Sveces nozīmīgums 27.08.2013

Senatnē, kad cilvēks vēl neprata iegūt uguni, to ieguva dabā – pēc zibens spēriena, dabas stihijā, piemēram, meža ugunsgrēkā. Prasme iegūt uguni ir viena no pazīmēm, kas liecina par cilvēka evolūciju. Daudzu pasaules tautu mītos par uguni centrālais sižets vēstī, ka cilvēkiem uguni ir atnesis kāds debesu dievs vai putns. Līdzības ir saskatāmas arī latviešu teikās, pasakās, ticējumos un tradīcijās.

• Uguns nodrošina dzīvībai nepieciešamās funkcijas:
• Siltumu, varēja arī skarbākos klimatiskajos apstākļos uzturēt dzīvību, siltumu;
• Gaismu, paildzinot gaišo laiku, kurā varēja strādāt;
• Drošību, no uguns instinktīvi baidās plēsoņas.

Senatnē mūsu senči ugunij izrādīja īpašu cieņu un godu, veicot ziedojumu rituālus, lai izpelnītos Uguns Mātes labvēlību. Uguns stihijai piemīt divas dabas – tā var sasildīt, pozitīvi uzlādēt, gan iznīcināt, sadedzināt, postīt.

Uguns vienmēr tika uzskatīta kā svētums un maģija. Mēs kurinam ugunskurus Jāņos, dedzinam sveces nemīlīgajos, drēgnajos rudens vakaros, Adventes laikā, gaidot Ziemassvētku brīnumu, dedzam tās Ziemassvētku eglītē, svinot dzimšanas dienu vai kādu nozīmīgu jubileju sev vai valstij. Uguns mīlīgo dabu pievilinam kamīnā.

Pirmās sveces tika lietas jau 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Vissenākās ziņas atrodamas Ķīnā un Japānā, kur kukaiņu un sēklu maisījumu pildīja rīsa papīra turziņā. Šādas sveces dega lēni un kalpoja apgaismošanai. Zināms, ka Indijā gatavoja tempļu sveces no vaska, kas iegūts, vārot kanēli.Aļaskas pirmiedzīvotāji apgaismojumam izmantoja salakas eļļu, savukārt Eģiptē māla traukos ievietoja izkausētos dzīvnieku taukos samērcētas niedru serdes.  Protams, ikdienā tās ienāca tīri praktisku vajadzību apmierināšanai – tās kalpoja par gaismas nesējām. Sveces liesmas kalpojušas cilvēkiem gan pilīs, gan nabadzīgos namos. Pirms mehānisko pulksteņu izgudrošanas precīzi izgatavotas sveces ar iedaļām kalpoja laika mērīšanai.  Arī mūsdienās, kad ir elektroapgādes traucējumi, mēs izmantojam sveces tumsas kliedēšanai. Vistumšākajā gada posmā, kad dienas sarāvušās īsākas par nakti, cilvēki pievēršas svecēm.

Līdz ar sveces dzimšanu dzima arī tās maģiskais spēks, kas slēpjas sveces dvēselē – sveces liesmā. Ar sveces palīdzību var enerģētiski sakārtot gan mājokli, gan savu piemājas saimniecību, gan sevi pašu. Svecei ir būtiska loma gaismas nešanā mūsu dzīvē – gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. „Vasarā ir saule, bet rudenī un ziemā pietrūkst gaismas, ko mēs mēģinam aizstāt ar sveci,” skaidro Elvita Rudzāte. Viņa atzīst, ka sveces jādedzina visu gadu – arī vasarā, jo svece tīra enerģētiku, atbrīvo mūsu telpu no negatīvās enerģijas.”Tāpēc vienmēr, kur ir negatīvās enerģijas, kur nāk cilvēki katrs ar savām problēmām, jādedzina sveces,” uzskata Elvita Rudzāte. Uzskata, ka tā spēj attīrīt mūsu astrālo ķermeni. Sveces tieši no dabīgā materiāla ir enerģētiski visspēcīgākās.Tās pagatavotas no „saules” materiāla.

Skatīšanās liesmās kliedē negatīvās izjūtas, palīdz atbrīvoties no depresijas, noguruma, likvidē strīdos uzkrāto negatīvo enerģiju. Domās varam izstaigat savas dvēseles visintīmākos nostūrīšus, tos izgaismojot ar sveces dvēselīti – liesmiņu, atbrīvojot un attīrot no negācijām. Ar uguns liesmiņas palīdzību zinoši ļaudis var dziedēt slimos, sadedzināt enerģētiskos kaitējumus.

Sveces mūsdienās

Kad mūsdienu tehnokrātiskais materiālists – cilvēks ir palicis viens ar sevi, viņs bieži iededz sveci. Bet sveces mājās lej tikai retais, jo viss ir pieejams veikalos. Bet svece ir pirmatnējā ugunskura pamazinājums, dzīva uguns mūsu mājā.

Mūsdienās sveces pārsvarā izgatavo no parafīna vaska, naftas blakusproduktu izmantošana ir ekonomiski izdevīga. Neskaitot apgaismošanas funkciju, sveces lieto dekoratīvos nolūkos telpu izgreznošanai, lai radītu romantisku vai svinīgu noskaņu.

No dabiskā vaska izgatavotas sveces vai specializētas aromatizētās sveces lieto telpu iesmaržināšanai vai nepatīkamu smaku likvidēšanai. Sveces lieto dažādu svētku, ceremoniju, rituālu laikā.

Sveču izgatavošana mūsdienās galvenokārt notiek rūpnieciski. Ir lielas kompānijas, kuras nodarbojas ar sveču ražošanu lielos apjomos. Tiek ražotas ne tikai parasta formāta sveces, bet arī figurālas. To dizainu izstrādā mākslinieki.Mazo detaļu izcelšanu ar krāsām paveic mākslinieki – zīmētāji.

Sveces ir iespējams iegādāties gan parastā lielveikalā, gan nelielos salonos.  Īpašu noskaņu sniedz gadatirgi un pirmssvētku tirdziņi, kuros var gan iegādāties sev tīkamu izstrādājumu, gan tikai „pamielot” acis.

Sveču veidi

Viena svecīte, viena maza gaismiņa un tik dažāds pielietojums. Izvēloties sveces, svarīgi pievērst uzmanību no kāda materiāla tās izgatavotas. Svece degdama var sniegt ne tikai prieku un dvēseles mierinājumu, bet nodarīt arī gana lielu ļaunumu.

Parafīna sveces.

Plaša patēriņa sveču ražošanai pārsvarā tiek izmantots parafīns, ko iegūst no jēlnaftas. Parafīna vasks kopā ar mākslīgajām krāsvielām sadegot piesārņo māju ar indīgiem sadegšanas blakusproduktiem, kas ir kaitīgi veselībai. ASV Plaušu asociācijas pētījums norāda, ka parafīna vasks izdala 11 toksiskas vielas, tas sadegot izdala benzīna – oglekļa kvēpus, kas bojā sienas, mēbeles, tiek izplatīts pa visu telpu.

-parafīna vasks sadegot saindē iekštelpu gaisu, izdalot naftas ķīmiskas vielas, kuras veido kvēpu nogulsnes;

-parafīna vasks satur naftas blakusproduktus un piedevas, kuras kavē bioloģisko sadalīšanos;

-parafīna vaska traipi ir diezgan nepatīkami un tos bieži vien nav iespējams iztīrīt.

Pulverspiestās sveces.

Vislētākās sveces, jo var saražot ātri un daudz, sapresējot parafīna pulveri. Tas izskatās pēc sniega vai pūdercukura, iegūstams šķidru parafīnu strauji atdzesējot uz lieliem veltņiem. Pulverspiestās sveces iekšpusē vienmēr ir baltas, bet arī tām var panākt elegantu izskatu, izmantojot laku un citus apstrādes veidus.

Galda jeb svečturu sveces.

Tās tiek izgatavotas izmantojot dažādas tehnoloģijas. Konusveida, kas viscaur vienā krāsā, daudzas reizes tiek mērktas parafīnā, kamēr uzaudzēts vajadzīgais slānis. Citas galda sveces tiek lietas īpašās veidnēs, bet saulessveces presē no parafīna pulvera.

Rustikveida sveces.

Ļoti iecienītas citās pasaules valstīs. Tām ir mazliet nelīdzena, grubuļaina faktūra, var sajust materiālu. Kādreiz tās tika lietas ar rokā, tagad mehanizēti. Nav tik gludas un spīdīgas kā pulverpresētās, bet ar skaistu, siltu toni, redzamas parafīna kārtas. Iekausēti dažādu formu citas krāsas gabaliņi, kas atgādina marmelādes gabaliņus garšīgā kārumā. Saplaisājuma efektu iegūst, sveci strauji atdzesējot.

Karsti lietas sveces.

Tās tiek lietas ļoti augstā temperatūrā, ir spīdīgas – kā lakotas. Tās ir dārgas.

Figūriņas.

Nestandarta sveces tiek lietas silikona formās. Mākslinieks ņem par pamatu attēlu, sižetu, izveido to no ģipša, aplej ar silikonu. To noņem un pielej ar parafīnu. Sīkās detaļas tiek iezīmētas ar roku.

Kristālstearīna sveces.

Tās tiek gatavotas no palmu eļļas, kas ir ekoloģisks produkts. Izskatās kā apsarmojušas. Tām izdegot, apkārt paliek plāna, caurspīdīga kārtiņa, kurā saskatāmi leduspuķēm līdzīgi raksti. Ir visdārgākās. Palmu eļļas svecēm jau ir simtu gadu sena vēsture. Sveķi nespēj sabojāt drēbes, jo tos ļoti viegli notīrīt vai izmazgāt.

Stearīna sveces.

Stearīna sveču virsma ir gluda, tās ir ar nedaudz matētu un spīdīgu virsmu. Tās tiek lietas 75 – 80 grādu temperatūrā. Tās ražo no stearīna, kurš ir ekoloģiski tīrs produkts un tiek iegūts no dabīgās palmu eļļas. Svecēm ir drūpoša konsistence.

Rapša vaska sveces.

Rapšu vasks ir 100% dabīgs augu produkts, kas ražots no rapšu eļļas. Rapšu vasks deg tīrāk nekā parafīns, nepiesārņo gaisu ar kaitīgām vielām. Tas ir ražots no atjaunojamām izejvielām.

Sojas vaska sveces.

Nesalīdzināmi nekaitīgākas par parafīna svecēm.Tās ir ražotas no atjaunojamām izejvielām.  Sojas vasks tiek iegūts no sojas pupiņām. Kad ražu novāc, pupiņas iztīra, izloba un saveļ pārslās. No pārslām izspiež eļļu, kas tiek hidrogenizēta, padarot eļļu cietu. Sojas vasks var būt baltā, dzeltenīgā krāsā. Sojas sveces deg lēnāk un mierīgāk nekā parafīna sveces. Sojas vasks parasti nav modificēts. Nesatur dzīvnieku taukus.

Biomasas sveces.

Biomasa tiek iegūta no augiem un to pārstrādes produktiem – pārtikas atliekām. Lietojot šīs sveces nepalielinās atmosfērā dabā neizmantojamais oglekļa dioksīds. Deg tīri bez kvēpiem, bez kaitīgiem izgarojumiem. Ilgi degošas. Silta un vienmērīga liesmiņa, karstumizturīgas – nekūst saules staros. Neatstāj traipus.

Bišu vasks.

Bišu vasks ir bioloģiski aktīvs produkts ar baktericīdām īpašībām, kas nepazūd pat pēc tehniskās pārstrādes.Vasku ražo darba bites, kas to izstrādā speciālos vaska dziedzeros, kuri atrodas uz pēdējiem četriem bites vēderiņa segmentiem, un izdala uz āru kā izsvīdumu, kas sastingst plāksnīšu veidā. Bites vasku izmanto medus kanniņu veidošanai. Svaigs vasks ir baltā krāsā, bet stropā saskarē ar putekšņiem un propolisu, tas kļūst dzeltens. Vaska smarža veidojas arī no medus un putekšņiem. Vasks ir vieglāks par ūdeni, nešķīst tajā, ar to nesajaucas, bet vienmēr uzpeld virspusē. Pilnīgi izšķīst benzīnā, terpentīnā. Saskaroties ar uguni, šķidrs vasks var viegli uzliesmot, un tas sadeg bez atlikuma.Bišu vaska sveces ir ar ekskluzīvām, oriģinālām īpašībām.

Vaska sveces liesmā sadeg telpas gaisā esošās mikrodaļiņas (putekļi, baktērijas, vīrusi…). Sveci dedzinot, propoliss no sveces virspuses iztvaiko telpas gaisā, to attīrot un dezinficējot. Vaskā esošās ziedu un ziedputekšņu ēteriskās eļļas izplatās gaisā, veidojot patīkamu aromātu. Vaska sveces deg daudz ilgāk par mākslīgajām parafīna svecēm.

Sveces latviešu tradīcijās

Senos laikos nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres, bet šķūņos rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata. Šeit kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Apstākļi uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces.

Labāk pirku sveču podu,

Nekā skalu vezumiņu.

Ne man dienu istabā,

Ne skangalu mēslainē.

Sveču gaismā ziemas vakari kļuva gaišāki. Svecēm izgatavoja lukturus, svečturus. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīmes. Svētkiem sveces lēja resnākas, lai ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi – kroņlukturi, kāzās, kristībās, lielās jubilejās un svētkos.

Kāzās, līgavai noņemot vainagu, dedzināja sveces. Senāk ugunij šajā ceremonijā bija rituāla nozīme. Kurzemē Talsu apkārtnē jauno pāri nosēdināja uz krēsliem. Viņus, priecīgi lēkādami un gavilēdami apstāja līgavaiņa brāļi, turēdami pirkstu starpās degošas sveces ar vairākām daktīm, kas bija lietas šim īpašajam gadījumam.

Sveces dedzina bērēs. Uz bēru galda svecei ir jāļauj izdegt līdz pēdējai asarai. Ļaudis runā, ka sveces ap nelaiķi neļaujot pietuvoties ļaunajiem gariem. Agrāk bērēs, vērojot sveces liesmas virzienu, zīlējuši vai vēl kāds mirs. Ja mājās kāds nomirst, vajagot aizdedzināt sveci un pienest pie durvīm, kur guļ mironis. Ja liesma iet iekšā, vēl kāds mirs, ja uz āru, tad vairs ne. Ja aizdegtā svece nodziest, tad kāds tuvinieks mirs.

Pasakās svece simbolizē atsevišķu cilvēku dzīvības. Svece ir kā gaisma un arī kā prāta gaismas simbols.

Latviešiem ir savs īpašs mēnesis, kurš saucas Sveču mēnesis. Tas ir februāris. Šī mēneša 2. datumā tiek svinēta Sveču diena. Tā ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra. Tautā šo dienu vēl sauc : Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja diena, Govju diena. Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gadalaikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd.

Visu gadu naudu krāju,

Sveču dienu gaidīdams.

Kad atnāca Sveču diena,

Tad naudiņa jātērē.

Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces, lai gaiši degtu. Ticēja, ka tieši šajā dienā litās sveces deg visgaišākun izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.  Sveces lēja no aitu taukiem vai vaska. Sagrieza kokvilnas diegus sveces garumā un mērca taukos tik ilgi, kamēr svece bija pietiekoši resna. Tad svece gatava.

Sveču dienā, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.

Ticējumi:

1. Par svecēm.

• Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam;
• No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis;
• Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs;
• Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks;
• Spilgta liesma nozīmē, ka dzīve būs saistīta ar raizēm, bet tie būs sveši satraukumi;
• Spilgta sveces liesma ar sprēgāšanu nākotnē sola baudas un izpriecas;
• Ja svece deg ar blāvu liesmu vai melni kūpēdama – kāds nelabvēlis ir uzsūtījis kautko nelabu;
• Nedrīkst nopūst sveces liesmu, jo tiek uzskatīts, ka tad mēs izdzēšam kādas dvēseles dzīvību.

 2. Par Sveču dienu.

• Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem;
• Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
• Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega;
• Ja Sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara;
• Apmācies laiks – zemniekiem bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads;
• Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads;
• Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad gaidāms jauks pavasaris, bet ja salst – no silta pavasara nav ko domāt;
• Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasarī upes pilnas ūdens;
• Piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.

Mīklas par sveci.

• Otram kalpo, pats sevi tērē.
• Pliks nav un apģērbies arī nav, bet diegi vien vēderā.
• Linu miesa, tauku krekls.
• Resna, resna sieviņa, sarkans vainags galvā.
• Tieva, gara meitene – jo sēd, jo plok.
• Balts baļķītis, galā sarkana micīte.
• Baltu ēd, melnu atstāj.
• Balts ozols, sarkans zars galā.
• Tievs, garš ozoliņš, zelta poga galotnē.
• Vaska kažociņš, linu krekliņš.
• Pats pliks, sirds gaismu rāda.
• Zelta gailītis pa laipiņu tek.
• Gara balta meitiņa, augtin aug mazumā.
• Plikam krekls azotē.
• Mazs, mazs vīriņš, uguns sirdī.
• Jo ilgāk aug, jo mazāks tiek.
• Smuidrs, smuidrs ozoliņš, zelta zīle galiņā.

Sakāmvārdi:

• Neturi sveci zem pūra.
• Taisns kā svece.
• Pliks kā svece.
• Kūst kā svece.

Kāpēc dedzināt sveci?

Uguns vienmēr tika uztverta kā kautkas svēts un maģiski netverams. Sveces iededzam, lai radītu to īpašo, mierpilno sajūtu, ko sniedz dzīvas uguns dvēsele. Sveču vasks ir ideāls informācijas nesējs, kas rituālu un meditāciju laikā spēj atgriezties pagātnes notikumos un arī ielūkoties nākotnē.

Mēs bieži izmantojam sveci. Tā tik patīkami piepilda telpu ar skaistu, mierīgu gaismu, pastiprina siltuma, mājīguma, miera un harmonijas sajūtu. Svece ir garīgas gaismas simbols un uguns stihijas apvienojums mūsu materiālajā pasaulē,

Viena svecīte, viena maza gaismiņa un tik dažāds pielietojums. Runā, ka sveces gaisma padarot spēcīgākas domas un jūtas. Tā apskaidro neskaidro, neapzināto, nojaušamos sapņus un vēlmes. Ar sveces palīdzību var atbrīvoties no negatīvās enerģijas.

Šādu meditāciju ieteicams atkārtot katru dienu. Tā palīdzēs uzlabot koncentrēšanās spējas, atbrīvoties no depresīvām domām. Noliek sev pretim sveci, atslābina prātu un cieši skatās caur sveces liesmai. Lūkojoties sveces liesmā tik ilgi, rodas sajūta, ka saplūst ar sveci. Zemapziņā jāmēģina piefiksēt, kāda krāsa ir sveces liesmai: zaļa, dzeltena, sarkana… Nomāktā garastāvoklī ieteicams nolikt sev pretim degošu sveci un, raugoties uz to, lūgt, lai tā uzņem sevī visas tavas sliktās emocijas. Dziļi jāieelpo, uz mirkli aizturot elpu un tad ar sparu izelpo, iztēlojies, kā līdz ar izelpu tevi pamet viss negatīvais. No jauna ieelpo attīrīto pozitīvo sveces enerģiju.

Lai noņemtu ļaunu aci, izmanto baznīcas sveci. Paņem rokās trīs sveces un dedzina virs ūdens trauka tā, lai vasks pilētu ūdenī. Līdz ar to ūdenī satek visa negatīvā enerģija. Pēc tam svarīgi ūdeni izliet. Ja vasks, pilēdams ūdenī, sprakšķ un izkusis traukā melns, tas nozīmē, ka cilvēkā sakrājies ļoti daudz negatīvās enerģijas. Bet, ja svece īpaši nesprakšķ, bet vienkārši izdeg, tas liecina, ka cilvēka enerģētiskajā laukā negatīvā ir salīdzinoši maz. Pēc sveces izdegšanas jāatver logs, ļaujot aizplūst visam negatīvajam, kas sakrājies telpā. Ja domā, ka mājā ir daudz negatīvās enerģijas, ik sestdienu katrā no istabām aizdedzina baltu sveci – it sevišķi šim nolūkam derēs baznīcas svece.

Sveces maģija

Svecēm ir maģiska daba. Svece ir garīgās gaismas simbols un uguns stihijas atspoguļojums. Bet nebūs jau tā, ka iededzot sveci visas nelāgās energijas, sveces gaismas pārbiedētas, pašas no cilvēka, telpas aizbēgs. Ir jāpieliek pūles – kā ar domu, tā praktisku rīcību.

„Vērot savas domas” varētu saprast kā brīvu domu plūsmas palaišanu, nevienai nepieķeroties un nevienu neanalizējot, bet tas vairāk vai mazāk saistīts ar pārejas posmu uz meditāciju – domu haosa apturēšanu. To sāk ar vienkāršāku variantu – izvēlas kādu punktu apkārtējā vidē, kas, ērti sēžot atrodas acu līmenī, piemēram, svece. Lietu daba un būtība slēpjas vērotājā, vērotajā un vērošanā. Nevis jācenšas pieķerties ārējai jēgai vai asociācijām, ko tas izraisa, bet vienkārši jāizjūt tā esība. Ar laiku var atmest objektu un to pašu veikt izjūtot savu elpu. Pamazām pazudīs nebeidzamā haotiskā domu plūsma un iestāsies vienkārši klusums, miers.

Skolotājs Šri Čimnojs piedāvā pirms sākt meditāciju ir labi, ja var nomazgāties dušā vai vannā. Ķermeņa tīrība ir pilnīgi nepieciešama apziņas tīrībai. Ja nav iespējams ieiet dušā vai vannā, pirms sēžaties meditēt, vismaz nomazgājiet seju un kājas. Ir arī ieteicams uzvilkt tīras un gaišas drēbes. Ja aizdegsiet smaržkociņu vai noliksiet sev iepretim dažus ziedus, tas palīdzēs. No iedvesmas saņem tiecību un no tiecības – izpratni. Sveces liesma pati par sevi tiecību jums nedos; tā ir iekšējā liesma, kura dos tiecību. Taču, ieraugot ārējo liesmu, nekavējoties var sajust, ka arī liesma iekšējā būtnē tiecas augšup, augstāk, visaugstāk. Ja kāds ir uz Dieva izpratnes sliekšņa vai arī jau ir izpratis Dievu, tad ārējiem priekšmetiem nebūs nekādas nozīmes. Bet, ja līdz Dieva izpratnei vēl tālu, tad tie noteikti palielinās tiecību.

Meditācijām par garīgu tēmu vēlams izmantot baznīcas vai tīra vaska sveces. Šo sveču liesma ir skaidra un iedarbība spēcīga, tā spēj attīrīt smalkos enerģētiskos plānus, jo vasks ir „saulains” materiāls, pēc sava rakstura vistuvākais attīrošai ugunij.

Kad galva pilna drūmu domu, aizdedzini sveci, noliec to sev priekšā, koncentrējies uz sev svarīgo. Skaties caur liesmu, dziļi elpo un domās lūdz, lai tā uzņem sevī visu negatīvo. Tad lēni izelpo ar domu, ka sliktais atdots sveces liesmai. Pēc tam vairākas reizes dziļi ieelpo un izelpo nu jau sveces attīrīto enerģiju.

Meditācija ar sveci arī palīdz, ja nav konkrētu sliktu domu, vienkārši bijusi draņķīga diena. Skatoties liesmā mēģini saprast, kur visvairāk tev pietrūcis gaišuma, siltuma un pozitīvās enerģijas. Domās sveces liesmu mēģini ieslēgt tieši tur. 

Citi iesaka meditējot uz sveces liesmu apsēsties priekšā svecei, var to uzrunāt vai vienkārši, sēžot bez domām, vērot sveci, kamēr sajūt to, kamēr attopas, ka iejuties sveces lomā – jūt, ka ir svece. Svarīgi meditācijas laikā turēt muguru taisnu, jo mugurkauls ir svarīgākais Dievišķās enerģijas ieplūšanas kanāls. Jo vairāk šķēršļu ieplūšanai, jo mazāka iedarbība. Par šķēršļiem normālai enerģijas apmaiņai ar apkārtējo vidi uzskata arī nemierīgu emocionālo stāvokli, jebkuru nedabisku apģērbu, ierīci, kas zaudējis savas dabiskās īpašības.

Gaismasdarbinieki vēsta, ka svece, īpaši vaska, uzņem cilvēka roku un visa ķermeņa enerģiju. Tur, kur iegulst negatīvā enerģija, vasks uguns ietekmē neizdeg, bet veido notecējumus. Svece var sprakšķēt, kūpēt – tas norāda uz negatīvās energijas klātbūtni, kuru liesma likvidē. Dzimšanas dienā, Ziemassvētkos vai Vecgada vakarā, sēžot pie svētku galda, ar sveču liesmiņas palīdzību var sadedzināt promejošā gada bēdīgos notikumus, kā arī piesaistīt pozitīvu izdošanos nākošajā gadā iecerētajiem vai nodomātajiem plāniem.

Īpaši iedarbīga ir sveču krāsu meditācija – atkarībā no sveces krāsas, tā aktivizē konkrētu enerģiju, par ko atbild šī krāsa. Pirms meditācijas nepieciešams izvēlēties un sagatavot sveci. Sveci izvēlas atkarībā no savām izjūtām, intuīcijas vai pēc krāsas – atkarībā no tā, kas cilvēku nomoka vai kādas lietas vēlas savā dzīvē aktivizēt. Vairāk vai mazāk apzināti mēs tomēr izvēlamies dažādu krāsu sveces, vadoties pēc savām šābrīža sajūtām un paļaujoties uz intuīciju.

Krāsu terapija pētī dažādu gaismas staru ietekmi uz mūsu pašsajūtu, veselības stāvokli, panākumiem visās dzīves sfērās. Krāsainas sveces ir lieliska krāsu terapija – tās izdala krāsu enerģiju tāpat kā apģērbs vai krāsains apgaismojums. Tāpēc ir īpaši svarīgi zināt kādu enerģiju nes katras krāsas svece. Atkarībā no sveču krāsas un tās radītajām vibrācijām, mēs varam sevi harmonizēt un iepricināt dažādos mīlestības enerģijas aspektos pēc sirds patikas. Ja vēlas sveci izmantot krāsu meditāciju, tad svarīgi ievērot, ka tai jābūt vienmērīgā, vienotā tīrā krāsā bez citas krāsas piejaukuma.

Daži iesaka, kad ir izvēlēta svece, to attīrīt notīrot un apslakot ar olīveļļu – eļļa viegli jāierīvē svecē virzienā uz augšu, uz degli. Šo procesu dēvējot par „sveces apģērbšanu”. Tas paspilgtinot sveces krāsu, līdz ar to enerģija būs daudz spēcīgāka.

Atkarībā no sveces krāsas, mēs piepildam telpu ar dažādu vibrācijas starojumu. Tas sajaucas ar mūsu organisma starojumu, papildinot un harmonizējot mūsu čakru darbību un ietekmējot organisma fizioloģisko stāvokli, iedarbojoties visos tā līmeņos –  fiziskajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā plānā.

Balta svece.

Tas ir tīrības un spēka simbols. Tā pastiprina citu krāsu svecu iedarbību, kurām deg blakus. Tā ir attīroša, cerību modinoša. To var izmantot, lai ievadītu jaunas enerģijas dziedniecības vai citā procesā. Ja tikai tā ir kvalitatīva svece, tad tās dūmi attīra visu tās vietas negativitāti, kurā to dedzina. Kad svece beidz dūmot, šo vietu var uzskatīt par attīrītu. Baltā svece sniedz vistīrāko enerģiju, palīdz palielināt iekšējos virzošos spēkus un realizēt uzkrāto pieredzi. Nozīmē altruismu. Modina visu labo, kas mājo cilvēka sirdī.

Melna svece.

Melnajai svecei ir liels spēks. Pie tam tā ir spēcīgākā  no aizsargājošām svecēm. Melnu sveci var izmantot, lai „atgrieztu cilvēku atpakaļ uz zemes”. To izmanto dažādos rituālos, lai atklātu noslēpumus, meditācijās ar nolūku ienest gaismu neziņas un neizpratnes tumsā. Tā stabilizē un pamodina atbildības sajūtu. Vislabāk to dedzināt kopā ar balto sveci. Pārmērīgs daudzums melnās enerģijas var izsaukt depresiju.

Sarkanā svece.

Tā ir mīlestības, veselības un apmierinātas godkāres simbols. Tā ir kaisles un seksuāla spēka krāsa, kurā izpaužas mūsu pamata dzīvības enerģija. Palīdz radīt jaunu realitāti. Sarkana svece dod enerģiju, atjauno spēkus, uzlabo pašsajūtu, palīdz kritiskās dzīves situācijās, strīdos, it īpaši, ja tā iedegta telpas dienvidrietumu stūrī. Tā cilvēku iedvesmo, rosina prāta mundrumu.

Rozā svece.

Simbolizē mīlestību un panākumus. Tā rosina apziņu tīrai un cienīgai dzīvei. Stimulē nolūku tīrību, paplašina patiesības un panākumu horizontus. Ta palīdz rast piedošanu – piedot sev un citiem. Tā pamodina sirdsapziņu – aicina dzīvot tīri un ar godu, kā arī palīdz saprast savas emocionāli vājās vietas. Ta veicina nodomu skaidrību un var modināt sapratni par kādas lietas patiesumu un veiksmi.

Oranža svece.

Tas ir prieka un radošas izpausmes simbols. To var izmantot meditācijās, lai stimulētu garīgus sasniegumus. Palīdz piesaistīt savā dzīvē patīkamus un vajadzīgus cilvēkus, dzīvniekus un vēlamos priekšmetus. Ja gaidi, kad nāks pareizā pazīšanās, kas vajadzīga darbā vai veselībā, tad oranžas krāsas svece būs īstā, kas to palīdzēs piesaistīt.

Dzeltena svece.

Tā ir sveces liesmas krāsa, ar kuru mēs ieejam meditācijā. Var redzēt savu vēlmju piepildījumu. Aizdzen bailes, nomierina dvēseli. Dod siltumu, mieru, labsajūtu.

Zelta svece.

Šī nokrāsa palīdz izprast sapņus un stimulē tos. Zelta nokrasas svece palīdz sākt meditāciju. Iedarbība līdzīga kā dzeltenajai svecei.

Zaļa svece.

Tā ir augšanas, virzības uz priekšu un attīstības svece. Tā līdzsvaro ķermeņa un prāta enerģijas. Palīdz atvērties apziņas līmeņiem, kas izprot mūsu dzīves patieso dabu un būtību. Stimulē pašapziņu. Kārto dvēseles problēmas. Tai piemīt atjaunojošs efekts un tā piesaista pārpilnību, palīdz rast risinājumu finansiāla rakstura problēmām.

Zila svece.

Garīgas izpausmes simbols. Pamodina iekšējās uztveres spējas. Dzīves simbols, kas atver apziņā lielāku uzticību apkārtējam. Ļoti palīdz dziedināt bērnus. Parasti izmanto vieglas naudas piesaistīšanas rituālos. Palīdz aizdzīt bailes, izmisumu un šaubas. Dedzina, lai spētu labāk izprast sevi – tā itkā paver ceļu pretim zemapziņai.

Pelēka un sudraba svece.

Skaidrības simbols. Var meditēt, lai vieglāk izprastu, kā uzsākt kaut ko jaunu. Tā aizskar zemapziņas līmeni, kurš zina, kurp aizvedīs mūsu dzīve. Labvēlīga tiem, kas apgūst astroloģiju, jo palīdz izprast zvaigžņu ietekmi uz mums. Pamodina cilvēkā visdziļāko dabisko intuīciju. Izkliedē ilūzijas un maldus.

Brūna svece.

Neitrāla svece. Piezemējoša. Palīdz attīstīt vērīgumu un skaidrību. Var meditēt, lai atrastu pazudušus priekšmetus. Tā ir Svētā Antonija krāsa, kurš aizsargā un atbalsta tos, kas meklē pazudušas lietas.

Violetā un purpura svece.

Garīguma, varenības un varas, meistarības simbols. Atnes pacēlumu, panākumus un garīgu vēlmju sasniegšanas enerģiju. Meditējot var iegūt iekšēju mieru.

Padomi

Svece ir siltuma un gaismas simbols. Ja vēlamies iepriecināt tuviniekus vai draugus, ir iespēja pagatavot īpašu dāvanu – pašgatavotu sveci no vaska, kas piepildīta ar mūsu pozitīvo enerģiju. Pirms pagatavojam sveci, patur rokas virs vaska, domās vēlot dāvanas saņēmējam veiksmi, mīlestību, visu, kas viņam būtu nepieciešams. Laba vēlējumi jādomā arī lejot sveci. Kad svece gatava, vēlreiz jāpaņem tā rokās, turpinot domāt labas domas. Dāvinot ar pozitīvu enerģiju uzladēto sveci, izstāsta cilvēkam, ko ir novēlējuši – lai, to dedzinot, viņš domātu par vēlējumiem. Tad sveces maģiskā iedarbība būs īpaši spēcīga.

Sveci, kurā ieliktas mūsu pašu karstākās domas, varam pagatavot paši sev. Kad sajūt, ka pienācis īstais laiks, aizdedz šo sveci, skatīties tās liesmā un meditēt. Šis ir iedarbīgs veids, ar kura palīdzību iespējams piepildīt savas vēlēšanās.

Pirms aizdedzināt sveci, ieteicams piesātināt to ar savu enerģiju, paturot to rokās un sūtot svecei labas domas. Liesmas iedegšana ir intīms process. Liesmā nevajadzētu cieši raudzīties – gluži tāpat kā, kad mēs ieraugam sadzīvē kautko intīmu, mēs novēršam skatienu.

Var attīrīt telpu no negatīvajām enerģijām. Vispirms gan telpu vajag sakārtot, izmazgāt grīdas. Sveces vēlams novietot istabas stūros katrā debess pusē. Reizēm istabas stūri nesakrīt ar debess pusēm, tad istabas vidū novieto galdu un uz tā uzliek sveces katrai debess pusei. Attīrot telpu nav vēlams sveces nodzēst. Ja kautko iesāk darīt, tad jādara līdz galam. Ja telpā sakrājies daudz negatīvās enerģijas, svece degot sprakšķēs. Mierīga sveces liesma norada, ka telpa ir tīra. Kad tas izdarīts, cilvēku pārņemot iekšējs miers.

Attīra arī astrālo ķermeni. Pareizticīgo baznīcās cilvēkiem, noņemot ļaunu aci, izmanto baznīcas sveces. Ņem rokās trīs sveces un dedzina virs ūdens trauka. Kopā ar vasku ūdenī satek negatīvā enerģija. Ja vasks sprakšķ, cilvēkā sakrājies daudz negatīvās enerģijas, ja negatīvā salīdzinoši maz, tad izdeg mierīgi. Šādi attīrīts cilvēks sācis domāt un runāt savādāk, labāk. Sadegusi viņa daļa no egoisma, uztraukuma, cita negatīvā.

Sveces lieliski noder meditācijai. Noliek sev pretim sveci un cieši raugās cauri sveces liesmai, cenšoties abstrahēties no domām, darbiem. Meditēt var katru dienu. Palīdz attīstīt koncentrēšanās spējas, atbrīvoties no uzmācīgām domām, attīrīt enerģiju, ar laiku var spēt saskatīt pozitīvo sev apkārt.

Nomāktā garastāvoklī, kad domas jaucas pa galvu, nevar koncentrēties, ir slikta pašsajūta, ieteicams palūgt aizdegtai svecei, lai tā uzņem sevī visas sliktās emocijas, enerģijas.Pēc tam, izelpo, iztēlojoties, ka ar izelpu pamet arī viss negatīvais. Pēc tam no jauna ieelpo jau attīrīto pozitīvo sveces enerģiju. Drūmās domas pagaisīs.

Lai atbrīvotos no bezmiega un murgiem, dedzina baznīcas sveci, turot slīpi virs gultas, apakšā paliekot trauku ar ūdeni, kur satek izkusušais vasks. Ūdeni pēc tam izlej. Svecu dedzināšana īpaši labi palīdz, ja bezmiega cēlonis ir uzmācīgas domas.

Tuvojoties  dzimšanas dienai, brīžos, kad nepieciešams spēks un atbalsts, iesaka aizdedzināt savu īpašo sveci.

Aunam – sarkana

Vērsim – rozā

Dvīņiem – gaiši pelēku

Vēzim – sudraba

Lauvai – zelta

Jaunavai – zalu

Svariem – zilu

Skorpionam – tumši sarkanu vai indigo

Strēlniekam – dzeltenu vai oranžu

Mežāzim – brūnu vai melnu

Ūdensvīram – violetu vai tumši zilu

Zivīm – baltu

Katra krāsa simbolizē arī savu debess pusi. Baltā svece – ziemeļus, tumši zilā – rietumus, dzeltenā – dienvidus, sarkanā – austrumus.

Ja ir nepieciešams konkrētu rakstura īpašību paspilgtināšana, akcentēšana, var izvēlēties attiecīgas krāsas sveci:

Sarkanā – spēcinās apņēmību;

Rozā – pacietība, iecietība;

Gaiši pelēka – spēja pielāgoties situācijām;

Sudraba – atklāj iekšējos talantus, potences;

Zelta – vīrišķība;

Zaļā – neatkarība;

Zilā – līdzsvars un morālā noturība;

Tumši sarkanā – skaidrība;

Dzeltenā vai oranžā – norāda pareizo virzienu;

Brūnā vai melnā – kārtības mīlestība, sistemātiskums;

Violetā vai tumši zilā – veido individualitāti;

Baltā – veicina jūtīgumu, saasina intuīciju.

Ko var pagatavot no bišu vaska?

Biškopības veikalos nopērkamas no bišu vaska izgatavotas plāksnes, kuras ir viegli lokāmas un bez grutībām sagriežamas ar šķērēm. Līdzās vaska plaksnēm tiek pārdotas arī speciālas aukliņas daktīm. Izmantojot šos materiālus var pagatavot sveces. Var sveces liet arī no vaska.

Vissenākais sveču liešanas paņēmiens ir sveču mērcēšana. Vasku izkausē traukā ar augstām malām. Dakts galā iesien atsvaru un dakti iegremdē šķidrajā vaskā. Ļauj, lai tā piesūcas, tad izceļ un atdzesē, pēc tam atkal iegremdē vaskā. Tā rīkojas vairākas reizes, līdz svece ir vajadzīgajā resnumā.

Pastāv sveču liešana formās. Šim nolūkam izmanto speciālas silikona vai plastmasas formas. Silikona formas ir mīkstas un padevīgas, tāpēc viegli noņemamas. Vienu formu var izmantot daudz reižu. Formām sānā ir iegriezums, lai varētu ērti izņemt gatavo sveci. Pa iegriezuma vietu ievieto dakti, atstājot puscentimetru garu galu ārpus formas. Lai forma neveras vaļā, apliek gumijas, kuras nav nepieciešams stingri nospriegot. Dakts galu nospriego ar diviem irbulīšiem. Dakti jāiecentrē sveces formai centrā. Sagatavotajās formās lej izkausēto vasku. To pilda līdz malām. Vaska sveces cietē istabas temperatūrā. Kad vasks sacietējis , dakti atbrīvo no kociņiem, sveci no formas. Sveces apakšdaļai nogriež lieko dakts daļu.

Ja gatavo sveces no vaska plāksnēm, plāksni sagriež loksnēs. Sloksnītes galam uzliek dakti, tad sloksnītes malu rūpīgi un cieši uzloka daktij virsū. Un turpina ritināšanu. Pašgatavotās sveces var izrotāt ar elementiem, kuri ir izspiesti ar formām no vaska plāksnes.

Kā droši paliktņi svecēm noderēs plakanas formas nogludinātie jūras akmeņi. Var izmantot speciāli apstrādātus koka, māla vai metāla svečturus.

Dažādu izmēru vaska sveces var sastiprināt kopā tās saspiežot vai savienojot ar kūstoša vaska pilieniem. Radīsies neatkārtojama daudzveidība.

Ir iespējas, liekot klāt fantāziju, izgatavot dažādas gleznas no vaska plāksnēm, izspiežot vajadzīgos tēlus ar formiņām. Piemēram, Ziemassvētku Bētlemes ainiņas vai kāds sižets pasākumam.

Zināšanai

Ja meditējot ir domas par kādas vēlēšanās piepildīšanos, obligāti jāļauj svecei izdegt līdz galam. Pretējā gadījumā tā nepiepildīsies.

Ja svece ir izmantota telpas enerģētiskajai tīrīšanai, to nekādā gadījumā nedrīkst nopūst, tai jāļauj izdegt pašai.

Ja ir veikts kāds rituāls, atkārtoti šādu sveci nevajag izmantot nekādiem mērķiem.

Ja ir apmeklēta zīlniece, palūdz atdot sveci, kas izmantota zīlēšanas procesā.

Ja sveci izmanto tikai noskaņas radīšanai, to nevajadzētu nopūst, bet nodzēst, izmantojot speciāli tam paredzētu dzēšamo kausiņu, vai arī nodzēst ar mitriem pirkstiem.

Ja nolemj ķerties klāt zīlēšanai, jāatceras, ka der tikai enerģētiski nepiesārņotas sveces. Aizmirsti par aromatizētajām!

Nenopūt sveci ar elpu, jo tā var aizpūst arī sveces liesmas atnesto labo enerģiju.

Svece iededzama ar „dzīvo uguni” – vislabāk ir, ja to dara ar sērkociņu vai citu sveci. Liesmas iedegšanas process ir intīms.

Vaskam ir viena negatīva īpašība – ilgi uzglabājot tas maina krāsu no dzeltenas uz pelēku, bet vienlaikus tam piemīt arī pozitīva īpatnība – jo ilgāk sveci uzglabā, jo tā ilgāk deg.

Vaska sveces nav ieteicams uzglabāt ilgāk par pāris mēnešiem. Tās strauji maina krāsu saules staru ietekmē.

Sveci degšanas laikā rūpīgi novieto uz nedegošas virsmas. Jāatrodas drošā attālumā no uzliesmojošiem priekšmetiem.

Sveces sūtība

Svece ir gaisma, kas silda un apņem cilvēku ar savu burvību.

Māra Svīre ļoti tieši savā dienasgrāmatā „Ja pulkstenis nenodos” ir izteikusi sveces sūtību.

„Svece”

Es degu sevī un radu gaismu sev. Ja gribat, varat nākt manā gaismā un siltumā. Jā, arī siltumā, jo mana uguns ir dzīva. Es nesaucu, bet pieņemu. Tikai nenāciet ar vēju, man bail no tā. Tumsa mani nebiedē, netrūcinieties arī jūs. Ja stipri grib, ikviens var to kliedēt, izstarojot tik gaišuma, cik pašā ir. Kaut vienu punktu. Daudzi punkti kopā būs gaisma pati.

Mans izskats gandrīz nav mainījies, kopš tūkstoškārtīgi mirdzēju Francijas galma ballēs vai cietumā vientuļa gaismoju Marijas Antuanetes pirmsnāves vēstules rindas. Tobrīd un agrāk mana liesma nebija nedz lielāka, nedz mazāka kā tagad. Spožums nav atkarīgs no sveces lieluma: Ziemassvētku svecīte var degt gaišāk par resnu, izkrāšņotu sveci, kuras liesma bieži vien noslīkst taukos.

Laika gaitā mainījušās manas un cilvēku attiecības. No dienišķa gaismekļa esmu kļuvusi par dievišķu ziņnesi. Iededzot sveci pie svētbildes, cilvēks raida: ticu, ceru, mīlu! Mana gaisma palīdz vientulībā, bet svētkos sniedz, ko nespēj krāšņas lustras un dzirkstošs vīns,- klusumu. Dzīrēs visvairāk pietrūkst klusuma.

Es sastāvu no Zemes, Gaisa un Uguns. Zeme ir mans baltais stāvs. Gaiss – mans gars, Uguns – mana dvēsele. Tā pamet mani tāpat kā cilvēku – izdziestot. Tāpēc pavadu jūs no šūpuļa līdz kapam.

Autore: Ilga Antoņeviča

Izmantotā literatūra:

1. Latviešu  frazeoloģijas vārdnīca.
2. Latviešu konversācijas vārdnīca.
3. Mīklu grāmata, Jāņa Rozes grāmatnīca, 1995.
4. Zīmes un simboli, Zvaigzne ABC
5. M. Svīre „Ja pulkstenis nenodod”, Zvaigzne ABC
6. Žurnāli „Ieva”, „Ievas Māja”.
7. Ikmēneša izdevums ”Mistērija”.
8. www.atradums.lv