Vai jāklausa zīmēm, īstenojot projektu? 16.10.2018

Ginta jautā: Mans dēls(3 gadi) šogad sāka iet bērnudārzā, sākām pamazām, sēdēju klāt, palika tikai līdz pusdienām. Pierada. Tā kā viss labi, tomēr sēžot klāt vēroju grupiņas darbu. Sapratu, ka esot bērnudārzā viņš iegūst ļoti maz. Jo spēlējas ar mašīnām un uztaisa kādu mākslas darbiņu pēc parauga.

Viņš 1x ned. iet arī uz Montesori un tur pēc 2h ir iemācījies daudz vairāk. Dzīvojam nelielā pilsētā 50km no Rīgas. Un Montesori bērnudārza tuvākajā apkaimē nav. Nolēmu veidot savu, lai bērns vērtīgi un izzinoši varētu pavadīt laiku. Meklēju telpas, finansējumu, pati eju mācīties Montesori pedagoģiju, bet tad īrējamo telpu īpašnieks man atteica norunātās telpas, kuras bija ļoti atbilstošas grupiņas veidošanai. Un šajā pilsētā īrējamo telpu skaits ir niecīgs un lai būtu atbilstošs b/d prasībām.

Tad es domāju, kādēļ mani tagad nostopē? Saprotu, ka tas būtu liels darbs, bet kad iedomājos, ka šī projekta nav, tad ir tukšums. Liekas kā es nedošu bērnam labāku izglītību? Es nevaru stāvēt malā un noskatīties kā bērns iznieko dienu b/d, ja varu dot ko labāku. Un nākam gad otrs bērns arī sāk b/d gaitas.

Vai acīm redzama zīme ir jāpieņem vai tomēr jāmeklē citi ceļi kā to paveikt?  Varbūt tas man māca pieņemt esošo izglītību? Bet zinu, ka man ir spēks ko mainīt un ietekmēt ar neatlaidību.

Elvita Rudzāte atbild: Mūsu valstī attīstīt privātu bērnudārzu bez finansiāla atbalsta, patiešām ir varoņdarbs. Lai kā ierēdņi apgalvo, ka atbalsta jaunos uzņēmējus, līdz īstam atbalstam vēl ir tālu, bet es ceru, ka situācija vismaz šajā jautājumā ar laiku mainīsies pozitīvā virzienā.

Tomēr jāsaprot ir tas, ka Dievs vienmēr pārbauda savus sekotājus ar grūtībām, tāpēc cerēt, ka spēsi izdarīt kaut ko labu nesaskaroties ar grūtībām, būtu naivums. Kāpēc Dievs mūs pārbauda, ja reiz mums ir tik labi nodomi? Tāpēc, lai pārliecinātos par mūsu nodomu tīrību. Šajā gadījumā Dievs pārbauda – kāpēc tu vēlies izveidot alternatīvu b/d, vai tikai savu bērnu dēļ? Kas notiks, kad tavi bērni paaugsies, vai vēl turpināsi šo projektu, turpināsi pārvarēt dažāda rakstura grūtības vai atteiksies no tā, jo tad tev būs citas prioritātes savu bērnu labā?

Dievs pārbauda mūsu ticību. Svētie cilvēki, kuriem Dievs uzticēja veikt Dievišķus uzdevumus, saskārās ar ļoti lielām grūtībām, bet tieši ticība bija tā, kas viņus neatturēja no uzdevuma veikšanas. Lasot Gintas vēstuli, viņa vairākkārtīgi uzsver satraukumu par savu bērnu izglītību, bet, ja viņai bērni būtu pieauguši, vai tad arī viņa gribētu īstenot šo projektu, vai viņa satrauktos par mūsu izglītības sistēmu? Citiem vārdiem sakot, kas patiesībā ir Gintas motīvs – viņas bērni vai vēlēšanās sabiedrībai piedāvāt labāku izglītību? Ja Gintas motīvs ir viņas bērni un sabiedrība ir tikai sekundāra, tad tas ir egoistisks motīvs. Ja viņas motīvs ir kādam pierādīt, ka spēju piedāvāt kaut ko labāku nekā citi, tad tas arī ir egoistisks motīvs.

Egoistisku motīvu vadīti projekti nesaņem Dieva atbalstu, bet tie dažkārt saņem valsts atbalstu. Taču šādu projektu ilgdzīvošanas spēja ir neliela. Taču projekti, kuri tiek īstenoti Dieva vārdā, spēj pārvarēt visas grūtības un ir ilgdzīvotāji. Protams, viss ir laicīgs, un arī Dieva atbalstīti projekti kaut kad beidz pastāvēt, bet tas notiek tad, kad viņu misija ir paveikta.

Tāpēc es iesaku vispirms Gintai godīgi atbildēt pašai sev, kāds ir mans motīvs attīstot alternatīvu b/d? Ja motīvs ir pareizs, tad atradīsies iespēja īstenot projektu, bet nevajag gaidīt, ka tas virzīsies bez grūtībām.

Mans ieteikums tiem, kas plāno vai īsteno kādu projektu Dieva vārdā – atcerieties, ka kaut kad būs jāatstāj fiziskais ķermenis un jāatgriežas smalkajā plānā, kur mūs sagaidīs mūsu Pavadoņi. Ko tu teiksi, kāpēc atrodoties fiziskajā plānā neizpildīji Dieva uzdevumu? Vai tu varēsi savu neizdarību attaisnot ar to, ka nebija naudas, nebija sabiedrības atbalsta, nebija valsts atbalsta, pietrūka laiks un spēks, tavu darbu nenovērtēja vai bija cita rakstura problēmas?

Tev būs liels kauns par savu neizdarību un tu lūgsi, lai tev dod otru iespēju, bet brīdī, kad atkal nāksi iemiesojumā, tu par savu apņemšanos aizmirsīsi, jo tev būs svarīgākas laicīgās dzīves vēlmes. Tāpēc tik svarīgi ir strādāt ar sevi, tuvoties Dievam, lai tu patiešām spētu saprast kāds ir tavs šīs dzīves uzdevums/i, kam veltīt savus spēkus, lai šī dzīve nebūtu nodzīvota nelietderīgi.

Vai jāklausa zīmēm, īstenojot projektu? Jā, tām ir jāklausa, bet ne vienmēr cilvēki zīmes iztulko pareizi. Lai zīmi iztulkotu pareizi, ir jābūt attīstītai jūtziņai jeb citiem vārdiem sakot, cilvēkam ar sirdi ir jājūt, vai viņa darbību aptur, lai viņš īstenojot projektu vēlāk nenonāktu kādās lielākās grūtībās vai grūtības ir tikai tests/eksāmens, kas pārbauda viņa ticību projektam. No malas neviens nepateiks kā ir pareizi, jo tās ir personiskas attiecības ar Dievu. Arī projektā, kur parasti ir iesaistīti vairāki cilvēki, jo viens pats tu neesi karotājs, katram projekta dalībniekam ir personiskas attiecības ar Dievu. Tāpēc mēdz būt gadījumi, kad no projekta izstājas kāds tā dalībnieks, jo nav nokārtojis savus personiskos testus un eksāmenus, kuri ir jānokārto piedaloties Dieva uzdevuma īstenošanā. Jo svarīgāks projekts Dieva acīs, jo grūtāki pārbaudījumi, jo Dievs ļoti rūpīgi izvēlas Savus kalpotājus – kurš katrs netiek aicināts veikt Dieva uzdevumus, tos uztic tikai tiem, kas to ir nopelnījuši jeb citiem vārdiem sakot, kas ir sasnieguši atbilstošu apziņas līmeni, lai pildītu Dieva uzdevumus.