T. Mikušinas lekcija Dzīves Ētikas universitātē par jogu un meditāciju (2 lekcija, 27.03.2015) 06.11.2015

1. Sabiedrības iedalījuma sistēma vēdiskajā kultūrā
(pēc Lahiri Mahasaya)

Tagad pievērsīsimies ievērojamam, Indijā pazīstamam jogam Lahiri Mahasaijam (Lahiri Mahasaya (1828. – 1895.)). Viņš dzīvoja 19. gs. Indijas ziemeļos.

Ir tikai viena viņa fotogrāfija, kas uzņemta viņa dzīves laikā. Daudzas reizes viņu bija mēģinājuši nofotografēt, bet katru reizi pēc filmas attīstīšanas izrādījās, ka visi skolnieki tajā ir redzami, bet Lahiri Mahasaijas nav. Reiz kāds fotogrāfs piegāja pie viņa un palūdza, lai būtu kaut viena Skolotāja fotogrāfija. Tad viņš iežēlojās un atļāva sevi nofotografēt.

Ir Svami Satjašvarananda Giri (Swami Satyeswarananda Giri) grāmata “ЛАХИРИ МАХАСАЙЯ – Путеводная звезда Крийя-йоги”[1]. Iesaku jums to izlasīt.

Tagad aplūkosim sabiedrības iedalījumu Indijā.

ČETRI CILVĒKU TIPI

Indijā sabiedrība tiek dalīta četrās kārtās.

Visaugstākā kārta ir brahmaņi. Tā ir garīdznieku, priesteru kārta, kuru pienākums ir uzturēt reliģisko kultu.

Mazliet zemāka kārta ir kšatriji. Tie ir kareivju kārta, kuru pienākums ir vadīt valsti un aizsargāt to no ienaidniekiem.

Vēl zemāka kārta ir vaišjas. Tie ir tirgotāji, kas nodarbojas ar komerciju, lai nodrošinātu valsts ekonomisko stabilitāti.

Viszemākā kārta ir šudras. Tā ir lauksaimniecības darbinieku kārta, kas izaudzē pārtikai vajadzīgo un kalpo trim augstākajām kārtām.

Lahiri Mahasaija bija brahmans. Kad viņš redzēja, cik viņa laika sabiedrībā 19. gs. šī sistēma nepareizi funkcionē un īstenībā padara garīgi nabadzīgākas visas kārtas, viņš sniedza savus komentārus, savu šīs sistēmas analīzi. Tā kā Lahiri Mahasaija bija liels jogs, viņš savas zināšanas saņēma, pieslēdzoties citam apziņas līmenim. Viņš tās nesaņēma zemes līmenī. Pieslēdzoties augstākam līmenim, viņš varēja redzēt, kā šīs četras sabiedrības šķiras reāli pastāvēja tajos laikos, kad tās bija tikko kā radušās. Tā bija sabiedrības iedalījuma sistēma vēdiskajā kultūrā. Kā viņš to traktē?

Brahmans ir tas, kas ir vienots veselums ar Augstāko Es. Citiem vārdiem sakot, viņš ir tas, kas ir apzinājies Brahmu, Augstāko Es, – tas ir brahmans. Tātad tas ir cilvēks, kas pastāvīgi ir Dievā, ir vienots ar savu Augstāko Es.

Kšatrijs ir tas, kas nodarbojas ar Krija jogu vai meditācijām un kam starp uzacīm – trešajā acī ir liecība par iekšējo atklāsmi, un kas negaida no savas prakses tūlītēju rezultātu.

Vaišja ir tas, kas nodarbojas ar Krija jogu vai meditācijām, bet gaida rezultātu no tām. Piemēram, okultos spēkus vai atbrīvošanos. Šāda gaidīšana liek viņam pievērsties tirdzniecībai vai biznesam, un rodas piesaistīšanās.

Pēdējā šķira – šudras. Tie nesaskata īsto ceļo un ne ar kādām praksēm nenodarbojas. Šiem cilvēkiem ir jābaro pārējie un godīgi jākalpo tiem, lai ar pareizu dzīvesveidu iemantotu īsto ceļu.

Ja pievēršamies atkal apziņas pakāpēm, tad varam saskatīt šādu analoģiju.

Šudras ir tie, kuru apziņa ir uz fiziskā un astrālā plāna pakāpes [kšipta un mudha].

Vaišjas – uz zemākā mentālā plāna pakāpes [vikšipta].

Kšatriji – uz augstākā mentālā plāna pakāpes [ekagrata].

Brahmaņi – uz budhiskā plāna pakāpes [nirudha].

Tātad katrai apziņas attīstības pakāpei atbilst sava pakāpe, ko cilvēks ieņem sabiedrībā. Tā tas bija vēdiskajā kultūrā, par ko daudzi runā, bet neviens nesaprot, kas tā ir. Pamēģināsim saprast, kas ir vēdiskā kultūra.

Vēlreiz atcerēsimies četras sabiedrības šķiras (skat. shēmu “Četri cilvēku tipi”).

Kuri cilvēki pēc šīs shēmas klasifikācijas pašlaik vada valstis? Mūsu sabiedrībā valstu priekšgalā nav brahmaņi, bet gan ir šudras. Gandrīz visu valstu prezidenti ar garīgajām praksēm un Krija jogu, negaidīdami rezultātu, nenodarbojas. Lūk tieši to domājuši Gudrības Valdoņi, teikdami, ka vajag atjaunot īsto hierarhiju sabiedrībā, taču ne tādu, kāda pastāv mūsdienu Indijā, bet tādu, kāda tā bija vēdiskajā sabiedrībā.

Par to ir teikts Mozus 2010. gada 3. janvāra vēstījumā.

“Tagad uz Zemes viss ir ar kājām gaisā. Valda tie, kas nav no Dieva, kam nav Dieva sirdī. Vienīgā iespēja, kāda ir cilvēcei, ir – atjaunot Dievišķo kārtību.

Godā jābūt tiem cilvēkiem, kuru sirdīs mājo Dievs. Tiem, kam nav Ticības savās sirdīs, ir jāieņem viņu apziņas līmenim atbilstoša vieta. Bez kosmiskās Hierarhijas atjaunošanas uz Zemes, bez Dievišķā Likuma godāšanas Zemes cilvēcei nav nākotnes.”

4. Jogas izcelsme. Jogas kā zinātnes jēdziens.

Pievērsīsimies pēdējai Zelta laikmeta civilizācijai, ko vēl atceras uz planētas Zeme. Mums ir zināms Jogi Bhadžans[2] (1929. – 2004.). Viņš ir teicis, ka kaut kad sen (apmēram pirms 40 tūkstošiem gadu) teritorijā, kur mēs pašlaik atrodamies[3], pastāvēja vēdiskā civilizācija. Šī civilizācija bija izvietojusies teritorijās, kur tagad ir Krievijas stepes. Protams, tas nenozīmē, ka šīs civilizācijas ļaudis bija krievi. Šī civilizācija tikai atradās šajās teritorijās, un tā bija pēdējā Zelta laikmeta civilizācija. Pateicoties Jogi Bhadžanam, mēs uzzinājām, ka tas bija pirms 40 tūkstošiem gadu. Tajos senajos laikos sapulcējās gudrajie, kas bija lieli jogi un bija brahmaņu pakāpē pēc savas apziņas līmeņa. Tā kā viņiem piemita paredzēšanas spējas, viņi saprata, ka pēc desmitiem tūkstošiem gadu pienāks tāds laiks, kad cilvēkiem nebūs nekā, kas viņiem palīdzētu uzturēt augstu apziņas līmeni, tāpēc vajadzēja par viņiem parūpēties. Vislabākie prāti, kas dzīvoja pirms 40 tūkstošiem gadu, izdomāja sistēmu, ko viņi nosauca par Jogu. Viņi domāja, ka ar šo sistēmu mēs spēsim veiksmīgi eksistēt mūsu apkārtējā sabiedrībā.

Apmēram pirms 10 tūkstošiem gadu sakarā ar aukstāka laika iestāšanos šī Zelta laikmeta civilizācija pārceļoja uz Indiju. Un padarīja Indiju (Bharata – Indijas nosaukums viņu valodā) labāku ar šīm vēdiskajām zināšanām. Vēdas, Upanišadas – tas viss ir atnācis no teritorijas, kur pašlaik atrodas Krievijas zemes.

Pievērsīsimies atkal Annijai Bezantei.

Kā Annija Bezante definē Jogu?

“Joga ir tikai paātrināts apziņas atvēršanas process.”

Cita definīcija: “Joga ir racionāls apziņas atvēršanas likumu lietojums, kurus cilvēks izmanto pats priekš sevis.”

Tātad Joga ir individuāla metode. Katra cilvēka metode, kas pats strādā ar savu apziņu, izmantojot noteiktu instrumentu, ko sauc par Jogu. Uzsveru, tas ir individuāls darbs. Tāpēc, kad jūs divas reizes nedēļā apmeklējat pulciņu, lai nodarbotos ar Jogu, tā nav Joga, tā ir fizkultūra.

Vēl viens citāts no Annijas Bezantes lekcijas: “Joga ir zinātne. Tā ir veca patiesība, ko vajag apgūt. Joga nav neskaidra, sapņaina iztēles klejošana, tā ir zinātne pielietojumā, sistemātiska likumu izraudzīšana, ko izmanto, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Joga izmanto psiholoģijas likumus, ko lieto visas cilvēka apziņas atvēršanai visos plānos, visās pasaulēs, un tā lieto šos likumus saprātīgi katrā konkrētā gadījumā. Šī attīstības procesā esošas apziņas likumu racionāla izmantošana notiek precīzi un uz tādiem pašiem pamatiem, kādi tiek lietoti visās pārējās zinātnes nozarēs.”

Tātad Joga ir pilnīgi noteikta zinātne, kas tika dota cilvēcei pirms 40 tūkstošiem gadu, lai tā varētu attīstīties, strādājot ar savu apziņu un izmantojot šo universālo instrumentu, ko sauc par Jogu.

Vārds Joga ir radies no sanskrita vārda jodž vai judž, kam ir vairākas jēdzieniskās nozīmes: iejūgs, vingrinājums, savaldīšana, savienošana, vienotība, saite, harmonija, savienība. Sanskrits ir ļoti ietilpīga valoda, un viens vārds var nozīmēt veselu poēmu.

Tātad sākumā bija tikai viena Joga, kas bija dota cilvēcei. Bet šo 40 tūkstošu gadu laikā Joga ir transformējusies, un transformējusies tā ir tāpēc, ka ir nākuši dažādi cilvēki, katrs mācīja nedaudz savādāk, pēc savas gaumes. Tāpēc pašlaik pastāv ļoti daudz dažādu Jogas tipu. Visvairāk pazīstami ir: Radža joga, Hatha joga, Krija joga, Kundalini joga, Bhakti joga. Ir daudz dažādu jogu, taču visas tās ir cēlušās no vienas Jogas.

5. Jogas astoņas pakāpes (no Mahariši Patandžali)

Tagad pievērsīsimies citam ievērojamam cilvēkam, kas dzīvoja otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņa vārds ir Mahariši Patandžali[4].

Kāds ir viņa galvenais nopelns cilvēces labā? Viņš pirmo reizi sistematizēja principus, kas ir Jogas pamatā, un izklāstīja to savā darbā ar nosaukumu  Patandžali “Joga sūtra”. Šis dokuments rakstīts kādā no indiešu valodām, rakstīts ļoti sarežģīti, nepietiekami labi pārtulkots un tāpēc to ir grūti saprast. Bet pats galvenais, ko devis Patandžali, ir precīzs Jogas iedalījums 8 pakāpēs. Tātad Jogas apgūšana notiek 8 pakāpēs.

Pirmā pakāpe – Jama. Otrā – Nijama. Trešā – Āsana. Ceturtā – Prānajama. Piektā – Pratjahara. Sestā – Dharana. Septītā – Dhjana. Astotā – Samadhi.

Astonas Jogas pakāpes. Aplūkosim tās sīkāk. Tas ir ļoti svarīgi, ja nodarbojamies ar Jogu.

Pirmā pakāpe. Jama: morāles noteikumu ievērošana un uzvedības likumi sociālajā vidē.

Kas uzreiz ienāk prātā? Starptautiskās sabiedriskās kustības “PAR TIKUMĪBU!” dalībnieka kodekss[5].

Starptautiskās sabiedriskās kustības
“PAR TIKUMĪBU!” dalībnieka kodekss

1. Es pret citiem izturos tā, kā gribu, lai citi izturētos pret mani.

2. Es nedaru ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne dabai.

3. Es ar mīlestību un saudzīgi izturos pret tuvākajiem un pret dzimtajām mājām – planētu Zeme.

4. Es esmu par darbu Vispārības Labumam.

5. Es izvēlos godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu, tikumisku tīrību, vienkāršību un pieticību sabiedriskajā un personīgajā dzīvē.

6. Es tiecos uz savas apziņas paaugstināšanu un pozitīvu domāšanu.

7. Es piekopju veselīgu dzīves veidu.

8. Es priecājos par citu sasniegumiem tāpat kā par saviem.

9. Es esmu par visu tautu brālību.

10. Es dzīvoju saskaņā ar Sirdsapziņu.

Jama iedalīta piecās daļās. Galvenais princips ir ahimsa (atteikšanās no vardarbības). Kustības kodeksā ir šādi punkti: “Es nedaru ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne dabai. Es ar mīlestību un saudzīgi izturos pret tuvākajiem un pret dzimtajām mājām – planētu Zeme.”

Nedarīt ļaunu ir augstākais morāles likums, tā ir galvenā no visām jamām. Jogs ne tikai pats nedrīkst citiem nodarīt ļaunu, bet viņš arī nedrīkst būt par netiešu ļaunuma iemeslu un nedrīkst veicināt vai pamudināt kādu citu darīt ļaunu.

Ahimsa tiek praktizēta trijos līmeņos.

– darbībā: tā ir absolūti labsirdīga attieksme pilnīgi pret visām dzīvajām būtnēm visos laikos un jebkurās situācijās.

– vārdos: atturēšanās no tenkām un baumām.

– domās: atturēšanās no nekrietnām vai nosodījuma domām.

Ahimsa ir arī mīlestība pret visu un visiem.

1. pakāpe: Jama

1. Ahimsa                         – atteikšanās no vardarbības darbos / vārdos / domās;

2. Satja                             – patiesīgums un godīgums darbos / vārdos / domās;

3. Asteija                          – nezodz;

4. Brahmačarja                – atturība un kontrole pār dzimumtieksmi;

5. Aparigraha                   – nesavtīgums, pieticība.

Pirmajā pakāpē līdzās ahimsai svarīga sadaļa vēl ir satja. Satja ir patiesīgums un godīgums. Tai pretējās īpašības ir melīgums un liekulība. Tikmēr, kamēr cilvēks nav patiess, viņš nevar kļūt par jogu.

Patiesīgums arī tiek aplūkots trijos līmeņos:

rīcībā – tā ir atteikšanās no meliem, apmelošanas, apvainošanas, lamāšanās;

vārdos – tā ir kontrole pār runāto, klusēšanas praktizēšana;

domās – atturēšanās izsmiet to, ko citi uzskata par svētu.

Piemēram, 2015. gada sākumā plašsaziņas līdzekļos risinājās diskusija par pravieša Muhameda karikatūru. Daži uzskata: ja ir vārda brīvība, tad var runāt, ko grib. “Mums taču ir vārda brīvība, tad kāpēc mēs nevaram zīmēt pravieša Muhameda karikatūru?” Šie ļaudis apzināti izsmej to, kas citām tautām ir svēts, diskutē par to. Lūk, cik tālu sabiedrība nonākusi!

Nākamais princips ir asteja – nezodz. Te ir domāta ne tikai svešas mantas zagšana, bet arī domu, intelektuālā īpašuma piesavināšanās. Tātad neko svešu nedrīkst piesavināties.

Brahmačarja – atturība un kontrole pār dzimumtieksmi.

Kustības “PAR TIKUMĪBU!” dalībnieka kodeksā mēs to ierakstījām piektajā punktā: “Es izvēlos godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu, tikumisku tīrību, vienkāršību un pieticību sabiedriskajā un personīgajā dzīvē.”

Brahmačarja tulkojumā nozīmē brahmaņa uzvedība, un ar to saprot dzīves kārtību saskaņā ar garīgajiem ideāliem. Tas visdrīzāk ir prāta un gara stāvoklis. Daudzi gudrie un jogi bija precējušies un izpildīja sociālo funkciju. Brahmačarja ir kontrole pār vēlmēm darbos, vārdos un domās, tā ir uzticība savai ģimenei. Drusku vēlāk mēs atgriezīsimies pie vēdiskās filozofijas uzskatiem par ģimeni un laulību.

Nākamā pirmās pakāpes sadaļa ir aparigraha: nesavtīgums, pieticība, un tas nozīmē – nevākt, nekrāt, nepieņemt dāvanas. Jogs trenē savu prātu nejust nekādu trūkumu. Tad, kad viņam patiesi kaut kas ir vajadzīgs, viss atnāk pie viņa bez jebkādas piepūles īstajā laikā.

Tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr mēs raizējamies par kaut ko, baidāmies, ka mums nepietiks pārtikas, naudas, ka mums kaut kā pietrūks, tik ilgi, kamēr mēs par to visu raizējamies, mēs to zaudēsim. Bet tad, kad mēs uzticēsimies Dievam, lai Viņš par mums rūpējas, tad tas viss atnāks pie mums pats no sevis dabiski un īstajā laikā. Tikai mūsu bailes nostājas starp mums un Dievišķo pārpilnību, kas mums sākotnēji ir paredzēta. Vienaldzība pret lietām sniedz mieru.

Mēs esam aplūkojuši Patandžali pirmo pakāpi – Jama.

Otrā pakāpe ir Nijama: ārēja un iekšēja attīrīšanās pašdisciplīnas ceļā vai individuāli uzvedības noteikumi, kas disciplinē to, kurš tos praktizē.

Tātad tas ir darbs ar savām īpašībām, saviem trūkumiem. Ļoti daudzi Gudrības Valdoņu diktāti ir veltīti tam, kā to darīt.

Sanats Kumara 2005. gada 17. maijā

“Visu var mainīt, mīļotie. Debesis ir gatavas sniegt jums visu palīdzību.

Bet jums ir jāsper pirmais solis un jāparāda vēlēšanās atbrīvoties no saviem trūkumiem.

Tātad, jūs apzināties, ka jūsos ir kāda negatīva īpašība vai kaitīgs ieradums.

Tad jūs izsakāt savu vēlēšanos atbrīvoties no šī trūkuma, kas kavē jūsu attīstību.

Pēc tam jūs apstiprināt savu nodomu atbrīvoties no sava trūkuma tik ilgā laikā posmā, cik jums nepieciešams, lai transmutētu tās enerģijas jūsu aurā, kas veicina šī trūkuma izpausmes.

Es gribu novēlēt jums veiksmi darbā ar sevi un saviem trūkumiem.”

Diktātos ir doti konkrēti ieteikumi, soli pa solim:

Pirmais: jums ir jāsaprot, ka jūsos ir kāda noteikta nepilnība.

Otrais: jums ir jāvēlas no tās atbrīvoties.

Trešais: jums ir jālūdz Dievs, lai Viņš atbrīvo jūs no šīs nepilnības. Tas ir viss!

2. pakāpe: Nijama

1. Sauča                        – tīrība (ķermeņa, vārdu, domu)

2. Santoša                     – apmierinātība (pastāvīga pozitīva emocionālā fona                                                               uzturēšana)

3. Tapas                        – pieticība, askētisms, sevis ierobežošana

4. Svadhjaija                 – pašizglītošanās, pašanalīze (tā ir gan sevis izzināšana, gan                                                  izzināšana caur sevi)

5. Išvara                         – ticība Dievam (visu savu darbu, vārdu un domu veltīšana
Pranidhana                  Augstākajam mērķim)

Nijama tāpat ir iedalīta piecās daļās: sauča, santoša, tapas, svadhjaija, išvara pranidhana (nosaukumi sanskritā).

Sauča ir tīrība. Ar šīs prakses palīdzību mēs sasniedzam atbrīvotības sajūtu no ķermeņa.

Salīdzinājumam mūsu Kodeksā ir septītais punkts ir: “Es piekopju veselīgu dzīves veidu.”

Sauča tiek analizēta trijos līmeņos.

Ķermeņa tīrība ir krijas, āsanas, prānajamas prakse, higiēna, tīra apģērba valkāšana, mājokļa uzturēšana tīrībā un kārtībā.

Visgrūtāk izpildāmais punkts šajā saučā ir uzturā lietojamās pārtikas fiziskā un enerģētiskā tīrība. Šo punktu, vienīgo no visiem, nav iespējams ievērot mūsdienu apstākļos. Tāpēc, ka pārtiku mēs pērkam veikalos. Korporācijas, kas ražo pārtiku, pievieno tai konservantus, visādus kaitīgus ingredientus ar kodu “E”. To nedrīkst ēst enerģētikas dēļ, jo tas nav savienojams ar cilvēka vibrācijām, turklāt arī ķīmiski tas nekādi nav savienojams. Bet mēs to visu ēdam.

Ir trīs barības veidi: satviskā (satva – labsirdības guna), radžiskā (radžas – darbības guna), tamasiskā (tamas – gara tumsonības guna). Lekcijas sākumā es teicu, ka mūsu šūnas vibrē ar noteiktu frekvenci. Lūk, visa mūsu pārtika atbilst gara tumsonības gunai. Tāpēc tik ilgi, kamēr mēs ēdam šādu barību, kas atbilst tumsonības gunai, mēs nevarēsim nodarboties ar Jogu. Šis ir klupšanas akmens! Mēs nevarēsim nodarboties ar Jogu tikmēr, kamēr mēs nelietosim uzturā cilvēka cienīgu pārtiku.

Lai barība būtu atbilstoša cilvēka vibrācijām, mums ir jārūpējas par to, lai tā būtu satviska. Tai jābūt tikko kā ievāktai – labībai, augļiem, visam tieši no dobes: burkāni, bietes, kartupeļi, dillītes, tomātiņi, gurķīši, labība: rudzi, auzas, kvieši. Bez ķīmijas, bez pesticīdiem, ar savām rokām, ar mūsu vibrācijām. Ja lietojam uzturā pienu, tad arī govij jābūt savai, jo mēs nezinām, ko ēd sveša govs (varbūt viņa blakus ceļam ganījusies).

Mums pretējie spēki jau sen ir parūpējušies, lai mēs ne tikai nevarētu nodarboties ar Jogu, bet lai mēs nebūtu spējīgi pat saprast, kas tas ir. Tam mums dod attiecīgu barību. Pēc manām domām tāpēc šis ir visgrūtāk izpildāmais punkts.

Nākamais punkts ir runas tīrība. Mēs aplūkojam Nijamu, otro Patandžali pakāpi, un sauču – tīrību. Mēs izskatījām ķermeņa tīrību, tagad aplūkosim runas tīrību. Tas nozīmē valodas normu ievērošanu, labu dikciju un izteikumu tikumīgumu.

Domu tīrība nozīmē, ka nav negatīvu emociju, tādu kā ienaids, dusmas, bailes, alkatība, lepnība, iekāre u.tml. To mums māca Gudrības Valdoņi: nekādu negatīvu jūtu nedrīkst būt.

Iemīļotais Kuthumi 2005. gada 19. maijā:

“Pienācis laiks, kad jūsu attieksmei pret visu, ko jūs darāt dienas gaitā, ir jābūt apzinātai. Jums ir pastāvīgi jākontrolē savas domas un savas jūtas. Jebkura negatīva doma jums jau iedīglī ir jāizrauj ar saknēm no savas apziņas. Norobežojiet sevi no visa, kas veicina jūsu apziņā negatīvu domu un jūtu uzturēšanu.
<…>
Pacentieties saglabāt iekšēju mieru un harmoniju  dienas lielāko daļu.”

Nākamais Nijamas princips ir santoša. Santoša ir apmierinātība.

Ielūkosimies kustības “PAR TIKUMĪBU!” kodeksā, tajā ir 6. punkts: “Es tiecos uz savas apziņas paaugstināšanu un pozitīvu domāšanu.” Tas nozīmē pastāvīgu iekšēja pozitīva noskaņojuma saglabāšanu.

Viena no galvenajām Mācībām, ko dod Gudrības Valdoņi (Kungs Surija ir devis šo Mācību), ir: “nebarot ar savas uzmanības enerģiju negatīvo”. Tātad tad, kad mēs pievēršam uzmanību negatīvajām parādībām un notikumiem, mēs automātiski sākam tos pastiprināt ar savu Dievišķo enerģiju. Tāpēc viens no Jogas noteikumiem ir: visu laiku domāt par labo, tātad ar savas uzmanības enerģiju vairot pareizos, Dievišķos paraugus.

Iemīļotais Surija 2005. gada 27. aprīlī

“Atcerieties, ka visa šī iluzorā pasaule tiek uzturēta tikai ar jūsu enerģiju. Jūs paši katru minūti un katru sekundi izdarāt izvēli, kurp virzīt savu enerģiju. Ja jūs iesaistāties nepatīkamā situācijā, kurā esat nokļuvis, jūs sākat ielikt šajā situācijā enerģiju, kas nonāk jūsu aurā no Dievišķās pasaules pa kristāla stīgu.

Kas notiek šai gadījumā? Jūs ieliekat savu enerģiju nepilnībā, un jūs pavairojat ilūziju. Lielais vairums uz zemes dzīvojošo cilvēku rīkojas līdzīgi.

Šī pasaule tiek uzturēta tikai ar jūsu enerģiju. Jūs ar savu enerģiju barojat visu šīs pasaules nepilnību.

Cita izvēle, ko jūs varat izdarīt, kad nokļūstat neharmoniskā situācijā, ir atteikties ielikt savas enerģijas nepilnībā. Jā, jūs redzat, ka šī situācija ir netaisnīga, bet jūs saprotat, ka viss, kas notiek jūsu fiziskajā pasaulē, ir ilūzija. Tāpēc jūs gluži vienkārši aizvācat šo situāciju no savas apziņas un neļaujat savai apziņai domāt par šo situāciju.

Tas nenozīmē, ka jūs esat vienaldzīgi pret jūsu pasaules nedievišķajām izpausmēm. Jūs dodat savu novērtējumu. Jūs katrā ziņā dodat savu novērtējumu, jūs pat varat pateikt savu vērtējumu jūsu apkārtējiem cilvēkiem pieejamā līmenī, bet jūs neieliekat savā vērtējumā enerģiju. Jūs atceraties tos harmoniskos stāvokļus, ko esat izjutuši, un jūs aizvedat savu apziņu uz to līmeni no apkārtējās neharmoniskās situācijas.”

Pretējie spēki jau sen ir parūpējušies, lai viss ēters, visi plašsaziņas līdzekļi būtu pārpildīti ar katastrofām, slepkavībām, sprādzieniem, kariem, terora aktiem, un mēs to visu barojam ar savas uzmanības enerģiju, un tā visa ar katru dienu kļūst arvien vairāk.

Mans tētis teica: “Ja piecus gadus cilvēku sauks par cūku, tad viņš sāks rukšķēt.” Cik gadus mēs skatāmies visas šīs muļķības? Bet Valdoņi gandrīz katrā vēstījumā saka: “Neskatieties televīziju.” Cilvēkiem, kas skatās televīziju, ceļš uz Jogu ir slēgts. Vajag izvēlēties.

Kungs Lanto 2009. gada 7. decembrī

“Jūsu uzturēšanās fiziskajā pasaulē ir saistīta ar daudzām lietām, kuras ir nevēlamas un no kurām jums vajag atteikties, atmest tās citu pēc citas. Pie tamlīdzīgām lietām pieder gaļas, alkohola un tabakas lietošana. Ja runātu par jūsu aizraušanos, tad nepieciešams minēt to, kas visgraujošāk iedarbojas uz jūsu dvēseli. Tie ir televīzija un daži modernās mūzikas veidi. Gan viens, gan otrs tik postoši iedarbojas uz cilvēka organismu, uz smalkajiem procesiem, kas norit aurā, ka, katru dienu daudzas stundas skatoties televīziju un klausoties nevēlamo mūziku, tie pilnībā iznīcina spēju uztvert smalkās pasaules. Tiek iznīcināta spēja koncentrēties, un cilvēks, kas pakļauts šīm kaislībām, vairs nespēj uztvert smalkās enerģijas.”

Otrās Nijamas pakāpes trešā daļa ir tapas. Tā ir pieticība, askētisms un sevis ierobežošana.

Tapasa praktizēšana norūda gribu, kas jogam dod ķermeņa un prāta spēku, vīrišķību un gudrību. Tapas nozīmē ilgstošu sēdēšanu, ilgstošu klusēšanu u.t.t.

Mēs mēģinām piekopt šo praksi kopš 2009. gada. 2009. gadā, kad Mācību centrā mums bija pirmais seminārs, es visiem aizliedzu ēšanas laikā sarunāties. Ne tikai balsī nerunāt, bet pat ar žestiem ne. Ēšanas laikā pilnīga koncentrācija uz iekšēju klusēšanu, uz Dievu. Lūk, jau 6 gadus mēs mēģinām to sasniegt. Vai jums izdodas ēšanas laikā nesarunāties? Neizdodas? Manuprāt tā ir tikpat grūti sasniedzama lieta kā pareiza barība. Ar barību mums ne viss ir labi.

Nākamais punkts ir svadhjaija – pašizglītošanās (sevis izzināšana un mācīšanās caur sevi) – ar to mums viss ir labi. Mēs radījām Dzīves Ētikas universitāti, Sirius centrus, mēs lasām diktātus, rozārijus.

Ppēdējā, piektā Nijamas daļa ir išvara pranidhana. Tā ir ticība Dievam. Ļoti daudzos diktātos runāts par ticību Dievam. Bez ticības Dievam nekāda joga nav iespējama.

Svētais Erceņģelis Mihaēls 2005. gada 15. aprīlī

“Man jums jāapliecina, ka pirmais solis, lai jūs pavirzītos Ceļā, ir jūsu Ticība. Bez Ticības jums netiks sniegta palīdzība no augšienes, bez Ticības jūs nevarēsiet spert nevienu soli Ceļā pie Dieva.

Jebkura lieta, ko jūs darāt fiziskajā plānā, bez Ticības Dievam nebūs veiksmīga un būs kā nams, kas celts uz smiltīm.

Tikai jūsu Ticība ir tā ceļa zvaigzne, kas parādīs jums ceļu cauri dzīves vētrām un aukām, ar ko  jūs sastopaties savā dzīvē fiziskajā plānā.

Tāpēc no jūsu Ticības pakāpes ir atkarīgs, cik veiksmīgs būs jūsu nākamais solis.

Ja jūs ticat un jūsu Ticība ir stipra, tad jūs varat lūgt Dieva vadību savā dzīvē, un jūs saņemsiet tādu vadību un tādā apjomā, cik ļauj jūsu Ticība.”

Mēs izskatījām Patandžali otro pakāpi un pārejam pie trešās. Trešo pakāpi sauc Āsana. Āsana ir poza, stāvoklis.

Patandžali māca, ka pozai jābūt stabilai un ērtai. To sasniedz ar atslābināšanos un koncentrēšanos. Nekustīgu un komfortablu fiziskā ķermeņa stāvokli sauc par āsanu. Āsanu sistēma tikusi izstrādāta gadu tūkstošos, un katra no tām nodrošina plašu un selektīvu iedarbību uz muskuļiem, nerviem, organisma orgāniem vai dziedzeriem. Āsanu galvenais uzdevums ir darīt prātu un ķermeni veselus, vadāmus un vienmēr darbaspējīgus. Taču tas ir tikai prāta un ķermeņa uzskaņošanas līdzeklis. Nav jāapstājas šajā starpposmā pat tad, ja sasniegtas tā virsotnes. Ja cilvēks nostājies uz ķermeņa kulta ceļa, tad Jogai viņš ir miris. Tikai harmoniska fizisko spēju un garīgo īpašību attīstība nodrošina vienotību, ko sauc par Jogu.

Palūkojieties uz Lahiri Mahasaijas fotogrāfiju. Viņš bija augstākās klases Jogs. Viņš varēja teleportēties, varēja darīt pilnīgi visu, bet viņa ķermenis neizskatās īpaši kopts, jo viņš koncentrējās uz Dievu, nevis uz fizisko ķermeni.

Ceturtā pakāpe ir Prānajama. Prānajama ir elpošanas kontrole. Tā ir ieelpa, izelpa un elpas aizturēšana. Prāna ir visa esošā enerģētiskais pamats, tā ir dzīvības enerģija , kas fiziski izpaužas elpošanā. Jama ir paplašinājums. Tāpēc prānajama ir dzīvības enerģijas palielināšana, kontrolējot un regulējot tās plūsmu ķermenī.

Ar prānajamas palīdzību tiek aizvākti pārklāji, kas slēpj iekšējo gaismu. Kad jogs iemācās pārvaldīt elpošanu, viņš gūst iespēju kontrolēt jūtas, un tas ļauj viņam pāriet pie nākamajām pakāpēm.

Tātad jogs noiet pakāpi pēc pakāpes. Neiemācoties kontrolēt elpošanu, veltīgi kontrolēt jūtas, jo no tā, kā mēs elpojam, ir atkarīgs, cik mēs kontrolējam savas jūtas. Ja mēs elpojam mierīgi, tad mēs esam mierīgi. Ja mūsu elpošanas ritms ir paātrināts, tad mēs kļūstam nemierīgi.

Nākamā ir piektā pakāpe – Pratjahara, kontrole pār maņām. Tās ir: garša, tauste, redze un dzirde. Visam, kas ir mūsu maņu priekšmets, tam visam mums jāpārstāj eksistēt. Mums ir jābūt pilnībā koncentrētiem uz iekšējo. Ja mēs vēlamies nodarboties ar Jogu, tad visam, kas ir ārpusē, visam, kas iedarbojas uz maņu orgāniem, jāpārstāj eksistēt priekš mums.

Uz kā balstās reklāma? Skaistas bildītes tiek ātri parādītas, lai mēs uz tām skatītos un ne par kādu Dievu pat nedomātu. Tātad visa pasaule pašlaik ir tā iekārtota, lai paņemtu savā varā mūsu uzmanību un sajūtas, lai mēs visu laiku barotu šo industriju, kas ved mūs, nav saprotams, uz kurieni. Bet, lai mēs atgrieztos pie Dieva, mums vajag visas mūsu jūtas virzīt uz iekšējo. Lūk, tas būs Iekšējais Ceļš.

Kuaņ Iņ 2013. gada 25. decembrī

“Lielākais cilvēces vairums ir iegājis attīstības strupceļa atzarā. Dominējošā koncentrēšanās uz ārējo, uz patēriņu un baudu gūšanu no dzīves ir degradējusi cilvēces apziņu.

<…>

Dievišķā vadība izpaužas ne no ārienes, bet no cilvēcisko indivīdu iekšienes.

Tāpēc uzmanības fokusa virzienam jātiek mainītam no ārējā uz iekšējo.

Iluzorie spēki pastāvīgi mēģina noturēt jūsu uzmanību, pievērstu ārējām izpausmēm. Ātri mainās formas, preču ārējais izskats. Tā pati kņada valda televizoru ekrānos. Jums tiek piedāvāta nepārtraukta kadru, gaismas un skaņu efektu maiņa. Šie paņēmieni nomāc jūsu iekšējo, Dievišķo būtību. Iekšējās, Dievišķās īpašības tiek aizstātas ar ārējo surogātu pārpilnību.

Jūs pastāvīgi atrodaties informācijas plūsmā, un jums nav laika padomāt par mūžību.”

Maņu orgānu novirzīšana no visām pasaulīgajām vēlmēm un kārdinājumiem, viņu fiksācija uz tīru prāta dabu ir Pratjahara.

Pievērsīsimies atkal Gudrības Valdoņu diktātiem: ļoti daudzi no tiem ir veltīti tieši tam, lai izstrādātu nepiesaistīšanos vēlmēm un iemācītos kontrolēt jūtas, un tajos tiek doti vienkārši ieteikumi, kā to sasniegt.

Pirmām kārtām – neskatīties televīziju. Mūsu jūtas sākotnēji bija virzītas uz āru, jo mēs gājām pa ārējo ceļu, bet tagad mums ir jāpievēršas iekšējam ceļam. Lūk, kas mums ir jādara, – mūsu sajūtas mums jāvirza uz savu iekšieni.

Pratjahara ir prāta atbrīvošana no sajūtu objektu varas, sajūtu novirzīšana no ārējās pasaules piesaistēm. Jogs iznīcina domas, ko radījusi gara tumsonība un tumsa, un kultivē sevī visu tīro un gaišo, ko sniedz prāta skaidrība. Šī prakse ved pie pareizas koncentrēšanās un meditācijas.

Mēs esam nonākuši līdz sestajai pakāpei – Dharani. To var tulkot kā koncentrēšanās, tas ir, koncentrēšanās uz objektu vai uz pašu praksi. Koncentrēšanās.

Joga uzdevums šajā gadījumā ir iemācīties noturēt domu pie viena priekšmeta, reāla vai iztēlē radīta. Īstai koncentrācijai ir vajadzīgs pilnīgs ķermeņa, elpošanas un apziņas miers, ko sasniedz iepriekšējās pakāpēs.

Visa ārējā pasaule mēģina mūs novirzīt no šīs koncentrēšanās. Televīzijā tiek izmantotas speciālas modernas tehnoloģijas. Ne tikai ziņas, bet pat mākslas filmas tiek pasniegtas nepārtraukti zibsnījošā manierē, kas panāk to, ka pēc tādu filmu skatīšanās cilvēks ne uz ko nespēj koncentrēties. Tātad tās ir speciālas tehnoloģijas, ar kurām panāk, ka cilvēks nekad nebūs spējīgs meditēt, jau nekad vairs šajā dzīvē. Ja cilvēks kopš bērnības skatās televīziju, tad šis mūžs viņam ir zaudēts. Mūsu televīzija paveic to, ka piespiež mūs nekad neizjust koncentrēšanos.

Mēs visu laiku esam procesā: pa vienu telefonu sarunājamies, uz otra spēlējam spēles un tai pašā laikā skatāmies televīziju vai datoru. Mēs visu laku esam procesā, un mēs ne uz ko nespējam koncentrēties, absolūti ne uz ko. Mēs darām tieši pretējo tam, ko mums iesaka Gudrie. Un mēs turklāt domājam, ka ejam pie Dieva.

Buda Vairočana 2012. gada 26. decembrī

“Katrs priekšmets vai tēls, kas nokļūst jūsu redzeslaukā, iedarbojas uz visu jūsu enerģētisko sistēmu. Ja jūs pastāvīgi skatāties reklāmu ar nepareiziem paraugiem, tad tas liek jūsu enerģijai koncentrēties zemākajās čakrās un Svētajai Ugunij liedz iespēju pacelties jūsu būtnes augstākajās čakrās. Jūs paši brīvprātīgi bloķējat augstāko enerģiju plūsmu pa savu mugurkaulu.

Nekvalitatīva mūzika, gaļas produkti, narkotikas, alkohols, nikotīns, pornogrāfija novelk jūs uz zemākajiem enerģētiskajiem līmeņiem un jūsu dvēselei liedz iespēju attīstīties.

Atsakieties no nepareiziem paraugiem un izpausmēm, un jūsu augstākais Es spēs jūs izvest uz pareizā Ceļa. Jūs iegūsit spējas atšķirt un vairs neatgādināsit aklus kaķēnus, kas mētājas no viena garīga novirziena uz citu.

Viss Ceļš ir jūsos. Kad jūsu enerģētiskā sistēma atbrīvosies no masu apziņas modeļiem, tā būs spējīga uzskaņot jūs. Jūsos ir apslēpts gigantisks pašnoskaņošanās potenciāls uz Augstākajām pasaulēm.

Ja jūs spēsit atbrīvoties no masu apziņas važām, no nepareiziem modeļiem, kas ir ap jums, tad dažos gados jūs iegūsit garīgās spējas, arī atšķiršanas spēju.”

Lūk, beidzot mēs esam nonākuši pie meditāciju prakses.

Septītā pakāpe ir Dhjana, tas ir sanskrita vārds, kas tulkojams kā latīņu meditācija. Aplūkosim vēlreiz šīs pakāpes. Lūk, meditācija uz septītās pakāpes.

Ja mēs sekmīgi esam apguvuši Jamu, Nijamu, Āsanu, Prānajamu, Pratjaharu, Dharanu, tad Dhjana mums izdosies pati no sevis. Tā ir meditācija jeb apcere.

Nepārtraukts apziņas lidojums, nesatricināms kā eļļas plūsma, fiksēts uz iekšēju, labu objektu, ir Dhjana. Sevis apzināšanās caur prāta koncentrēšanos uz sevi ir Dhjana.

Pastāv vispāratzītas meditācijas prakses. Pirmajā pakāpē cilvēks koncentrējas uz kādu noteiktu formu. Piemēram, budisti meditē uz Budas statuju. Viņi it kā koncentrē savu uzmanību uz noteiktu objektu un sasniedz tādu koncentrāciju, ka ieslīgst meditācijā.

Meditācija ir koncentrēšanās augstākā forma.

Bet pēc tam nākamajā meditācijas posmā jūs jau atbrīvojaties no šī objekta. Jūs meditējat uz Dievu, bet Viņam nav formas, viņš ir bezformīgs. Jūs koncentrējaties bez ārēja objekta.

Tās ir divas meditācijas pakāpes. Vienu sauc par Saguna Dhjana, tā ir meditācija uz objektu, otru – par Nirguna Dhjana, tā ir subjektīvā meditācija.

Es par to runāju filmā, kas uzņemta Altajā 2006. gadā semināra “Iekšējais Ceļš” laikā, par kuru bija runa lekcijas sākumā. Es stāstīju, ka sākumā es meditēju uz Gudrības Valdoņu attēliem. Bet tagad man tas vairs nav svarīgi, jo es uzreiz koncentrējos uz Dievu. Tās ir divas pakāpes: sākumā jūs koncentrējaties uz ārējo formu, bet pēc tam – uz tās saturu.

Tagad mēs esam nonākuši līdz pēdējai – astotajai pakāpei, ko sauc par Samadhi. Samadhi ir meditācijas augstākais punkts, pilnīga iegremdēšanās sevī, kur īstenībā notiek joga savienošanās ar Visuma Garu, kad tas, kurš meditē, meditācijas objekts un meditācijas process kļūst vienoti un nevar tikt atdalīti cits no cita. Šo stāvokli sauc par Samadhi.

Samadhi ir līdzsvara stāvoklis, kurā indivīda dvēsele un Augstākā Enerģija saplūst vienā. Tā ir advaita jeb dualitātes neesamība.

Jogas galamērķis ir Samadhi. Tāpēc daudzi saka, ka Joga ir Samadhi. Cilvēkam, kas nezina, kas ir Joga un kas ir Samadhi, tās ir galīgas blēņas.

Bet Joga ir Samadhi. Līdz tam laikam, kamēr jūs neesat apguvuši Samadhi, jūs neesat jogi.

Turpinājums sekos

T. Mikušinas 2015. gada 27. marta lekcijas videoieraksts:

1. daļa  https://www.youtube.com/watch?v=GvM5-zgYVLQ

2. daļa  https://www.youtube.com/watch?v=kmCZGR1NOYk

http://sirius-riga.lv/