Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Sarunas par Tikumības kodeksu: 2. Es nedaru ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai 20.04.2015

Šis ir otrais Starptautiskās sabiedriskās kustības “PAR TIKUMĪBU!” dalībnieka kodeksa punkts. Nenodarīt ļaunu nozīmē nevienam nesagādāt nekādas ciešanas vai grūtības.

Par ļauna nedarīšanu, par atteikšanos no vardarbības ir runājuši daudzi filozofi, mācību un reliģiju dibinātāji. Un ne tikai runājuši, bet viņi arī ir dzīvojuši saskaņā ar šo principu.

Diženais indietis Mahatma Gandijs nevardarbīgas pretošanās ceļā panāca savas mīļotās valsts atbrīvošanos no Lielbritānijas kolonizācijas. Gandijs bija ahimsas piekritējs. Ahimsa ir seno indiešu filozofijas princips, kura būtība ir atteikšanās no vardarbības: nekad un nekā, ne domās, ne vārdos, ne darbos nenodarīt ļaunu nevienai dzīvai radībai (cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem). Tieši tādēļ savas tautas cīņā pret Lielbritānijas kolonizatoriem viņš nevarēja lietot vardarbīgas metodes. Mīlestība pret dzimteni viņam nozīmēja arī mīlestību pret visu cilvēci. Vēlēdamies kalpot Indijai, viņš nedarīja ļaunu ne Anglijai, ne arī citām valstīm. Gandijs rakstīja: “Tie, kas vardarbības jūras vidū atklāja likumu par atteikšanos no vardarbības, bija nesalīdzināmi ģeniālāki nekā Ņūtons. Viņi… mācīja izmocītajai pasaule, ka tās glābiņš ir atteikšanās no vardarbības.”

“Es uzskatu, ka atteikšanās no vardarbības ir nesalīdzināmi augstāka par vardarbību un ka spēja piedot ir cēlsirdīgāka par vēlēšanos sodīt.”

Lielais krievu rakstnieks Ļ. Tolstojs savā daiļradē attīstīja filozofisko mācību par atteikšanos no vardarbības. Ļ. Tolstojs uzskatīja, ka cilvēkam nav jāatbild ar ļaunu uz ļaunu – tikai tas palīdzēs viņam glābt sevi, savu dvēseli no pagrimuma un nāves. “Saprātam un mīlestībai ir pretīga katra vardarbība. Nepiedalies tajā,” – aicināja rakstnieks.

Kristiešu visvairāk godātajā grāmatā Bībelē, Mateja evaņģēlijā ir aprakstīta kāda jauna cilvēka saruna ar Jēzu. “Mācītāj, ko labu man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” Tas saka Viņam: “Kurus?” Un Jēzus sacīja: “Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja ev. 19: 16-18).

Citāts no budistu traktāta: “Kas man jādara, lai iemantotu Bodhi (mūžīgās patiesības zināšanu)”, – skolnieks jautā savam budistu skolotājam. – “Kāds ir ceļš, lai kļūtu par upasaka (gudrā skolnieku)?” – “Ievēro baušļus”. – “Kādi tie ir?” – “Tev visu mūžu jāatturas no nogalināšanas, zagšanas, laulības pārkāpšanas un meliem”, – atbild skolotājs.

Kā redzam, abos avotos akcentēti četri vienādi ļaunuma veidi: meli, zagšana, laulības pārkāpšana un slepkavība.

Šīs pamācības dotas ar 500 gadu laika starpību (aptuveni tik ilgs laika intervāls ir starp Budas un Jēzus dzīves uz Zemes). Taču visi šie četri baušļi joprojām ir aktuāli. Tāpat kā pirms gadu tūkstošiem, ļaudis joprojām krāpjas, zog, pārkāpj laulību un nogalina cits citu.

Džainismā, seno indiešu reliģijā, kas iedibināta sestajā gadsimtā p.m.ē., bija tikai pieci galvenie ētiskie principi – solījumi. Arī tajos ir teikts: nezodz, nepārkāp laulību. Bet pirmajā vietā ir princips nedarīt ļaunu jeb atturēties no vardarbības. Tas nozīmē nedarīt ļaunu un neapvainot nevienu dzīvu būtni, ne tieši, ne arī netieši.

Piemēram, nedrīkst pat iedomāties kādam nodarīt pāri, lai kas tas arī nebūtu, nedrīkst izrunāt neko, kas varētu kādu citu aizvainot. Vajag arī cienīt citu cilvēku uzskatus. Tātad runa ir par to, lai nekādi nenodarītu pāri: ne ar rīcību, ne ar vārdu, ne ar emocijām, ne ar domu – tā ir tā pati ahimsa, ko ievēroja Gandijs pēc pusotra tūkstoša gadiem, 20. gs. no jauna apliecinādams nevardarbības principa iedarbīgumu.

Džainistu attieksme pret jebkuras dzīvības formas saglabāšanu ir ļoti rūpīga – līdz pat vissīkākajam kukainītim. Tāpēc viņi aizklāj muti ar audumu, lai sarunas laikā tur nejauši neielidotu kāds knislis, bet ejot viņi savā priekšā noslauka ar nelielu slotiņu, lai neuzkāptu kādam kukainītim.

Katram Dieva radījumam ir savs uzdevums, ko mēs savas tumsonības dēļ varam nezināt. Bet, ja mēs paplašinām savu zināšanu loku, savu apziņu, tad mainās mūsu attieksme pret pasauli, un pasaule mums sāk pārvērsties.

Pamēģināsim saprast, kā var mainīt attieksmi pret cilvēku, kas ir jūs aizvainojis vai kā citādi nodarījis jums ļaunu.

Pirmais variants. Vispirms pajautājiet sev: bet, ja nu jūs kādreiz “sākāt pirmais”? Un tagad šis cilvēks jums atmaksā ar to pašu, t.i. izturas pret jums tā, kā kādreiz jūs pret viņu. Bet kādam taču ir jāapstājas pirmajam. Jo kā gan citādi lai pārrauj šo ļaunuma vairošanas ķēdi?

Pat tad, ja jūs agrāk neesat neko ļaunu nodarījis šim konkrētajam cilvēkam, tad katrā ziņā ir daudzi citi, pret kuriem jūs ne vienmēr esat labi izturējies. Tātad, ja jūs savam pāridarītājam neatbildat ar to pašu, tad jūs varat viņa personā atdot savus parādus, kas jums uzkrājušies attiecībā pret citiem cilvēkiem, kurus jūs kādreiz esat apvainojis, pazemojis vai citādi nodarījis ļaunu.

Otrais variants. Nevajag pāridarītāju uztvert kā savu personīgo ienaidnieku. Pamēģiniet izturēties pret viņu kā pret savu skolotāju vai individuālo treneri, kas palielinājis slodzi jūsu dzīves “trenažierī”. Iedomājieties, ka jūs esat atnācis uz trenažieru zāli, izvēlējies skrejceliņu un vairākas dienas trenējies uz tā sev komfortablā ātrumā. Bet atnāk jūsu treneris un ieslēdz lielāku ātrumu. Kā gan vēl var uztrenēt kāju muskuļus, ja netrenējas ar palielinātu slodzi?

Lūk, kāpēc jebkurš cilvēks, kas nodara mums ļaunu, ir treneris, nevis ienaidnieks. Kā gan citādi var uztrenēt “garīgos muskuļus”, ja ne grūtā situācijā? Mēs varam šādā situācijā iemācīties pacietību, pazemību, saglabāt labvēlību.

Tas nenozīmē, ka mums nevajag aizstāvēt savu cieņu, savu ģimeni, piemēram, vēršoties varas iestādēs un struktūrās, kuru uzdevums ir risināt strīdus un konfliktus. Tomēr mums ir jāiemācās neizjust pret saviem ienaidniekiem (tagad jau mūsu dvēseļu treneriem) nekādas negatīvas jūtas. Cilvēki, kas dara ļaunu, apvaino, pazemo, uzbrūk citiem, pēc būtības ir nelaimīgi. Jo viņi nezina, ko dara.

Bet mēs zinām. Mēs esam apņēmušies “nedarīt ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai”. Mēs esam atbildīgi tikai par sevi, par savām reakcijām. Tāpēc, lai cik netaisnīga arī mums nešķistu citu cilvēku izturēšanās pret mums, mums vajag vienkārši piedot viņiem. Protams, tas no mums prasa milzīgu garīgu piepūli. Tas arī ir mūsu garīgo muskuļu treniņš.

Atcerēsimies, kā Jēzus mācīja izturēties pret ienaidniekiem: “… mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst. (Lūkas ev. 6:27) “Kas tevi sit vienā vaigā, tam pagriez arī otru.” (Lūkas ev. 6:29) Jēzus ne tikai mācīja atturēties no vardarbības, viņš tā arī dzīvoja un pazemīgi pieņēma krusta nāvi, ar to parādīdams vienu no galvenajiem aspektiem savā mācībā par Mīlestību un atteikšanos no vardarbības.

Patiesībā mums nav ienaidnieku, ienaidnieks mums ir tikai viens. Austrumos mēdz teikt: ja jūs gribat redzēt savu īsto ienaidnieku, pieejiet pie spoguļa. Tas ir jūsu īstais ienaidnieks ar viņa miesīgajām vēlmēm, egoismu, augstprātību un tumsonību.

Nevajag lamāt un vainot nevienu, ne kaimiņu, ne priekšnieku, ne valdību. Vajag nodarboties ar sevi un tikai ar sevi! Pārtraukt iztēloties negatīvus scenārijus savā prātā. Attīstīt pozitīvu skatījumu uz pasauli, mācīties parādīt labākās jūtas un īpašības. Atteikties no jebkādas vardarbības vispirms savā apziņā.

Tikai tā var izvairīties no pasaules kariem un citām globālām katastrofām. Mūsu nabaga planēta vairs nespēj izturēt nevienu globālu karu. Tikai vispārēja atteikšanās no vardarbības var viņu glābt.

Protams, būs vajadzīgas vairākas cilvēku paaudzes,x pirms cilvēce spēs atteikties no vardarbības un cīņas jūtām. Bet kādam taču ir jāsāk! Sāksim mēs, kustības “Par tikumību!” dalībnieki! Mācīsimies nenodarīt ļaunu nevienam, ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai!

Tatjana Mikušina

Jeļena Iļjina

Sarunas par Tikumības kodeksu: 1. Es pret citiem izturos tā, kā gribu, lai citi izturētos pret mani

http://tikumiba.net/