Vai ir situācijas, kad likumu pārkāpt drīkst? 17.11.2015

Raivo jautā: Pateicos par Jūsu ieguldījumu šajā mājaslapā, tā man pat ļoti noder, nebūtu melots, ka pat ir pamatavots. Paldies!

Mans jautājums ir par likumu. Jā, zinu, ka likums ir jāievēro, krāpties nevar, no tā arī cenšos izvairīties, cik nu spēju, ne vienmēr sanāk. Vai ir situācijas, kad likumu pārkāpt drīkst? Gribētu lūgt Jūsu viedokli sekojošām situācijām.

1. Piemēram, Jūsu saitā bija minēts stāsts par “Dzīvās Ētikas mozaīku” grāmatas tapšanu un saglabāšanos. Jūs minējāt, ka bija cilvēks, kas šo grāmatu pārrakstīja ar roku. Varētu šķist, ka darbs bija svētīgs un paldies tam cilvēkam, tomēr tā brīža spēkā esošā PSRS likumdošana bija pret to, kā nekā, aizliegtā literatūra.

2. Ceļu satiksmē. Mēs zinām, ka pastāv noteikums par “iekļaušanos plūsmā”, respektīvi braukt tā, lai ne ar ko neatšķirtos no pārējiem. Šī likuma jēga ir skaidra, tomēr tā tiek prezumēta no viedokļa, ka visi ievēro likumus. Patiesība ir tāda, kāda ir. Visi zinām stāstu par +10 kilometriem pie
atļautā ātruma. Ir gadījies, ka, lai iekļautos plūsmā, ir jāpārkāpj likums. Manuprāt, iekļauties plūsmā uz ceļa ir būtiskāk nekā braukt ar saviem 90 km/h, kamēr citi brauc uz 100 km/h. Otrais variants pēc likuma burta būtu korekts, bet realitātē bīstamāks, jo traucētu satiksmi, kas attiecīgi
izraisītu vairāk stresa utt.

3. Pieņemsim, ka cilvēka dzīvība ir briesmās un tas atrodas manā automašīnā. Pēc likuma, šī situācija neatļauj man pārkāpt likumu. Protams, es varētu saukt ātro palīdzību un gaidīt, tomēr tādās situācijās ik minūte ir svarīga. Varbūt labāk šādās situācijās būtu to likumu pārkāpt, tomēr glābt kāda dzīvību?

Likumu pārkāpju mazāk kā agrāk, tomēr šad un tad mēdzu to darīt, jo ir nepieciešamība un pārkāpuma rezultātā nevienam nekaitēju. Nedz
valstij, nedz sev, nedz līdzcilvēkiem. Jūtu, ka kaut kas nav pareizi, tomēr arī īsti pieņemt to, ka visam jāsaskan burtu burtā, nespēju. Neaizmirsīsim, ka likumam piemīt ne vien burts, bet arī gars, kas ne vienmēr sakrīt ar burtu.

Elvita Rudzāte atbild: Pastāv laicīgie likumi, kuri ir apstiprināti Saeimā, kā arī Dievišķie likumi un mācības (turpmāk tekstā saukšu tos par Dievišķiem likumiem), kuri nāk no Dieva, fiksēti ir Svētajās grāmatās un cilvēcei tapuši zināmi caur Svētajiem cilvēkiem. Dievišķie likumi stāv pāri cilvēku radītajiem un apstiprinātajiem likumiem. Problēma ir tā, ka cilvēki atšķirīgi interpretē Dievišķos likumus, tāpēc var pieļaut kļūdu, domājot, ka ievēro Dievišķo likumu. Piemēram, teroristi neizprot Dievišķos likumus pilnībā, jo Dievišķais likums neļauj citus nogalināt, lai cik netaisna šķistu situācija.

Apskatot Raivo aprakstītās situācijas, varu teikt, ka visās situācijās vispirms sev ir jāpajautā, vai mana rīcība, ja es pārkāpšu likumu, kādam palīdzēs? Ļoti svarīgs ir motīvs kāpēc esi gatavs pārkāpt likumu. Ļoti svarīgi katrā situācijā ir klausīt savu Sirdsapziņu, jo tikai tava sirds zina kā pareizi katrā situācijā ir jārīkojas.

1. Grāmatas “Dzīvās Ētikas mozaīka” sagatavotāja Anete Eihmane patiešām pārkāpa tanī laikā noteikto kārtību, viņa ne tikai lasīja aizliegto literatūru, bet nodeva zināšanas citiem cilvēkiem, kas notika pilnīgā slepenībā, un no tā laika likumdošanas viedokļa, tika uzskatīts par pārkāpumu. Anetes motīvs bija tīrs, jo viņa vēlējās palīdzēt cilvēkiem atgriezties pie Dieva, palīdzēja cilvēkiem izprast Dievišķos likumus, kuri ir aprakstīti Dzīvās Ētikas grāmatās. Kā jau teicu, ja tu kaut ko dari, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt labākiem, bet kāds laicīgais likums tev to aizliedz, tad tu esi pārkāpis laicīgo likumu un vari arī saņemt par šo pārkāpumu sodu, ja tevi pieķers, bet Dieva priekšā tava sirdsapziņa ir tīra, tu esi pildījis Viņa uzdevumu, palīdzējis cilvēkiem atgriezties pie Viņa. Šādā situācijā ir jāievēro Dievišķais likums, nevis aplams laicīgais likums.

Iztēlojieties situāciju, kas patiesībā nav nemaz tik nereāla, ka Latvijā mainās politiskā vara un tā aizliedz latviešiem dziedāt latviešu tautas dziesmas. Dievišķais likums nosaka, ka katrai tautai ir jārūpējas par savas kultūras vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Savukārt laicīgā vara var aizliegt to darīt. Kā rīkoties šādā gadījumā? Saglabāt latviešu tautas dziesmas ģimenē un nodot tās tālāk no paaudzes uz paaudzi, kamēr atkal mainīsies laicīgā vara, un tās atkal publiski varēs dziedāt. Tātad arī šajā situācijā Dievišķais likums stāv pāri laicīgajam absurdajam likumam.

2. Ceļu satiksmes pārkāpumi. Dievišķais likums nosaka, ka lēmumos ir jābūt konsekventiem. Tas, ka Latvijā ir izveidojusies šāda situācija, ka daudzi brauc ar ātrumu + 10, liecina par policijas kļūdu, ka viņi ir nekonsekventi prasībā ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Ja policija paziņotu, ka sākot ar š.g. 1.decembri visi pārkāpēji, kas pārsniegs noteikto ātrumu kaut vai par 1 km, t.i., + 1, saņems sodu, tad ticiet man, pārkāpēju skaits strauji samazināsies. Tā kā policija ir nekonsekventa ceļu satiksmes pārkāpumu jautājumos, tad arī notiek ceļu satiksmes pārkāpumi. Auto vadītāji, kuri ievēro + 10 noteikumus, vienkārši ir pielāgojušies policijas nerakstītajam likumam, kas visiem ir zināms, un patiesībā šajā situācijā nav vainīgi. Vainīga ir pati policija par savu nekonsekvenci, kura pati pārkāpj laicīgos likumus un arī Dievišķo Konsekvences likumu. Kad es reiz vaicāju savam vīram, kāpēc policija pieļauj +10 pārkāpumu, tad viņš man izskaidroja, ka iespējams tas esot spidometru dēļ, ka visiem spidometri nerāda pilnīgi vienādi un var būt kļūda. Tādā gadījumā nepieciešams noteikumos norādīt arī pieļaujamo novirzi no noteiktā ātruma. Tad tie pārkāpēji, kas brauks ātrāk par pieļaujamo novirzi, nevarēs atsaukties uz kļūdainu spidometra rādījumu.

3. Cilvēka dzīvība briesmās. Dievišķais likums nosaka, ka mums vienmēr ir jāglābj cita cilvēka dzīvība. Man pastāstīja kādu gadījumu laukos, kur vīrietis bija ieradies ciemos, nolicis mašīnu un jautri ar radiņiem priecājies, lietojot arī alkoholu. Negaidīti atskrējusi pie viņiem kaimiņiene, lūdzot palīdzību, ka nāves briesmas draudējušas kādam tuviniekam, un ātro palīdzību nevarēja kaut kādu iemeslu dēļ tik ātri sagaidīt. Šis vīrietis apzinājās, ka riskē ar savām tiesībām un smagu sodu, ja brauks dzērumā, bet viņš apzinājās, ka svarīgāk par visu ir glābt cilvēka dzīvību. Viņa motīvs bija tīrs, viņš vēlējās cilvēkam palīdzēt, tāpēc pārkāpa laicīgo likumu, kas tiek attaisnots Dieva acīs pat, ja laicīgā vara piešķir sodu.