Tikumības principu vienotība pasaules reliģijās un mācībās 20.10.2018

Dažādos vēsturiskajos laikos, kad bija jāpaceļ tautu apziņa jaunā līmenī, Lielie Skolotāji nāca uz Zemes kā dažādu Mācību pamatlicēji, no kurām vēlāk radās reliģijas.

Viņi atstāja cilvēkiem Dievišķos baušļus, to taisnīgo, garīgi tikumisko likumu pamatus, uz kuriem balstīta kārtība visā visumā. Šie likumi regulē visu izpausto Dzīvību, bez tiem uz Zemes valdītu haoss.

Visi garīgo Skolotāju baušļi ir domāti tam, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt zemāko viņos un dot iespēju izpausties augstākajam. Tas ir visu reliģiju pamatā. Patiesība ir viena, Visuma likumi – vienoti, un visas reliģijas ir ceļi pie Vienotā Dieva.

Tomēr cilvēciskā apziņa sava nepilnīguma dēļ izkropļo uz Zemes atnesto zināšanu jēgu.

Jēzus 2008. gada 25. jūnijā:

“Katru reizi atnāk jauns cilvēks un dod vienu un to pašu seno Mācību, kas cilvēkiem bija saprotama savā laikā. Šī Mācība sākumā satur pilnīgas Dievišķas vibrācijas un pievelk ar savu novitāti. Bet pēc tam, kad Mācības nesējs aiziet, tad tie, kas pieņēmuši šo Mācību, sāk traktēt to katrs savā manierē. Jo pārtrūkst Dievišķās iespējas plūsma, un uz Zemes nav cilvēka, kas būtu Dievišķās enerģijas pārnesējs.

Katru reizi tiek dota viena un tā pati Mācība, un šīs Mācības būtība ir vienkārša un skaidra pat bērnam. Bet tas, kas ir saprotams bērnam, pagaist no miesīgā prāta un nepadodas nekādai loģiskai analīzei. Tāpēc jums būs ļoti svarīgi, ka jūs katrs spēsiet atrast  Mācības avotu sevī. Visām patiesajām reliģijām savā pamatā ir mācība par Dievu, kas mājo katra cilvēka sirdī.” ¹

Pamēģināsim atrast kopīgo tikumības baušļos, ko mums atstājuši dažādu reliģiju un mācību Skolotāji.

1. Tikumības Zelta likums

Pirmais, kas ir katrā tai vai citā formā izteiktā reliģijā, ir tikumības Zelta likums. Tas ir fundamentālais tikumības likums, kas izsaka tikumības prasību: “Izturies pret citiem tā, kā tu gribi, lai citi izturas pret tevi” jeb “nedari citiem to, ko tu negribi, lai citi darītu tev”. Tas radies pirmās tūkstošgades vidū pirms mūsu ēras, un tajā visspilgtāk iemiesojies tajā laikā notiekošais humānistiskais apvērsums. Savu nosaukumu “Zelta” šis likums ieguva XVIII gadsimtā Rietumeiropas garīgajā tradīcijā.

Šis likums parādās it kā savstarpēji nesaistīti dažādās kultūrās: hinduismā, budismā, kristietībā, islāmā, konfuciānismā, antīko filozofu izteikumos. Tas liecina par avotu vienotību.

Dažādos formulējumos tas sastopams ” Mahābhāratā”, Budas domu graudos.

Konfūcija atbilde uz skolnieka jautājumu, vai var visu mūžu par vadošo pieņemt vienu vārdu, bija: “Šis vārds ir savstarpība jeb pretmīlestība. Nedari citiem to, ko negribi sev.”

No sengrieķu avotiem jāmin Homēra “Odiseja” un Hērodota “Vēsture”, un tai vai citā formā tikumības Zelta likums sastopams arī Talesa no Milētas, Hesioda, Sokrāta, Platona, Aristoteļa un Senekas darbos.

Bībelē tas minēts Kalna sprediķī šādā formulējumā: “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.” (Mateja ev. 7:12). Šo likumu vairākkārt atkārtoja arī Jēzus Kristus apustuļi (mācekļi).

Korānā Zelta likums nav fiksēts, bet tas sastopams “Sunnā” kā viens no Muhameda izteikumiem, kurš augstāko ticības principu mācīja šādi: “Dariet visiem cilvēkiem to, ko jūs vēlētos, lai cilvēki jums darītu, un nedariet  citiem to, ko jūs nevēlētos sev.”

Vienreiz radies, tikumības Zelta likums ir paliekoši iegājis kultūrā un masu apziņā, iestrādājies kā sakāmvārdi. Piemēram, krievu sakāmvārds saka: “Kas tev citos nepatīk, to nedari arī pats.”

Šis likums visbiežāk tika saprasts kā svarīgākā morālā pamatpatiesība, centrālā praktiskā gudrība un bija viens no pastāvīgajiem ētisko pārdomu priekšmetiem.

2. Tikumības principu vienotība

Manu likumi.

Grāmata “Manu likumi” tiek uzskatīta par vissenāko grāmatu uz Zemes, kurā sniegti tikumības priekšraksti. J. Blavatska savā darbā “Atsegtā Izīda” nosauc to par pirmsvēdiskā perioda grāmatu un pavēsta arī, ka tie, kas grāmatu nodevuši tālāk nākamajām paaudzēm, to stipri saīsinājuši, un līdz mums nonākuši tikai tās fragmenti. Mums svarīgi zināt, ka grāmata bijusi jau apmēram pirms 4,5 tūkstošiem gadu un tajā aprakstīti tikumības principi.

“Pazemība, ļaunā atmaksāšana ar labo, mērenība, godīgums, tīrība, savaldība jūtās, Šastru (svēto grāmatu) zināšana, augstākās dvēseles zināšana, patiesīgums un atturēšanās no dusmām – šie ir desmit tikumi, kas ir obligāti, uz kuriem balstās tikumīga uzvedība… Tie, kas apgūs šos desmit obligātos principus un ievēros tos dzīvē, sasniegs augstāko stāvokli.” ((Законы Ману. Кн. VI, шл. 92). ²

Mozus likumi.    

Tikumības likumi, ko cilvēcei nesa ebreju pravietis Mozus, ir izklāstīti Vecajā derībā, divās Mozus grāmatās – Otrajā un Piektajā. Saskaņā ar leģendu³ ebreju garīgais vadonis Mozus Sinaja kalnā saņēma akmens plāksnes ar desmit Dieva baušļiem. Šos baušļus ciena ne tikai ebreji, bet arī visas pasaules kristieši. Citēsim tos saīsinātus.

1. “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 2. Netaisi sev elku tēlu. 3. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu velti valkāt. 4. Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu. 5. Godā savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu. 6. Nenokauj. 7. Nepārkāp laulību. 8. Nezodz. 9. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. 10. Neiekāro sava tuvāka sievu, ne viņa namu, ne viņa tīrumu, ne viņa kalpu, ne viņa lopus.”
   (1. Mozus grāmata 20:2 – 17; 5. Mozus grāmata 5:6 – 21).

Mahāvīras ētiskie principi.

Mahāvīra (599. g. – 527. g. p.m.ē.) – sludinātājs, Gautamas Budas laikabiedrs, senās Indijas reliģijas džainisma pamatlicējs. Džainisms māca nedarīt ļaunu nevienai dzīvai būtnei šajā pasaulē. Džainisma filozofija un prakse balstās uz dvēseles sevis pilnveidošanu, lai sasniegtu viszinību un mūžīgu svētlaimi.

Ir pieci galvenie ētiskie principi – solījumi, kas jāizpilda šīs mācības sekotājiem:

1. Nedarīt ļaunu nevienai dzīvai būtnei (atteikšanās no vardarbības).
2. Būt patiesam un dievbijīgam (patiesīgums).
3. Nezagt.
4. Nepārkāpt laulību.
5. Nebūt mantkārīgam.

Pamatprincips ir “atteikšanās no vardarbības”, tā neievērošana padara bezjēdzīgu citu principu ievērošanu. Dažkārt to interpretē kā “nenokauj”, taču tas ir plašāks jēdziens. Tas nozīmē nenodarīt ļaunu vai neaizvainot nevienu dzīvību ne tieši, ne arī netieši. Nedrīkst pat domāt par ļaunuma nodarīšanu, vienalga, kam, nedrīkst teikt neko, kas varētu kādu aizvainot. Ir arī jāciena citu cilvēku uzskati.

Gautamas Budas baušļi.

Buda Šakjamuni jeb Gautama Buda (563. g. – 483. g. p.m.ē.)⁴ bija garīgais skolotājs, leģendārais budisma pamatlicējs. “Pratimokša sūtra” un citi budistu reliģiskie traktāti satur šos desmit baušļus, ko atstājis Buda:

„1. Tu nedrīksti nokaut nevienu dzīvu būtni.

2. Tu nedrīksti zagt.
3. Tu nedrīksti pārkāpt savu šķīstības solījumu.
4. Tu nedrīksti melot.
5. Tu nedrīksti atklāt citu noslēpumus.
6. Tu nedrīksti vēlēties savu ienaidnieku nāvi.
7. Tu nedrīksti vēlēties citu bagātības.
8. Tu nedrīksti lietot apvainojošus un lamu vārdus.
9. Tu nedrīksti nodoties greznībai (gulēt mīkstā guļvietā vai būt slinks).
10. Tu nedrīksti pieņemt zeltu un sudrabu.” ⁵

Lielā Skolotāja Jēzus Kristus baušļi.

Jēzus Kristus galvenos baušļus zina visi. Augstākais bauslis ir – “mīlēt to Kungu savu Dievu no visas savas sirds un no visas savas dvēseles…” Un otrs – “mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Šos baušļus Kristus deva kā papildinājumu Mozus baušļiem.

Grāmatā “Atsegtā Izīda” līdzās Manu likumiem J. Blavatska citē un uzskatāmi parāda Budas un Kristus baušļu identiskumu: “…viens piegāja pie Viņa un jautāja: “Mācītāj, ko labu man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” Tas saka Viņam: “Kurus?” Un Jēzus sacīja: “Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja ev. 19: 16-18).

“Kas man jādara, lai iemantotu Bodhi (mūžīgās patiesības zināšana)”, – skolnieks jautā savam budistu skolotājam. “Kāds ir ceļš, lai kļūtu par upasaka (gudrā skolnieku)?” – “Ievēro šos baušļus”. – “Kādi tie ir?” – “Tev visu mūžu jāatturas no nogalināšanas, zagšanas, laulības pārkāpšanas un meliem”, – atbild skolotājs. Identiski norādījumi, vai ne? Dievišķi norādījumi; atbilstoši tiem dzīvojot, cilvēce attīrītos un paaugstinātos” 6, – secina J. Blavatska.

Kā redzam, ceļi visās reliģijās ir vienādi, atšķirības ir tikai to formās. Tātad tie, kam svarīga ir forma, savā starpā naidosies, bet tie, kas ir izpratuši pamatus, apvienosies uz tiem.

Kungs Maitreija 2006. gada 5. jūlijā

“Padomājiet par to, ka visu reliģiju visi pamatlicēji ir devuši vienu un to pašu Patiesību dažādā laikā dažādās valodās. Ja jūs uzskatāt sevi par izglītotiem, intelektuāliem cilvēces pārstāvjiem, tad veltiet savas pūles, lai atrastu to kopīgo, kas ir visu reliģiju pamatā. Nepievērsiet uzmanību atšķirīgajam. Koncentrējiet uzmanību uz kopīgiem principiem un pieeju, un jūs ieraudzīsiet visu reliģiju un visu tikumisko mācību vienotību, kuras cilvēce jebkad ir saņēmusi no tīriem avotiem.

Šī visu reliģiju apvienošana un jaunas reliģijas radīšana, kas ietver visas pasaules reliģijas, notiks tad, kad jūs kļūsiet spējīgi savā apziņā cienīt un pieņemt citu uzskatus, nevis akli palikt pie saviem uzskatiem un aizstāvēt tos pat ar ieročiem rokās. Tam visam ir jāpaliek pagātnē. Nekādam naidam nav vietas Jaunajā Pasaulē. Naids pazudīs no jūsu pasaules reizē ar jūsu apziņas mainīšanos un augšanu.”

Secinājumi:

1. Kad mēs objektīvi izpētām dažādos laikos (tos šķir gadu simti un tūkstoši) dotu reliģiju un mācību pamatus, tad pārliecināmies par šo pamatu vienotību. Secinājums ir viennozīmīgs: visām reliģijām ir viens kopīgs Avots! Jo baušļi pēc savas būtības ir tik līdzīgi, it kā tos būtu devis viens un tas pats cilvēks, precīzāk – Augsts Gars.
2. Lielie gudrie ne tikai sludināja lielas patiesības, bet viņi arī īstenoja tās praksē savā dzīvē.
3. Katram laikmetam ir vajadzīga atjaunota seno zināšanu pasniegšana caur jaunu Skolotāju. Mūsu laikam tā ir Dievišķo Skolotāju Mācība, kas dota ar Tatjanas Mikušinas starpniecību.
4. gada 8. janvārī ES ESMU TAS, KAS ES ESMU savā vēstījumā, ko saņēmusi Tatjana MIkušina, ir devis Baušļus mūsu laika cilvēcei.

BAUŠĻI ⁷

ES ESMU TAS, KAS ES ESMU

2008. gada 8. janvārī

ES ESMU TAS, KAS ES ESMU, ES ESMU Esošais, kas runāja uz Mozu no degošā, bet nesadegošā krūma.⁸

ES ESMU tagad runāju priekš jums, kas esat iemiesoti uz Zemes.

ES ESMU atnācis, lai dotu jums Derību un lai atjaunotu Derību, kas dota Mozus laikā.

Jūs zināt, ka vienmēr ir bijuši cilvēki, kas turējās pie īstās Ticības, un caur šiem cilvēkiem runāja pats Dievs. Dievs runā tad, kad ir nepieciešamība koriģēt evolūciju. Tad, kad nesaprātīgie bērni neuzklausa pavēles no augšienes.

Lūk, arī tagad ES atnācu, lai dotu jums sapratni par to, ka ilgāk jūs vairs nevarat ļaunprātīgi izmantot jūsu Dievišķo uguni, liesmu, enerģiju, kas ir jūsu sirdīs.

Cik ilgi var gaidīt?

Nē, – ES jums saku, ka gaidīšanas laiks ir beidzies un tagad jums visiem ir vēlreiz jāpārskata savi uzskati par jūsu dzīvi un jānosaka, kas jūsu dzīvē ir galvenais, kā dēļ jūs eksistējat.

Pārtrauciet aizrauties ar dienas ārišķīgo spožumu. Es atnācu, lai runātu ar jums nopietni.

ES ESMU uguns aprijošā, un ES jums saku, ka no šī laika katra jūsu darbība, ko jūs izdarīsiet neatbilstoši Dieva Likumam, atgriezīsies pie jums atpakaļ desmitkārt pavairota.

Tādējādi jūsu karma par visiem jūsu netaisnajiem darbiem no šīs dienas tiks palielināta desmitkārtīgi.

Es jums atgādināšu, kā jums jāuzvedas:

Pirmajā vietā jūsu dzīvē jābūt Dievam un Viņa Likuma ievērošanai.

Jums dzīvē nedrīkst būt nekādu citu elku, ko jūs pielūgtu vairāk nekā Dievu.

Jūs nedrīkstat citiem darīt to, ko jūs negribat, lai viņi darītu jums.

Jūs nedrīkstat veikt nekādas darbības, kas ir pretrunā ar Dievišķo Likumu, kurš pastāv šajā visumā.

Un pirmais, vissvarīgākais bauslis – tā ir Mīlestība pret jūsu tuvākajiem un ne tikai pret jums tuvajiem cilvēkiem, bet Mīlestība arī pret visu Radīto, pret visu, ko radījis Dievs: pret akmeņiem, augiem, ikvienu zvēru un dzīvnieku. Jūs nedrīkstat darīt ļaunu dabai. Jūs nedrīkstat darīt ļaunu Zemei. Jums ir pienākums Mīlēt visu Radīto.

Vairāk par visu jums jātur savās sirdīs tikumības Likums: nepieļaut laulības pārkāpumus, neiekārot jūsu tuvākā mantu, nemelot, neapskaust, būt atklātiem un patiesiem.

Tādus grēkus kā cilvēka vai dzīvnieka nogalināšana es aizliedzu jums darīt vienmēr. Nedrīkst nogalināt dzīvību nekādu iemeslu dēļ.

Atcerieties par karmu, kas no šīs dienas pēc šī mana brīdinājuma pieaug desmitkārtīgi.

Taču arī jūsu labā karma, jūsu labie darbi tiks pavairoti desmitkārtīgi.

Es atnācu, lai atgādinātu jums par Derību, ko esmu devis Mozum un visiem praviešiem pagātnē.

Es tagad saku jums Savu Vārdu, lai jūs varētu labāk saprast to, kas tika rakstīts un pārrakstīts rakstos un ko izkropļoja pārrakstītāji.

Tagad ir jauns laiks, un jūsu pienākumi Dieva priekšā un visa Radītā priekšā pieaug daudzkārtīgi.

Neaizmirstiet to, ko ES esmu teicis. Glabājiet šī vēstījuma tekstu redzamā vietā un pārlasiet to.

Jums ir jāzina Mani Baušļi no galvas.

Nedrīkst vairs nodarboties ar Dievam nepatīkamām lietām. Ir pienācis gals Manai pacietībai.

ES ESMU TAS, KAS ES ESMU. OM.

Tatjana Mikušina, 2008

______________________________________________________

¹ Fragmenti no Gudrības Valdoņu vēstījumiem citēti no T. Mikušinas grāmatām “Gudrības Vārds 1″ un Gudrības Vārds 2”, Sol Vita, Rīga

² Citāti no grāmatas Блаватская Е.П. Разоблаченная Изида. Т. 2. J. Blavatska izmantojusi Viljama Džonsa 18. gs. beigās tulkoto “Manu likumi”.

³ “Bībelē aprakstītie notikumi saistībā ar ebreju iziešanu no Ēģiptes patiesībā ir daudz senāku notikumu attēlojums. “Kopš to notikumu laika, kas aprakstīti Bībelē kā ebreju Iziešana no Ēģiptes, ir pagājuši daudzi simti tūkstoši gadu. Un patiesībā es iemiesojos uz Zemes ar misiju izvest Piekto āriešu pamatrasi no Atlantīdas kontinenta uz toreiz nesen izveidojušos Eirāzijas kontinentu. Daudz vēlāk šie notikumi tika pārveidoti un transformēti dažādu tautu leģendās un teiksmās un nonāca līdz mūsdienu lasītājiem tā, kā tie izklāstīti Bībelē. Bet šie notikumi ir daudz senāki.” (Mozus, 2005. gada 1. aprīlī)

⁴ Vēsturnieki nosauc dažādus Budas Šakjamuni dzimšanas datus, tomēr visi ir vienisprātis, ka budisma pamatlicējs dzīvoja 6. gs. p.m.ē.

⁵ Citāti no grāmatas Блаватская Е.П. Разоблаченная Изида. Т. 2

⁶ Citāti no grāmatas Блаватская Е.П. Разоблаченная Изида. Т. 2

⁷ “Gudrības Vārds 2”, izd. Sol Vita, Rīga

⁸ 2. Mozus grāmata [EXODUS] 3:1 – 4

Lekciju sagatavoja J. Iļjina

Tulkoja Lauma Ērgle

http://sirius-riga.lv/