Psihotronie ieroči – vai zināt cik tie ir bīstami? – pirmais turpinājums 05.06.2017
Psihotronie ieroči – vai zināt cik tie ir bīstami? – raksta sākums
Ingmara viedoklis:
Šajā rakstā nerunāšu par “Psihotronajiem ieročiem” tādā kontekstā, kā iepriekšējā rakstā. Gribu īsumā padalīties ar savu subjektīvo viedokli un to, ko esmu ilgākā laika posmā nedaudz izstudējis pateicoties internetam par elektro magnētiskajiem (pieņemts mērīt ar mērvienību mikro-tesla) un mikroviļņu starojumiem (pieņemts mērīt decibelos un mikrovatos uz kvadrātcentimetru), kas mums ierastajā pilsētas vidē ir viss apkārt.
Uzreiz saku, ka neesmu speciālists šajā jomā, tādēļ visu ko rakstu lūdzu izvērtējiet kritiski. Mans mērķis nav kādam iedvest bailes vai vēl ļaunāk – paranoju, jau tā, ar negatīvismu un apātiju apsēstajā sabiedrībā. Centīšos īsi un konstruktīvi, kaut nedaudz aprakstīt pētīto tematu.
Par cik pēc profesijas esmu elektriķis un man ir liela interese par tehnoloģijām ko lietojam ikdienā, pirms vairākiem gadiem man uzduroties rakstam par to kā Wi-Fi starojums negatīvi ietekmē cilvēka veselību, mani pārņēma vēlme
izpētīt šo jautājumu dziļāk. Vēlāk šis jautājums ietvēra arī mobilos telefonus un starojumu no GSM antenu mastiem, kuri mums gribot negribot ir visapkārt.
Ir zinātniski pētījumi, kas šo jautājumu ir studējuši jau no 80-gadiem. Daudzi no pētījumiem ir šur tur akadēmiskajās aprindās neatzīti un telekomunikāciju industrijas apstrīdēti, bet neskatoties uz to daudziem cilvēkiem visā pasaulē par šo tēmu ir liela interese. Runa iet par standartiem, kas nosaka cik liels starojuma apjoms ir cilvēkam skaitā “nekaitīgs”, bet kā pierāda vairāki pētījumi jau niecīga (0,001) daļa no tā kas pēc standartiem skaitās cilvēkiem “nekaitīgs”, ietekmē cilvēku un citus dzīvus organismus līdz pat DNS līmenim.
Pētījuma autori izdarot zinātniskus eksperimentus ar radio/mobilo sakaru un Wi-Fi starojuma ietekmi uz dzīviem organismiem ir atklājuši dažādus negatīvus efektus sākot no DNS bojājumiem, dažādas anomālijas šūnu līmenī, spermas bojājumiem utt. līdz galvassāpēm, koncentrēšanās un uzvedības problēmām skolās, stresa hormonu izdalīšanos, iespējamu vēzi, utt., pētot ietekmi uz bērniem un pieaugušajiem.
Neskatoties uz lielo pretestību ir valstis, kur dažās pilsētās ir aizliegts lietot Wi-Fi skolās un bērnudārzos, ir izbūvētas no starojuma brīvas dzīvojamās zonas un ir vietas, kur iedzīvotāju protestu rezultātā tiek aizvākti antenu masti no blīvi apdzīvotiem kvartāliem un no tuvumā esošajām skolām un bērnudārziem. Piemēram Zviedrijā, ja cilvēks var pierādīt, ka viņam ir paaugstināts jūtīgums uz dažādu elektromagnētisku un mikroviļņu starojumu (EHS jeb Electrically Hypersensitive people), var pieprasīt vietējā pašvaldībā kompensāciju, lai nodrošinātu mājokli ar materiāliem, kas starojuma ietekmi samazina.
Pašam pētot šo jautājumu ilgākā laika posmā ir radies priekšstats, ka kopumā sabiedrībai ir ļoti mazs vai vispār nav nekāds priekšstats par iespējamo sakaru līdzekļu starojuma negatīvo ietekmi. Industrijas noteiktie “drošības standarti” ir pamatīgi novecojuši, bet pieņemt jaunus standartus ir liela pretestība. Sakaru un informāciju tehnoloģiju industrija ir viena no Top 10 pelnošākajām industrijām pasaulē aiz naftas un farmācijas. Bieži dzirdam frāzi par to, ka mēs dzīvojam sakaru un informācijas laikmetā un skaidrs ir tas, ka no industrijas puses viss grozās par un ap naudu. Alkatības un spēcīgā lobija dēļ bieži tiek ignorēts viss, kas saistīts ar pētījumiem un faktiem par starojuma negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Tehnoloģijas strauji attīstās, cilvēku apetīte pēc interneta turpina augt un, lai nodrošinātu pieprasījumu, tiek attīstītas jaunas un jaudīgākas sakaru tehnoloģijas, uzstādīts arvien vairāk antenu, lai pārraidītu arvien lielākus datu apjomus, un tehnoloģijas turpat laistas tirgū sevišķi nepētot vai ignorējot pastāvošos riskus sakarā ar to ietekmi uz cilvēku veselību. Kā saka ir pieprasījums – ir piedāvājums.
Piemēram, vēl pirms 10-15 gadiem neviens īsti nevarēja iedomāties, ka varēs mobilajā telefonā straumēt filmu vai
klausīties tiešsaistē mūziku, atrodoties kaut vai meža vidū (ja vien ir pietiekams tīkla pārklājums). Skaidrs ir viens, ka starojuma problēma turpinās augt un antenas, kas ir mums visapkārt, nekur tuvākajā laikā nepazudīs. Manuprāt, kamēr par to netiks nopietni runāts un diskutēts oficiālā līmenī, nekas uz labu nemainīsies. Arī pastāvošā sabiedrības vienaldzība, kopumā šo problēmu uz labu nevērš.
Daži vienkārši un praktiski padomi, ko esmu ieguvis studējot šo tēmu:
1) Ja lietošanā ir smārtfons, ieteicams datu pārraidi internetam telefona iestatījumos atslēgt un lietot tikai tad, kad ir
nepieciešamība lietot internetu.
2) Nakts laikā telefonu guļamistabā neturēt un, ja tomēr turat, tad iestatīt “Lidojuma režīmā”, padarot telefonu “nekaitīgu”.
3) Ja mājās ir dators, vislabāk to pieslēgt internetam caur kabeli.
4) Tā kā pārsvarā gandrīz katrās mājās ir Wi-Fi rūteris, kas principā ir spēcīga raidītāja/uztvērēja antena interneta datu pārraidei, ieteicams to turēt ieslēgtu tikai tad, kad ir nepieciešams lietot internetu un slēgt ārā tūlīt pat, kad internetu vairs nelieto. Tas pats ar telefonu, portatīvo datoru un planšeti.
5) Rūteri pavisam noteikti vajag turēt pēc iespējas tālāk no guļamistabas un vietas, kur uzturaties paši un jūsu bērni. Ja runājam par tipveida dzīvokļiem, tad tā ir liela problēma. Par cik mūsdienās, gandrīz katrā daudzstāvu mājas dzīvoklī ir pa vienam rūterim + kādam smārtfonam un planšetei, gribot negribot dzīvojam vienā lielā starojuma zupā.
6) Ja dzīvojat nelielā dzīvojamajā platībā, lai mazinātu rūtera starojuma apjomu jeb stiprumu, rūteri var ietīt alumīnija folijā, tā lai būtu brīvas atveres, kas rūtera ventilācijai. Tas samazina starojuma stiprumu līdz pat 100x un būtiski neietekmē datu pārraides kvalitāti (aluminija folija darbojas kā ekrāns ar atstarojošu un aizturošu efektu).
Man pašam ir ierīce starojuma mērīšanai un tāds pasākums patiešām darbojas.
7) Nerunāt pa telefonu ilgi, turot to pie auss. Labāk lietot skaļruņa režīmu vai analogās austiņas. Ir pierādīts, ka ilgi runājot pa telefonu, turot to tuvu pie galvas, tanī apvidū kur atrodas telefons sarunu režīmā, paceļas ķermeņa temperatūra.
Rakstot šo rakstu, labi saprotu, ka ir vajadzīgāks daudz apjomīgāks un informatīvi ietilpīgāks šīs tēmas izklāsts. Diemžēl latviešu valodā par šo tēmu ierindas cilvēkam saprotamas informācijas tik pat kā nav. Pats atradu tikai vienu tvnet rakstu no 2006 gada. Tiem kas lasa angļu valodā es apakšā ievietoju linku, kur var iepazīties ar zinātniskajiem pētījumiem par šo tēmu un ievietoju atsauces, ko “googlējot” atradīsiet vairāk info par iepriekš rakstīto.
Lai gaisma ar jums!!!
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/
http://www.bioinitiative.org/
EHS syndrome, Electrohypersensitivity, RF radiation.
sending...
