Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

REINKARNĀCIJA 23.07.2016

Jau būdama maza meitene, savu astoņu gadu vecumā, dzīvodama tālā Latgales lauku nostūrī, meža vidū, kādu vakaru skatoties zvaigznēs aizdomājos par šādu jautājumu – kāpēc tieši es piedzimu saviem vecākiem? Kas manī ir tāds īpašs? Šie jautājumi man bija aktuāli ilgu laiku.

Tad ierodoties Rīgā, uzsākot studijas augstskolā, ilgu laiku nevarēju saprast kāpēc mani neinteresē Vecrīgas dzīve, nakts klubi, alkohols. Vienmēr izdomāju nereālus iemeslus, lai tikai neietu kopā ar kursa biedriem „tusēt”, tas nebija priekš manis, bet iekšēji nevarēju saprast, kāpēc es esmu tik dīvaina un neielaižos avantūrās un izklaidēs. Taču jautājums un sevis izzināšanas process joprojām bija atklāts un vēlme saprast, kas mani sagaida nākotnē bija aktuāla.

Laikam ritot, iepazīstot jaunas darba vietas, iepazīstos savu vīru un bērnu mēģinot saprast viņu un savas reakcijas uz dažādām situācijām, likās, ka ir kaut kas augstāks, kas nosaka ikviena cilvēka rīcību konkrētos apstākļos. Bet paralēli tam visam prāts visu laiku lika domāt, kas es esmu un kāds ir mans dzīves uzdevums. Vai tiešām es neesmu nekas?

Tā prātojot un iepazīstot sabiedrību sev apkārt, protams, daudz kļūdoties un ciešot savu tuvāko dēļ, nonācu līdz izpētes tēmai – reinkarnācija. Ja šajā dzīvē notiek kaut kas ne visai pozitīvs, tad cilvēks, kurš neiet garīgās attīstības ceļu, neuzskata, ka visas mācības ir skolotājs, lai mēs augtu savā garīgajā attīstībā. Arī es par sevi varu teikt, ka ar savu tagadējo attīstības līmeni situācijas, kuras notika pirms pieciem gadiem, tagad risinātu krietni citādāk, jau daudz viedāk. Pie reinkarnācijas tēmas nonācu tāpēc, ka man vienmēr ir bijusi interese par dvēseli, kas notiek pēc nāves un kas pirms piedzimšanas, un kā jau jebkuram ir licies, ka šajā dzīvē nekas īpašs neesmu, nu varbūt iepriekšējās dzīves vismaz kaut kas esmu bijusi, varbūt ar to varēšu lepoties. Tādi pieņēmumi, protams, ir pilnīgi aplami, jo katrā iemiesojuma reizē ir jāapgūst savas mācības, jāiziet cauri pilnīgi atšķirīgām situācijām un jāaug garā. Ja tas izdodas, tad var tikai priecāties par katru indivīdu, kurš kaut ko ir iemācījies un sapratis un neatkārtos savas kļūdas nākamajā dzīvē.

Vislielākais labums ir dzīvot tagadnē un darīt šī brīža darbus uz zemes. Šo ievaddaļu gribētu noslēgt ar brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju citātu: „Es nedzīvoju ne pagātnē, ne nākotnē. Mani nodarbina tikai tagadne. Ja vienmēr spēšu sakopot domas uz to, kas notiek pašreiz, es būšu laimīgs cilvēks. Un es ieraudzīšu, ka tuksnesī ir dzīvība, ka debesīs ir zvaigznes un ka citi karo tāpēc, ka ir daļa no cilvēku rases. Dzīve man liksies kā svinības, krāšņi svētki, jo dzīve – tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.”

Dažādos avotos reinkarnācijas būtība ir nemainīga, tas ir latīņu vārds ar nozīmi- atgriešanās miesās[1]. Reinkarnācijas uzdevums – attīstīt savu dvēseli. Reinkarnācija svarīgākais mērķis ir pilnveide.

Lai saprastu reinkarnācijas būtību, savu pētījumu sāku ar nāvi. Nāve tās nav ciešanas, drīzāk tas ir atvieglojums, eiforiska brīvības sajūta un spilgts mirdzums ap sevi. Nāve tā nav tumsa, bet gaisma. Dvēsele izjūt atvieglojuma sajūtu savas fiziskās nāves beigās, dvēsele dodas ceļā uz dvēseļu pasauli. Var būt gadījumi, kad dvēsele negrib pamest fizisko plānu – zemi pēc fiziskās nāves, tas tāpēc, ka viņai palikušas neatrisinātas problēmas, taču šādos apstākļos nāk palīgā augstākās būtnes, kas palīdz adaptēties. Palikušie cilvēki uz zemes arī šādai dvēselei var palīdzēt, vienkārši to atlaižot. Miršana tas ir brīdis dzīvē, kad visvieglāk atjaunot savu garīgo apziņu un kad mēs varam sajust, ka mūsu dvēsele ir saistīta ar mūžību.[2]

Pēc fiziskās nāves, sākas dvēseles migrācijas process. Tuneļa iespaidu tā piedzīvo, pametot zemi un ieejot gara pasaulē. Dvēseles, kuras mēģina saglabāt saikni ar savu mirušo ķermeni, acīmredzot ir vairāk jaunas dvēseles, kurām bijušas tikai dažas dzīves un pēc nāves tās saglabā ilgstošāku piesaisti zemei.

Dažas dvēseles sevī nes smagu bagāžu no iepriekšējās dzīves. Cilvēki parasti domā, ka visas dvēseles pēc nāves kļūst viszinošas, bet tā nav, jo adaptācijas periods katrai dvēselei ir savādāks. Adaptācijas laiks ir atkarīgs no nāves apstākļiem, no katras dvēseles piesaistes atminām par tikko beigušos dzīvi un no tās attīstības līmeņa. Ja dvēsele traumēta, tāpēc, ka atstātas nepabeigtas lietas, tad parasti pirmā būtne, ko tā redz pēc nāves, ir viņas pavadonis. Šie garīgie skolotāji palīdz adaptēties satrauktajai dvēselei. Tomēr dzīvei beidzoties uz zemes dvēseli var sagaidīt ne tikai pavadonis, bet arī radniecīga dvēsele.

Dvēseļu evolūcija ietver pāreju no nepilnīguma uz pilnīgumu, tas ir smagu ķermenisku problēmu pārvarēšanas process dzīves gaitā, kas orientēts uz uzdevumu izpildi. Dvēseļu ciešanas vieta ir uz zemes. Mazāk pieredzējušām dvēselēm padomnieki parasti velta īpašu uzmanību, jo pāreja no fiziskās formas uz garīgo tām ir grūtāka.

Reinkarnācijas kontroldarbs dvēselei – pieveikt bailes cilvēka ķermenī.[3] Dvēsele attīstās daudzu dzīvju garumā neatlaidīgi cenšoties pārvarēt visas negatīvās emocijas, kas saistītas ar bailēm.

Vecāku dvēsele var pat būt mazāk attīstīta nekā dvēsele viņu atvasei cilvēka veidolā.[4] Brāļi un māsas parasti ir laika biedri. Tieši attiecības ar vecākiem, brāļiem, māsām, dzīvesbiedru ietekmē mūsu personīgo izaugsmi dzīves garumā.

Augsta attīstības stāvokļa dvēseles parasti ir sastopamas pieticīgos apstākļos uz zemes. Un cilvēki augstākajā sabiedrībā nebūt nav dvēseles brieduma svētlaimes stāvoklī.[5]

Katrai dvēselei ir pavadonis – sargātājs. Pavadonis ir kā skolotājs, kurš ar meistarīgām metodēm pamāca savu skolnieku. Ir gadījumi, kad ar vienu skolnieku strādā divi pavadoņi, katram var būt sava pieeja. Ir divu veidu dvēseles: jaunas dvēseles un dvēseles, kas ir pārdzimušas uz zemes ilgu laiku, bet savā attīstībā arvien palikušas nenobriedušas. Mūsdienās gandrīz trīs ceturtdaļas no visām dvēselēm, kas iemiesojas cilvēka ķermenī uz zemes, vēl joprojām ir nenobriedušas. Par šādu dvēseļu esamību uz zemes liecina arī nestabilā situācija sabiedrības vidū, cilvēku attieksme pret dabu, dzīvniekiem, pat vienam pret otru, terorakti, katastrofas, tas liecina, ka uz zemes ir augsts procents zemākā līmeņa dvēseļu. Augstāk iemiesotās dvēseles uz zemes, var būt kā pavadoņi fiziskajā plānā.

Pienāk laiks, kad dvēselei ir jāatstāj gara pasaules patvērums un jāizvēlas jauna iemiesošanās. Kad iepriekšējās dzīves rētas ir sadziedētas un dvēsele jūt pilnīgu vienotību ar sevi, tad ir pamudinājums jaunai fiziskai izpausmei. Pirms iemiesošanās dvēselei jāapgūst informācija pēc šādiem trim galvenajiem principiem:

  1. Vai esmu gatava jaunai fiziskai dzīvei?
  2. Kādas īpašas mācības es gribu apgūt, lai pilnveidotos savā attīstībā un apmācībā?
  3. Uz kurieni būtu jādodas un par ko jākļūst, lai nākamajā dzīvē pēc iespējas labāk īstenotu savus mērķus?

Kaut gan planēta ir pieprasīta pēc iedzīvotājiem, vecākas dvēseles iemiesojas retāk. Pētnieki ir veikuši pētījumu, ka starp m.ē. 1000. un 1500. Gadu dvēseles iemiesojās vidēji vienu reizi divos gadsimtos. Pēc 1700. gada tās iemiesojas vienu reizi gadsimtā. Savukārt, pēc 1900. gada dvēseles iemiesošanās vairāk nekā reizi gadsimtā ir parasta parādība.[6]

Dvēselēm ir izvēles brīvība – kad, kur un par ko viņas grib būt savās fiziskajās dzīvēs. Kad dvēsele ir izlēmusi atgriezties fiziskajā pasaulē uz zemes, tad viņai sākas virzība uz dzīvju izvēles vietu. Parasti tiek izraudzīta vide, kur konkrētā dvēseles iemiesošanās būs noderīga attīstībai. Katras iemiesošanās dzīvei ir plāns. Kaut arī amnēzija aizkavē iegūt absolūtas zināšanas par šo plānu, tomēr zemapziņa šādu informāciju uzglabā. Reinkarnācijas būtība ir arī brīvās gribas izpausme, kas var mazliet mainīt dzīves plānu. Reinkarnācijas procesā svarīga izvēle tiek atvēlēta arī ķermenim un tam ko konkrētā cilvēka ķermenī varēs iemācīties.

Ja ir bijusi viegla iepriekšējā dzīve, ar mazu devu iekšējā progresa, dvēsele var izvēlēties nākamajā dzīvē sastapties ar sirdssāpēm un iespējams, traģēdiju.

Kaut arī mūsu dvēsele zina kādas izskatīsies nākamajā dzīvē, tomēr ASV statistika rāda, ka 90% vīriešu un sieviešu nav apmierināti ar sava ķermeņa fiziskajām īpašībām Tas ir apziņai piemītošs amnēzijas spēks.[7]

Katras dvēseles garīgā attīstība ir ļoti svarīga, jo tādā veidā mēs varam izprast kāpēc mēs saistāmies ar vecāku, brāļu, māsu, laulāto un tuvu draugu dvēselēm. Parasti jau tam ir kāds karmisks mērķis, lai saņemtu prieku vai bēdas. Līdz ar mūsu atnākšanu uz zemes, mēs ierodamies, lai nospēlētu savu lomu arī citu dvēseļu skolojošā saistībā. Karmiskās mācību stundas uzstāda smagus noteikumus ikvienam no mums un ar sirdslietām saistīti mokoši pārdzīvojumi ir jau iepriekš paredzēti dzīvē, bieži tie ir ļoti smagi.

Savu rakstu vēlos noslēgt ar Paulu Koelju citātu: „Rīt, saulei lecot, būs gana, ja pie sevis atkārtosiet: es uzlūkošu šo dienu kā pirmo savā mūžā. Patīkami pārsteigts tikšos ar ģimenes locekļiem, priecīgs par atklājumu, ka viņi ir līdzās un klusējot dalās tajā, ko saucam par mīlestību, par kuru tik daudz runājam un kuru tik maz saprotam”.[8]

Katram mums ir savs uzdevums, citam tas ir lielāks, citam mazāks, bet kopumā mēs visi esam skolnieki, kuri mēģina atbrīvoties no sava ego un kļūt par daļu no veseluma.

Autore: Sintija Seņka-Sevostjanova

Literatūra:

[1] http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/115987/vai-mes-piedzimstam-atkartoti-atklati-par-reinkarnaciju (Resurss apskatīts 03.05.2016.)

[2] Ņūtons M., Dvēseļu ceļojums., atkārtots izdevums izdots Rīga: SIA A&A Vision, 2016.

[3] Ņūtons M., Dvēseļu ceļojums., atkārtots izdevums izdots Rīga: SIA A&A Vision, 2016., 89.lpp.

[4] Ņūtons M., Dvēseļu ceļojums., atkārtots izdevums izdots Rīga: SIA A&A Vision, 2016., 112.lpp.

[5] Ņūtons M., Dvēseļu ceļojums., atkārtots izdevums izdots Rīga: SIA A&A Vision, 2016., 128.lpp.

[6] Ņūtons M., Dvēseļu ceļojums., atkārtots izdevums izdots Rīga: SIA A&A Vision, 2016., 239.lpp.

[7] Ņūtons M., Dvēseļu ceļojums., atkārtots izdevums izdots Rīga: SIA A&A Vision, 2016., 262.lpp.

[8] Citātu kartotēka: http://tikainesakinevienam.lv/tag/paulu-koelju/page/2/