Savstarpējo attiecību enerģija 05.01.2018

Izturēšanās pret cilvēkiem ietekmē vairāki faktori, kur katram faktoram ir būtiska nozīme veiksmīgās vai neveiksmīgās attiecībās.

Starptautiskās sabiedriskās kustības “PAR TIKUMĪBU” Tikumības kodeksa pirmais punkts: “Es pret citiem izturos tā, kā gribu, lai citi izturētos pret mani.”

Par ko šis punkts liek mums aizdomāties? Šis ir Tikumības Zelta likuma formulējums, ko sev nosaka katrs cilvēks individuāli, turklāt ar pilnīgi pozitīvu ievirzi: ja es gribu, lai citi man darītu labu, tad es daru labu citiem. Cilvēks par katru savu darbību vai rīcību var pajautāt pats sev: “vai es vēlos, lai to pašu darītu citi attiecībā pret mani?”

Kāpēc vairums cilvēku – gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie nekontrolē savu izturēšanos pret citiem cilvēkiem? Tāpēc, ka nezina, ka katrai rīcībai būs sekas. Cilvēki nezina, ka visam radītajam piemīt enerģija un, ka katra rīcība rada enerģiju. Enerģija var būt pozitīva vai negatīva vai mirusi.

Piemēram, ja pedagogs ar mīlestību uzrunā audzēkni, tad viņš nodod mīlestības enerģiju audzēknim. Audzēknis jūtas patīkami un labprāt komunicē ar pedagogu. Ja pedagogs dusmīgi kaut ko saka audzēknim, tad viņš nodod audzēknim dusmu enerģiju un audzēknis jūtas nepatīkami, turpmāk mēģinot izvairīties no komunikācijas ar pedagogu. Ja pedagogs ignorē audzēkni vai izturas pret to vienaldzīgi, viņš rada audzēknī nepilnvērtības izjūtu.

Tas pats attiecas uz jebkurām attiecībām  – gan audzēkņu savstarpējās attiecībās, gan vecāku un bērnu attiecībās, gan pieaugušo attiecībās.

Saskarsmes laikā tiek nodota enerģija. Tā var būt pozitīva (+), negatīva (-) vai vienaldzīga (0). Pozitīva enerģija pozitīvi ietekmē, radot patīkamu izjūtu. Negatīva enerģija negatīvi ietekmē, radot nepatīkamu izjūtu. Vienaldzība ir negatīva enerģija, jo tā rada izjūtu, ka tu otram neesi vajadzīgs.

Vienaldzība ir sliktāka par negatīvu attieksmi, jo negatīvu attieksmi tu vari mēģināt mainīt, izskaidrojot savu viedokli, ieinteresējot uzzināt vairāk. Noliedzējs ir aktīvs, tāpēc ir iespējas noliedzēja viedokli mainīt pozitīvā virzienā. Vienaldzīgais nedara neko. Vienaldzību ir grūti ar kaut ko ieinteresēt, tāpēc to uzskata par mirušu enerģiju, kas ir sliktāk par negatīvu enerģiju, kura ir dzīva.

Katram cilvēkam piemīt vibrācijas jeb enerģiju kopums, kas veido ap cilvēku auru. Aura atspoguļo cilvēka iekšējās izjūtas jeb to, kas notiek cilvēka dvēselē. Ja cilvēks ir laimīgs, pret citiem pozitīvs, tad ap viņu būs gaišu krāsu aura. Ja cilvēks ir negatīvs vai viņš kaut ko pārdzīvo, tad viņa aurā parādīsies tumšie toņi.

Mūsdienās alternatīvā medicīna piedāvā tehnoloģijas, kas nosaka cilvēka auru, veicot cilvēka auras fotogrāfijas. Tomēr jāņem vērā, ka aura cilvēkam nepārtraukti mainās, jo cilvēkā mainās iekšējās izjūtas, kuras ietekmē dažādi ārēji un iekšēji faktori. Katra doma ietekmē cilvēka auru, kas ir būtisks pierādījums kā cilvēks ietekmē pats savu veselību. Ja cilvēkā ir sliktas domas vai pārdzīvojumi, tad viņa veselība kļūst arvien trauslāka līdz cilvēks saslimst. Ja cilvēks maina savu domāšanu no negatīvas uz pozitīvu, tad cilvēks var pat no smagām slimībām atveseļoties.

Visbīstamākā situācija ir cilvēkiem, kuru enerģija ir mirusi. Šos cilvēkus sauc par dzīvajiem miroņiem. Cilvēki ir dzīvi, bet viņu eksistence nenes cilvēcei nekādu labumu, tieši otrādi viņi ir bīstamāki par noliedzējiem jeb cilvēkiem ar negatīvu enerģiju, jo negatīvi domājoši cilvēki vismaz domā. Ar mirušu enerģiju esošs cilvēks vienkārši eksistē, viņš nedomā, viņam nav ne labi, ne slikti. Viņš vienkārši eksistē un pret visu izturas vienaldzīgi. Bieži šādi cilvēki labprātīgi veic pašnāvību, jo savai dzīvei neredz jēgu.

Attiecību veidošanās ietekmē karma. Mēs nevaram izbēgt no attiecībām ar cilvēkiem, ar kuriem mūs saista karma, gan labā karma, gan sliktā karma. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi izprast, kas ir jēdziens “karma” un Karmas likums?

Cilvēki, kas neko nezina par Karmas likuma un jēdziena “karma” eksistenci, domā, ka visu dzīvē viņi nosaka paši. Tikai tad, ka cilvēks nonāk bezizejas situācijā, kad nespēj situāciju labvēlīgi risināt ar naudu vai labiem kontaktiem, tikai tad cilvēks sāk aizdomāties, ka eksistē vēl kaut kas augstāks, ko cilvēks nespēj izskaidrot. Tāpēc uzskats, ka bērniem un jauniešiem nevajadzētu skaidrot jēdzienu “karma” un Karmas likumu, ir novedis pie sekām, kad sabiedrība uzskata, ka dzīve ir netaisnīga un neuzņemas par savu domu, vārdu un rīcības atbildību. Jo lielāka netaisnīguma izjūta, jo vairāk cilvēks ir pakļauts garīgām saslimšanām un nepareizām izvēlēm, piemēram, pašnāvības veikšanai, jo pilnīgi visi cilvēki dzīvē sastopas ar grūtībām.

Rietumu sabiedrībā daudzi cilvēki netic Karmas likuma pastāvēšanai, kas ir saistīts ar mūsdienu kristietības noliegumu par iepriekšējām un nākošajām dzīvēm. Sabiedrībai ir izvēle, turēties pie iesīkstējušiem uzskatiem, vai atvērties plašākai informācijai.

Karmas likums dod mums vislabāko attīstību mūsu dvēselēm, jo pārvarot grūtības, mēs paplašinām savu apziņas līmeni. Katram cilvēkam ir sava labā un sliktā karma.

Labā karma ir visi mūsu labie darbi, kuri ir veikti iepriekšējās dzīvēs un šajā dzīvē. Labā karma attīstās, ja mēs priecājamies par citu panākumiem. Labas karmiskas attiecības ir ar cilvēkiem, ar kuriem mēs viegli attīstām attiecības un ir sajūta, ka pazīstam cilvēku jau ļoti ilgi.

Sliktā karma ir grūta mācības stunda, ko vēl neesam apguvuši, apjēguši. Sliktā karma ir tas, ko mums neizdodas atrisināt, tie dzīves apstākļi, kurus nekādi nespējam pārvarēt. Piemēram, alkoholisma karma paaudzēs. Sliktas karmiskas attiecības ir ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir dažāda rakstura problēmas, pie tam mums nav iespējas izvairīties no šiem cilvēkiem.

Katra darbība, ko jūs izdarāt neatbilstoši Dieva Gribai, izraisa to, ka Dievišķā enerģija, kuru jūs pastāvīgi lietojat, nokrāsojas ar šo jūsu nepilnīgo darbību. Ja jūs kādam nodarījāt pāri, tad arī jums kāds nodarīs pāri. Jūs nesat savā aurā visus jūsu nepilnīgo rīcību ierakstus, kas ir kā defekti aurā. Katru reizi, kad jūs tērējat savu enerģiju neatbilstoši Dievišķajiem principiem, jūs radāt sliktu karmu.

Enerģijas nezūdamības likums nosaka, ka enerģija nekur nepazūd un neizgaist. Piemēram, cilvēku radītie atkritumi nekur nepazūd. Tos cilvēks ir iemācījies pārstrādāt enerģijā, kas tiek atgriezta atpakaļ cilvēcei elektrības vai siltuma veidā. Tas ir pozitīvs piemērs, bet negatīvs piemērs ir par atkritumiem, kas netiek pārstrādāti un nonāk zemes dzīlēs, piesārņojot dzeramo ūdeni, no kura cilvēki var saindēties vai saslimt.

Enerģijas nezūdamības likums norāda, ka enerģija pārvietojas neatkarīgi no savas formas un rada ietekmi uz apkārtējo vidi. Savukārt Karmas likums norāda, ka viss sliktais vai labais, ko esam radījuši, agrāk vai vēlāk atgriežas pie mums atpakaļ.

Cilvēks cieš tik, cik traucēts viņa kontakts ar pasaules harmoniju. Cilvēkam ir jāzina, ka cēlonis radīs sekas, tāpat kā par noziegumu viņš saņems sodu. Jo smagāks noziegums, jo ilgāk jāizcieš sods.

Karma nav liktenis. Pastāv Brīvās gribas likums, un katrs cilvēks pats rada savu likteni, darbodamies pēc savas brīvās gribas. Ja mēs gribam uzzināt par mūsu pagātni, tad mums gluži vienkārši jāpalūkojas, kas mēs esam pašlaik, un, lai redzētu, kas mēs būsim nākotnē, mums jāaplūko savas šīsdienas darbības.

Jo nepilnīgāku darbību jūs izdarāt, jo zemākas vibrācijas iegūst Dievišķā Enerģija. Dievišķā enerģija nekur nepazūd, tā saglabājas jūsu aurā – jūsu smalkajos ķermeņos (emocionālajā, mentālajā un ēteriskajā ķermenī). Šī enerģija kalpo kā magnēts, kas pievelk jums līdzīgas enerģijas no ārējās, jūsu apkārtējās pasaules, t.i., ja cilvēks attiecībās ir emocionāli vai fiziski vardarbīgs, tad viņš pats var nonākt situācijā, kad kāds pret viņu ir emocionāli vai fiziski vardarbīgs.

Katram no mums ir personīgā karma – tie ir mūsu pašu labie un ne visai labie darbi. Cilvēkam jāatskaitās sev par savu rīcību. Visu, ko nodaru otram, saņemu atpakaļ divkārt – daru labu, saņemu divkārt, daru sliktu – saņemu divkārt. Tas, ka cilvēks nodarījis ļaunu, krīt un lauž kaulu, nozīmē mazu sodu par mazu nodarījumu. Viņam ir paveicies, ka sods seko tūlīt.

Svarīgi ir izprast kā karma izpaužas attiecībās starp vienaudžiem. Gaismas Skolotāju dotā Mācībā ir teikts, ka šobrīd iemiesojumā ir pirmajā un otrajā pasaules karā kritušie cilvēki, pie tam no pretējām frontēm cilvēki satiekas vienā klasē. Varat iedomāties kādas būs attiecības starp skolēniem, kuru starpā ir nogalināšanas karma, kas iegūta iepriekšējā dzīvē pasaules kara laikā. Attiecības starp skolēniem būs ļoti sarežģītas un bez īpaša iemesla. Pedagogiem būs grūti izprast slikto attiecību cēloni, jo tāda patiesībā šajā dzīvē nav. Šādās situācijās, kad nav iespējams noteikt slikto attiecību iemeslu, jāatceras par karmu, t.i., ka starp šiem skolēniem ir karma. Ko darīt šādās situācijās? Nav cita risinājuma, kā sākt skolēniem skaidrot jēdzienu “karma” un Karmas likumu, sniedzot informāciju kā var atbrīvoties no karmas vai to atstrādāt.

Karmas likums ir bargs, bet tas nav fatāls. Visu var pārvarēt, ja vien jūs:

• ticat Augstākiem spēkiem;
• ticat, ka tie jums labvēlīgi;
• izprotat savu karmu un savus uzdevumus;
• lūdzat PIEDOŠANU!
• pastāvīgi strādājat ar sevi, iedziļinoties savā garīgajā pasaulē.

Ir vairāki veidi, kā atstrādāt karmu:

• Pirmais veids ir vispār neradīt karmu.
• Otrais veids ir atstrādāt karmu ar savām pareizajām izvēlēm.
• Trešais veids – atstrādāt karmu ar pazemību tās situācijas priekšā, kurā jūs nokļūstat.
• Un, beidzot, jūs varat mīkstināt karmisko slogu ar lūgšanu un nožēlu.

Ja mums izdotos sabiedrībai izskaidrot Karmas likumu, tad pasaulē notiktu ļoti straujas pozitīvas pārmaiņas, jo cilvēki sāktu uzņemties atbildību par savām domām, vārdiem un rīcību, bet galvenais tie nevainotu citus savās nelaimēs, kas uzlabotu cilvēku savstarpējās attiecības.

Autore: Elvita Rudzāte