Spēcīgu, neizprotamu baiļu mācība 19.01.2015

Mūsdienās ļoti daudziem piemīt dažnedažādas bailes, kas traucē būt harmonijā un rada dažādas veselības problēmas. Man ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad cilvēks saka, ka viņu vajā milzīgas bailes, bet, kad jautāju no kā, tad atbildes nav.

Veģetatīvā distonija izpaužas ar ļoti spēcīgām un neizskaidrojamām bailēm. Depresijas gadījumā cilvēks vismaz var formulēt savas bailes, bet veģetatīvās distonijas gadījumā bailes it kā ir neizskaidrojamas. Katrs stress kaut ko māca, bet, ja bailes ir tik neizskaidrojamas, tad ļoti grūti saprast ko tās grib cilvēkam iemācīt. Mēģinot palīdzēt cilvēkiem, kurus vajā neizskaidrojamas bailes, izmēģināju dažādas metodes ar mainīgām sekmēm, bet iekšēja sajūta man teica, ka es vēl neesmu piekļuvusi patiesajam baiļu cēlonim.

Pēdējā gada laikā es pastiprinātu uzmanību pievērsu Svēto cilvēku sarakstīto grāmatu studēšanai. Īpašu Paldies vēlos teikt Svētajai Terēzei no Avilas. Viņa man atvēra jaunu lapaspusi manā garīgajā izaugsmē un labākā izpratnē par to, kas, kāpēc dzīvē notiek tā kā notiek. Es saprotu viņas rakstīto un spēju to sasaistīt ar mūsdienām. Iepazīstoties ar Svētā Tēva Pio dzīves stāstu, es sāku saprast kāpēc cilvēkus vajā milzīgas, neizskaidrojamas bailes.

Viens no Dievišķajiem likumiem ir Polaritātes likums, kas nosaka, ka Visumā, uz Zemes, ikvienā situācijā un ikvienā cilvēkā ir gan labais, gan ļaunais. Visi Svētie savās grāmatās pauž šo viedokli vienprātīgi. Es ilgi nevarēju saprast kāpēc kristietība tik asi un noraidoši vēršas pret dziedniekiem un ezotēriķiem (mani ieskaitot)? Es neesmu no cilvēkiem, kas pieņem visu bez izpratnes. Tāpēc ar interesi lasīju un turpinu to darīt kristiešu sarakstītās grāmatās, kur viņi skaidro savu viedokli, kāpēc ezotērika ir sātanisms utt. Atbilde slēpjas Gaismas un tumsas spēku pastāvēšanā un savstarpējā transformācijā. Nodarbojoties ar dziedniecību un ezotēriku pastāv ļoti liels risks saskarties ar tumsas spēkiem, jo sākot kontaktēties ar Smalko plānu, kontakts notiek ar abiem spēkiem. Ja cilvēks nav pietiekami izglītots, lai izšķirtu, kurā brīdī viņš kontaktējas ar Gaismas spēku un kurā brīdī ar tumsas spēku, tad viņš parasti nonāk tumsas spēku varā. Arī tumsas spēki ģērbjas baltās kleitās, runā labus vārdus par Gaismu un aicina mīlēt Latvijas vērtības, lai tikai ievilinātu cilvēkus savos tīklos, lai tikai varētu ar tiem manipulēt. Ir jābūt ļoti gudram, lai šīs mazās nianses spētu ieraudzīt un saprast, kurš spēks cilvēkam palīdz. Tāpēc kristietība cenšas cilvēkus pasargāt no kontakta ar tumsas spēkiem, aizliedzot izmantot dziedniecības un ezoterikas metodes.

Tiem, kas nesaprot, kas ir Gaismas un tumsas spēki, vispirms mēģināšu vienkāršā valodā to izskaidrot. Gaismas spēki ir pozitīva enerģija, bet tumsas spēki ir negatīva enerģija. Visumā pastāv abas enerģijas gandrīz līdzsvarā – 51% ir Gaismas enerģija un 49 % ir tumsas enerģija. Brīžos, kad tumsas enerģija pārsniedz 49 %, pasaulē sākas nemieri, dabas katastrofas, nelaimes gadījumi, kari un cita veida savstarpēja agresija starp cilvēkiem. Šobrīd pasaulē tumsas spēki ir pārsnieguši 49%, tāpēc mūs gaida lielas pārmaiņas, jo Dievišķais likums nosaka, ka Gaisma vienmēr ir spēcīgāka par tumsu.

Kad enerģija sablīvējas, veidojas formas. Arī cilvēks ir daudzu enerģiju sablīvēta forma. Katrā cilvēkā ir 51% pozitīvās enerģijas un 49% negatīvās enerģijas. Kad šis līdzsvars tiek izjaukts, tad cilvēks saslimst.

Rodas jautājums, kāpēc cilvēkam nepieciešama negatīvā enerģija, kāpēc Dievs cilvēku ir radījis ar savu pozitīvo un negatīvo? Lai cilvēks attīstītos. Mēs mācāmies caur slikto. Ja mums viss būtu tikai labi, tad attīstība apstātos, jo nebūtu motivācijas kaut ko mainīt, kaut ko attīstīt. Tomēr, ja negatīvais pārsniedz kritisko robežu, t.i., 49%, tad sākas problēmas un attīstībai ir jābūt ļoti straujai, lai līdzsvarotu enerģijas pareizajās attiecībās.

Gaismas spēki ir visas tās enerģijas formas, kas nes Visumā Gaismu jeb pozitīvo enerģiju. Tumsas spēki ir visas tās enerģijas formas, kas nes Visumā tumsu jeb negatīvo enerģiju, graujot un iznīcinot pastāvošo. Augstākie spēki – Alfa, Jēzus, Māte Marija, Buda, Sanats Kumara un citi Gaismas Skolotāji rūpējas par to, lai uz Zemes valdītu Mīlestība, Vienotība un Radošums. Tumsas spēki, kurus kristietībā sauc par sātanu, bet ezotērikā par astrālajām būtnēm, dara visu, lai izjauktu Gaismas spēku izveidoto. Dzīvē tas nozīmē, ka Gaismas spēki iegulda savus resursus, lai radītu kaut ko no jauna, kas palīdzētu cilvēkiem garīgi attīstīties un būt laimīgiem, bet tumsas spēki Gaismas spēku radīto iznīcina, radot cilvēkos bailes. Tieši tāpat smilšu kastē ir bērni, kas lēnām un pacietīgi būvē smilšu pili, bet kāds cits bērns aiz niknuma vienkārši uzlec pilij virsū, to sagraujot. Tā notiek cīņa starp Gaismu un tumsu. Patiesībā man nepatīk vārds cīņa, jo esmu sapratusi, ka tieši cīņa ir tā, kas rada disharmoniju. Pie manis uz konsultācijām ir nākuši vairāki cilvēki, kuri kalpo tumsas spēkiem, mēģinot man kaitēt. Iepazīstot šos cilvēkus, secināju, ka viņi ir ļoti cietuši no mīlestības trūkuma un tāpēc ir nonākuši tumsas spēku varā. Ikvienu no viņiem ar mīlestību ir iespējams atgriezt pie Gaismas, ja tikai viņi paši to vēlētos, tāpēc cīņa nav īstais vārds.

Jo spēcīgāka Gaisma, jo vairāk tai jārēķinās ar tumsas spēku uzbrukumiem. Piemēram, Sokrata tautskolas veidotais Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parks ļoti nepatīk tumsas spēkiem, tāpēc tas jau ir saskāries ar tumsas spēku uzbrukumiem. Viņi uzskata, ka tas traucē īstenot viņu plānus. Kādi tad ir tumsas spēku plāni? Viņus interesē tikai vara, nauda, manta un bauda jeb citiem vārdiem sakot ekonomiskā un politiskā vara. Arī pret mani ir bijuši un droši vien vēl būs tumsas spēku uzbrukumi, bet manī nav baiļu un dusmu pret viņiem, jo saprotu, ka viņi ir ļoti nelaimīgi cilvēki, kuri ir auguši bez mīlestības un tāpēc nonākuši tumsas spēku varā. Es ticu, ka vismaz daļa no viņiem aizdomāsies par savu dzīvi, nebaidīsies to mainīt, atgriežoties pie Dieva, un izrausies no tumsas spēku ķetnām. Tas šiem cilvēkiem būs ļoti grūts darbs, bet, kad viņi to paveiks, viņi izjutīs tādu svētlaimi, kādu nav iespējams vārdos aprakstīt.

Tumsas spēki tur savās rokās šīs nelaimīgās dvēseles ar bailēm. Bailes ir viens no svarīgākajiem tumsas spēku instrumentiem. Tieši baiļu dēļ, cilvēkiem, kuri ir nonākuši tumsas spēku varā, ir grūtības izrauties no to ķetnām. Lielākā daļa cilvēku pat neapjauš, ka viņi neapzināti ar savām domām un rīcību kalpo tumsas spēkiem. Tikai salīdzinoši neliels skaits cilvēku zina, ka viņi kalpo tumsas spēkiem jeb sātanam apzināti veicot noziedzīgas darbības, kurām viņi paši sev ir raduši attaisnojumu, jo arī viņiem ir sirdsapziņa, kura sāk raudāt noteiktos brīžos. Šie cilvēki ir apvienojušies slepenā biedrībā, kura patiesībā nav nemaz tik slepena, jo par viņiem ir zināmas gan policijai, gan arī citiem cilvēkiem. Tumsas spēki sākumā ar kārdinājumu palīdzību (naudu, varu un baudu), bet vēlāk ar bailēm tur šīs nelaimīgās dvēseles savās rokās. Gaismas spēki mēģina pamodināt aizmigušās dvēseles. Dzīvē tas notiek caur dažādām jaukām, sirsnīgām un ar mīlestību piepildītām situācijām, kad pazudusī dvēselīte pēkšņi sajūt, ka var dzīvot arī citādi. Tajā brīdī šai dvēselītei mainās vērtību sistēma. Viņa saprot, ka ne nauda, ne vara, ne bauda nespēj šo dvēselīti piepildīt, ka tikai MĪLESTĪBA spēj šo dvēselīti piepildīt. Kad tumsas spēki redz, ka dvēselīte vēlas mainīt savu dzīvi, tad viņi mēģina šo dvēselīti iebiedēt jeb radīt milzīgas bailes.

Tie cilvēki, kuri ir neapzināti nonākuši tumsas spēku varā, izjūt ļoti spēcīgas un neizskaidrojamas bailes. Tie cilvēki, kuri apzināti kalpo tumsas spēkiem, šīs bailes izjūt vēl spēcīgāk, jo viņi redz tumsas spēku formas. Viņi ne tikai redz tumsas spēku formas, bet izjūt to darbību uz sevi – viņi tiek sisti, spīdzināti, izvaroti utt. Viņi piedzīvo patiešām elli.

Svētajiem cilvēkiem Dievs deva iespēju redzēt, kas notiek tumsas spēku valstībā. Tāpēc Svētie upurēja savu dzīvi, piedzīvojot dažāda veida ciešanas, lai kalpotu cilvēcei, lai atgrieztu cilvēci pie Dieva.

Ko darīt tiem, kuri izjūt spēcīgas un neizskaidrojamas bailes neapzināti kalpojot tumsas spēkiem? Jāsāk ir praktizēt garīgā prakse, kura iepludina cilvēkā Dievišķo enerģiju. Piemēram, lūgšanām ir ļoti spēcīgs Dievišķās enerģijas spēks. Ar garīgās prakses praktizēšanu būs par maz. Ir jāmācās, jāizprot dzīve, izprotot dzīves situāciju sniegto mācību, stresu un slimību sniegto mācību, Dievišķos jeb Dzīves likumus. Jāatbrīvojas no savām negatīvajām īpašībām un paradumiem, jo tieši negatīvās īpašības un paradumi visvairāk veido kontaktu ar tumsas spēkiem, kā arī nespēja piedot pāridarījumus jeb pagātnes pārdzīvojumu atcerēšanās. Tāpēc šajā darbā ļoti svarīga ir PIEDOŠANA. Tas ir ļoti interesants darbs ar sevi. Svarīgi ir sākt nodarboties ar labdarību. Labdarība nav tikai naudas ziedošana, labdarība ir tad, kad tu kādam palīdzi, bet palīdzēt tu vari arī uzsmaidot. Tikai cilvēki, kas nodarbojas ar labdarību vai caur savu profesionālo darbību palīdz visam tam, ko radījis Dievs, spēj izjust patiesu piepildījuma un laimes izjūtu.

Ko darīt tiem, kuri apzināti kalpo tumsas spēkiem? Domājiet līdzi ar savu galvu, izvērtējiet cik ilgi jūs jūtaties laimīgi, baudot bagātības un varas sniegtās iespējas? Mēģiniet atcerēties, kad pēdējo reizi gulējāt tik saldi kā bērnībā? Kad pēdējo reizi izjutāt prieku par apsarmojušu bērzu, varavīksni un lietus peļķēm? Es saprotu, ka vēlēšanās būt pārākam par citiem sniedz sava veida svētlaimi, bet cik ilgi? Tas ir tikai īss brīdis. Bet patiesa svētlaime ir ilglaicīga. Tā nav emocionāla izjūta, tā ir dziļa un mierīga izjūta, kas sniedz piepildījumu un atbrīvotību. Tikai brīvs cilvēks ir laimīgs. Es saprotu, ka jūsu pieļautās kļūdas ir tik smagas, ka šķiet, ka Dievs tās nekad nepiedos. Dievs piedod pilnīgi visu, ja tikai redz, ka cilvēks pieļautās kļūdas ir apzinājies, nožēlo un ir gatavs sākt dzīvot jaunu dzīvi. Nekad nav par vēlu atgriezties pie Dieva pat, ja šī atgriešanās notiek cietumā.

Mums visiem Dievs ir devis brīvu gribu un saprātu. Tāpēc no mums pašiem ir atkarīgs tas vai mēs būsim vai nebūsim laimīgi. Laime ir mūsu pašu rokās. Bailes ir tumsas rokās, tāpēc transformēsim savas bailes Mīlestībā.

Un nobeigumā atgriezīšos pie jautājuma, ko tad spēcīgas, neizskaidrojamas bailes vēlas mums iemācīt? Tās saka, ka ir pienācis laiks paskatīties uz dzīvi ar pavisam citām acīm, izprotot visa radītā vērtību, ieraugot sliktajā labo un aiz labā slēpto slikto. Bailes vēlas iegūt brīvību, bet viņas nevar kļūt brīvas, kamēr cilvēks nemaina savu domāšanu, savu attieksmi pret dzīvi, bet lai mainītu domāšanu un attieksmi pret dzīvi ir jāstrādā ar sevi, izzinot savu negatīvo un pozitīvo, ar izpratni transformējot negatīvo pozitīvajā. Citiem vārdiem sakot, bailes vēlas, lai cilvēks pats strādājot ar sevi izjūt kā negatīvais transformējas pozitīvajā, kā notiek garīgā attīstība un pozitīvi mainās dzīve. Tā ir baiļu pozitīvā puse.

Autore: Elvita Rudzāte