot divpadsmit sajūtas – no augstākām uz zemākām – netveramā pasaule sazinās ar mūsu dvēseli. Dvēsele caur gaisa pirmelementu iesūc sevī ikvienu no sajūtām kopā ar skaņu un gaismu. Radīšanas instrumenti dvēselē ir skaņa un gaisma. Cilvēka dzīvi caurstrāvo gaisma ar apkārtējās pasaules uztveri. Tieši tāpat skaņa un īpaši mūzika caurstrāvo cilvēku. Cilvēkam piemīt bailes un kauns, dusmas un prieks, mīlestība un naids. Cilvēka dvēsele cieš un iztur savu karmu, kā arī no dzimšanas līdz nāvei pārveido sava likteņa slogu.

Gaisma un krāsa, iztēles spēja un zināšanas cilvēku paceļ augšup no zemes eksistences. Tad cilvēkam paveras dievišķs skats uz sākotnējām mājām. Gaisma atgādina dvēselei, ka viņas Tēva mājas vēl arvien ir tur netveramajā pasaulē. Mēs atkal tās varam sasniegt. Mums ir dots solījums, ka mēs atgriezīsimies. Mūsu divpadsmit sajūtas ar iedegtu zināšanu liesmu var ļaut sajust mums netveramo pasauli.

Pirmās četras vietas saistām ar savām četrām zemākajām sajūtām no divpadsmit sajūtām. Tās ļauj mums apjaust savu ķermeni, sava ķermeņa robežas.

Pieskaršanās sajūta – dod neskaidru priekšstatu par fizisko ķermeņu robežām.

Dzīvības sajūta – stāsta dvēselei, ka ar fizisko ķermeni ir viss kārtībā.

Kustību sajūta – stāsta dvēselei par fiziskā ķermeņa daļu novietojumu.

Līdzsvara sajūta – stāsta dvēselei kā novietots fiziskais ķermenis pret apkārtējo telpu.

Pieskaršanās sajūta. Savu ceļojumu sākam ar Dobeles pilsētu. Mūsu ceļojuma sakums ir Bērzes upes un Sesavas upes satekā, Dobeles pilsētas dienvidu nomalē. Šo vietu arī sauc par Pokaiņiem. Satekā ar Sesavas upi Bērzes upe pēkšņi pagriežas gandrīz pretējā virzienā. Ar upēm tā parasti nenotiek. Tas liek mums domāt, ka arī mūsu apziņa ierodoties Pokaiņos ir „jāpagriež” citā virzienā. Pieskaroties Pokaiņu augstienes robežai, mēs ieejam sakrālajā telpā. Dobeles Pokaiņos saduras divu upju straumes un līdzīgi mūsu apziņā saduras divas straumes. Viena straume nāk no nākotnes un nes līdzi mūsu cerības, mīlestību un vēlmes. Otra nāk no pagātnes ar mūsu naidu, šaubām, bailēm, pieņēmumiem, atmiņām un piedzīvojumiem. Te mūsu apziņa pieskaras zemapziņai. Te mēs varam rast savai dvēselei pasargātības un patvēruma sajūtu.

Dzīvības sajūta. Tālāk dodamies uz Dobeles Ķestermeža estrādi, kura atrodas Bērzes upes līkumā. Nokalne ar upes līkumā esošu pļaviņu, kur tagad uzcelta estrāde un nokalnē soli sēdēšanai. Ķestermeža priedes un upes kraujas rāda mums gaisa elementa iedarbību šajā vietā. Gaisa elements koncentrē ideju un domāšanas enerģiju. Tas pārsvarā dod teorētisko un abstrakto domāšanu. Gaiss saglabā loģiku un skatījumu no malas. Gaiss vienmēr atrodas ceļā. Caur analīzi un loģiku viņš nonāk pie objektīviem kritērijiem. Gaiss rada domu pasauli caur sajūtām. Gaisa koki ir priedes, priedes mūs sagaida visos objektos. Estrādē jūtam dzīvību, tā mums dod dzīvības sajūtu. Šeit sajūtam savas dvēseles harmoniju ar apkārtējo vidi. Jūtam saskaņu starp savu ķermeni un dvēseli.

Kustības sajūta. Dobeles pilsdrupas un pilskalns pārsteidz ar lielo teritoriju Bērzes upes krastā. Bijušās pils pagalmā ir daudz gaismas. Igauņu „spiristiķu” grupa no diegiem auž milzu mandalu pils pagalmā. Šī vieta mums saistās ar kustības sajūtu, tur daudz iespēju kustēties. Šeit ir vieta dzīves spēlēm. Ne velti te igauņu svētceļnieku grupa no diegiem auž milzu mandalu pils pagalmā. Apstaigājam pils mūrus un pieskaramies akmeņiem. Mēģinām saprast, kādas kustības tie ir redzējuši pils pagalmā. Šeit varam sajusties patstāvīgi un izjust savu kustību brīvību.

Līdzsvara sajūta. Zebrus muižas akmens ir nostādīts vertikāli. Vertikāle mūs ceļ augšup un saistās ar līdzsvara sajūtu. Vertikāle liek mums saprast, ka mēs esam cilvēki, kas staigā ar taisnām mugurām. Saprotam līdzsvara un harmonijas nozīmi savā dzīvē. Tas ir līdzsvars starp tumsu un gaismu. Tas ir līdzsvars starp materiālo un garīgo pasauli. Mūsu mugurkauls ir kā antena, kas uztver smalkās enerģijas. Akmens vertikāle ir vērsta augšup uz debesu zilgmi. Tas paceļ mūsu skatu augšup pretī bezgalīgajām debesīm un liek mums saprast līdzsvaru starp garīgi sakrālo un materiāli profāno. Šeit sajūtam miera stāvokļa dziļāko būtību un iegūstam pašpārliecību. Līdzsvars starp mūsu smadzeņu labo un kreiso puslodi. Te varam atbrīvoties no depresijas un pesimisma. Šeit dvēsele atbrīvojas no iekšējiem konfliktiem.

Smaržas sajūta – ziņo par apkārtējo ķermeņu smaržu un atsedz vielas būtību un saožam vielas dabu.

Garšas sajūta – dod informāciju par vielas sastāvu. Tā var būt maiga, rūgta, salda, sālīta mīksta…

Redzes sajūta – parāda mums telpu un tās saturu ap mums, tā dod krāsu sajūtu, ļauj redzēt priekšmetu formu un kontūras, kā arī savstarpējo stāvokli.

Siltuma sajūta – paziņo par apkārtējās vides temperatūru. Tā var būt karsta, auksta, mērena vai dedzinoša… tā ir sevišķi tuva fiziskajam ķermenim.

Smaržas sajūta. Tālāk braucam uz Ezerlūku pilskalnu. Kalnam ir 30 metrus augstas stāvas nogāzes. Kalna piekājē, pašā ezera krastā vērojams tāds kā aizsargvalnis, iespējams, priekšpils vieta, no tā stāvs kāpiens uz leju līdz ezeram. No ezera puses pilskalnu aizsargā aizsargvalnis. Valnis veidots kā dzīvības enerģijas koncentrētājs. Pilskalns apaudzis ar priedēm un tā nogāzēs ir daudz akmeņu. Smaržo priedēm un no ezera pūš svaigs vējš. No pilskalna pāri ezeram zem ūdens esot bijis izlikts akmeņu ceļš uz pretī esošo senu svētvietu Elku kalnu. Smaržas sajūta saistīta ar gaisa pirmelementu. Smaržas sajūta rada simpātijas un antipātijas mūsu apziņā. Šeit varam atbrīvoties no nepatikas.

Garšas sajūta. Ejam gar ezera krastu uz avotiem. Taka mitra. Apkārt daudz galvas lieluma akmeņu dažādās krāsās. Dažādas formas koki. Sajūtam mieru un dabas pirmatnīgumu. Baudām dabas skaistumu. Garšojam avotu ūdeni. Garšas sajūta veido labu gaumi. Garšas sajūta palīdz apkārtējo vidi iekārtot estētiski un dabiski. Garšas sajūta palīdz ievērot takta sajūta savstarpējās attiecībās. Arī garšas sajūta izsauc simpātijas un antipātijas mūsu apziņā. Šeit varam atbrīvoties no netaktiskuma.

Redzes sajūta. Zebrus ezera krasta nogāzes daudzviet ir stāvas, krastmala lēzena, smilšaina arī akmeņaina. Šis ezera krasts tiek saukts arī par stāvkrastu. Līdzās ezeram izvietojušies trīs seni pilskalni – Ezerlūķu, Smiltnieku un Elkus kalns (sena latviešu kulta vieta). Ezera gultnē dūņas un sapropelis līdz 8 m biezā slānī. Ezera krastā uzbūvēts skatu tornis, kas dod iespēju vērot ezera plašumus un apkārtējo ainavu no augstāka skatupunkta un kas noteikti iepriecinās putnu vērotājus. Zebrus ezers ir makšķernieku iecienīta vieta, it īpaši tādēļ, ka šis ir viens no retajiem ezeriem, kurā mīt zandarti. Ir noskaidrots, ka Zebrus ezera dibenā starp Ezerlūku pilskalnu un Elku kalnu 0,5 – 2m dziļumā ir dabiski veidojusies akmeņu grēda vai sēklis, kas ir 5 – 20 m plats. No stāvā Ezerlūku pilskalna var pārlūkot Zebrus ezeru un vērot, kā mākoņi slīd tam pāri.

Teika: 61. Zebrus. No Dobeles A. Bīlenšteins 1865. g. «Magazin d. l e t t. l i t r. G e s. XIII. Bd.» LP, VII, I, 1285, 2. Viņos laikos Zebrus ezers laidies pa padebešiem. Beidzot tur augšā parādījies vīrs baltā zirgā (pēc cita atstāstītāja ezeru vilkšus vilkusi balta ķēve), saukdams: “Atmini, kā šo ezeru sauc!” Izminējušies visi cilvēki, neviens īsto vārdu neuzminējis. Te piepeši viens zēns iesaucies: “Zebrus ezers!” Tūliņ ezers nolaidies no mākoņiem tai vietā, kur tas vēl šo baltu dienu stāv.

P i e z ī m e. Par Elkus kalnu, blakus Zebrus ezeram, stāsta, ka tur senāk baznīca bijusi. Cits atkal stāsta, ka tur zviedru laikos saejamais nams bijis.

Zebrus ezeru aizsargā Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumi Nr.390 „Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”

Siltuma sajūta. Spārnu pilskalns, kas tiek uzskatīts par Zemgaļu novada Spārnenes centru. Spārnenē ietilpa arī Pokaiņu mežs. Castrum Sparnene minēta ordeņa dokumentos, dalot zemgaļu zemes. Bīlenšteins un Brastiņš ir pētījuši pilskalnu. Ir konstatēts, ka pilskalns bijis apdzīvots 10. – 13. gs. Pilskalnā atrasta ripas keramika, sudraba stienīši, bronzas piekariņš, akmens cirvji. Uz rietumiem no pilskalna bijusi senpilsēta, tur atrasts 30 – 90 cm biezs kultūrslānis. Pilskalna nogāzes ir līdz 45 grādu stāvas.

Dzirdes sajūta – paver dvēseļu pasauli. Lietu dziļākā daba atklājas caur troksni, skaņu un vārdu.

Vārda sajūta – paziņo vai skaņa ir troksnis vai vārds. Ar to atsedzas vārda, divskaņu, patskaņu un līdzskaņu būtība.

Domas sajūta – parāda vārda, teikuma nozīmi. Saprot vārda simbolisko saturu. Atsedz vārda patieso nozīmi.

Ego sajūta – ir spēja uztvert cita cilvēka tiešo klātbūtni.

Dzirdes sajūta. Spārnu ezers ar savu klusumu – dzirdes sajūtu un rudenīgo putnu dziesmas.

Vārda sajūta. Pokaiņu meža Zikurāts mūs atgriež civilizācijā, labi kopti celiņi un samīļoti akmeņi. Izteiktā vārda sajūta….

Domas sajūta. Pokaiņu meža „Lokators” laikam saistīts ar gaisa būtnēm silfiem Domas raidītāja sajūta.

Ego sajūta. Pieci pakalni veido piecas maņas. Pieckalnīte … Ego sajūta.

‘Zināt’ ir maize, ko cepam no graudiem, kas aug mūsu dvēselē gara gaismā. Mūsu radošās domas ir kodoli, kas nogatavojas un apgādā mūs ar zināšanu maizi.

‘Dzīvot’ ir vīns, kas norūgst un nogatavojas mūsu likteņa ilgstošajā varā. Mūsu darbu un ciešanu skaņa un mūzika, mūsu apziņas balss un mūsu godbijīgās ticības skaņa ļauj šim vīnam norūgt mūsu dzīves biezoknī.

Bet Kristus upurēja savas asinis un savu ķermeni, lai kristītu cilvēka maizi un vīnu. Ar šo upuri mums tika dota zīme ēst maizi un dzert vīnu viņa vārdā un un ar to piedalīties viņa esamībā. ‘Zināt’ viņa vārdā ir cilvēka mērķis uz šīs zemes. Ar maizi un vīnu viņš var atvērt vārtus , ko divpadsmit sajūtas ir uzcēlušas viņa dvēseles mājoklim uz zemes.

Caur šiem vārtiem mēs ieejam jaunā esamības valstībā; mēs speram kāju Dieva karaļvalstī. Šeit mēs sastopamiies ar patiesās gaismas dievišķo spožumu , kur mājo pats Logoss, no kura ‘zināt’ spēks ieplūst cilvēkā.

Autors: Dainis Ozoliņš