Vai ir iespējams turpināt kopdzīvi ar narcisu? 03.09.2018

Astrida jautā: Kopdzīvē ar vīru esam nodzīvojuši 22 gadus, no kuriem 1 gadu vīrs ir pārcēlies dzīvot atsevišķi dzīvojamā lauku pirtī, faktiski ir aizgājis no ģimenes – sievas un pusaugu dēla un meitas. Dēls studē, meita dzīvo ar mani, mācās vidusskolā. Esam apmeklējuši gan speciālistus, gan dziedniekus, lai paliktu kopā. No 2005. gada periodiski apmeklēju Helingera seminārus, kārtoju savu dzīvi… Sanāca darbā aprunāties ar psihologu, kas pēc sarunas ar mani un pārdomām, teica, ka pilnībā izklausās pēc narcisa tipa vīrieša rīcības. Faktiski vīrs ir vientuļš savā dzīvē, bēg no sāpinošā. Kā lai viņu konfrontē ar paša izjūtām?? Negaidīts otrais bērns, kas atnāca pie vecākiem, kad pirmajam bērniņam bija 2 mēneši. Nav saņēmis vecāku mīlestību, sāpināts, nevajadzīgs, ļoti darbīgs…

Problēma, kas sagādāja grūtības laulībā bija, ka par visu notiekošo ar bērniem, mūsu starpā, ķibeles sadzīvē, saimniecībā u.c. bija vainīga sieva. Sāpinošas attiecības ar futbola mača rezultātu, kur bumba vienmēr bija tikai vienos – manos vārtos. Kad lūdzos un teicu, lai tomēr palīdz man, jo nespēju viena tikt galā ar bērniem, tad skanēja, ka esmu jukusi, galīgi izlaidusi bērnus, nemaz neaudzinu… Vīrs ģimeni apgādā materiāli, tādēļ arī darbs viņam bieži jeb vienmēr bija ieplānots arī brīvdienās, lai nepavadītu laiku ar ģimeni. Bērni, manuprāt, sajuta manu bezpalīdzību un sāka ļoti spēcīgi neklausīt, nepalīdzēt mājās, kāpt uz galvas… Sajutos viena, kas rūpējās par mājām, sadzīvi un bērniem, vīrs piekrita šķirties… 5 gadi atpakaļ nokļuvu autoavārijā… pēc konsultācijām pie Jums…bezizejas sajūta. Dzīvojām tālāk…

Ģimenē ilgstoši, apmēram 7 gadi, bija sāpinošas, emocionāli vardarbīgas attiecības. Sarunas ar vīru vienmēr gāja tikai pa apli, viņš bija visas pasaules centrs. Konflikta risināšana vienmēr beidzās ar to ar ko sākās, jo nekad nebija risinājuma no viņa puses. Manas sajūtas un emocijas netika uzklausītas, jo stāstot par savām izjūtām, man runājot sanāca viņu kritizēt, kas vīru parasti aizskāra līdz sirds dziļumiem un ar mani mēdza nerunāt pat 3 dienas, lai es izjustu savu vainu un nolūgtos (tiku sodīta dažādos veidos).  Teicu, ka nevēlos viņu apvainot, tikai izrunāt, lai es justos sadzirdēta. Viņam absolūti neinteresēja neviens cits, kā vien viņa paša personība. Vienmēr strīdi bija, kad vīrs atgriezās no vīramātes, tad viņa neoma bija dubulta. Sanāk tā, ka mēs ar māti šos gadus viņu dalījām uz pusēm. Māte dēlu mīlēja kā vīrieti. Nu nedrīkst vīrieti plēst uz pusēm!!!

Vīram ļoti patīk pucēties, pirkt smaržas un atļauties sevi iepriecināt pērkot drēbes, mantas, dārgas mašīnas bez jebkādas aprunāšanās. Pilnīgi visu mājās izlemj vīrs – ko pirkt un kad! Bērniem nekad nav tikusi dota izvēle ko vēlās – kaut iekārtojot bērnu istabu. Kopdzīves sākumā viņš tāds nebija. Gadus 7 atpakaļ pateica, ka mani nemīl. Es to intuitīvi jutu no paša sākuma, jo, manuprāt, tā bija tikai kaislība pret mani. To esmu sapratusi pēdējos 10 gados, kad esmu sākusi iet garīgās attīstības ceļu. Zinu mums ir karmiskās attiecības un, ja vīrs ir izlēmis pamest ģimeni, materiāli rūpējoties, vai man vajag censties to glābt. Mums ir retas intīmas attiecības, jo man nav uznākusi vēlme meklēt laimi pie cita vīrieša. Man nav vairāk spēka būt tikai mīlestības devējai, jo ir bezspēks, nejūtu enerģijas apmaiņu starp mums. …Man ir nepieciešama noteiktība attiecībās, ko vīrs nespēj dot. Vai ir iespējams turpināt kopdzīvi ar narcisu???

Elvita Rudzāte atbild: Viss ir iespējams, ja cilvēks strādā ar sevi. Sieviete pārāk ir koncentrējusies uz vīra trūkumiem, bet vai viņa redz sevī tās pašas īpašības, kas piemīt vīram? Vai viņa redz, ka arī pati ir narcisa tipa sieviete?

Mīlestība ir enerģija un tā attiecībās ir jāattīsta. Ja vīrietis vēlas dzīvot atsevišķi no ģimenes, tas nozīmē, ka mājās nejūt mīlestību, un bieži vīrieši bēg tieši no pārmetumiem, kas viņu gaida mājās.

Sievietei ir jāpriecājas, ka vīrs nav aizgājis pie citas sievietes, tas nozīmē, ka viņš patiešām vēlas ģimeni saglabāt, tikai viņš nespēj izturēt sievas pārmetumus un nespēj sievai pierādīt, ka to mīl. Brīžos, kad pārmetumu lavīna birst pār viņa galvu, tad viņam tiešām liekas, ka viņš sievu nemīl, bet tas ir tikai uz brīdi.

Tomēr Astrida nav piedevusi vīram vārdus, kurus viņš pateica 7 gadus atpakaļ, tāpēc, ka Astrida nav atvērusies piedošanai, nav izpratusi savas mācības, nes pagātnes pārdzīvojumus kā maisu uz pleciem, un ar katru gadu maiss paliek arvien smagāks.

Es iesaku Astridai lasīt Gudrības Vārda Mācību, lasot diktātus pēc kārtas tādā secībā kādā tie sniegti, vienu diktātu dienā. Viņa pati nemanīs kādas pārmaiņas notiks viņas apziņā, un kā viņa atvērs savu mīlestības avotu no kura smelties mīlestību vēlēsies arī vīrs.