Vai karmiskais partneris ir slikts? 24.04.2018

Alise jautā: Ļoti daudz apkārt tiek dzirdēts par karmiskajiem dzīves laikā satiktajiem partneriem.  Vai karmiskais partneris ir slikts? Kāda ir atšķirība, ja ir sastapts karmiskais partneris caur kuru jāapgūst dzīves mācības, vai ja ir
sastapts vienkārši partneris? Vai arī visi cilvēki, kurus savā dzīves ceļā satiekam, ir mūsu karmas attīrīšanas palīgi?

Elvita Rudzāte atbild: Pastāv divi līdzīgi un tomēr atšķirīgi Dievišķie likumi – Karmas likums un Mācības likums. Karmas likums nosaka, ka cilvēks ikdienas, ik mirkli ar savām domām, vārdiem un rīcību rada enerģiju. Tā var būt pozitīva vai negatīva. Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu, tad viņš rada pozitīvu enerģiju, kas pie viņa atgriežas kā labā karma un laicīgā dzīvē var izpausties ar veiksmi. Ja cilvēks pārkāpj Dievišķo likumu/us, tad viņš rada negatīvu enerģiju, kas pie viņa atgriežas kā negatīvā enerģija un laicīgā dzīvē izpaužas kā grūtas dzīves situācijas, kuras nekādi neizdodas pārvarēt.

Mācību likums nosaka, ka cilvēkam ir nepārtraukti jāattīstās un, lai viņš varētu attīstīties, viņam ir jānokārto dzīves testi un eksāmeni, kas laicīgā dzīvē izpaužas kā grūtas dzīves situācijas, kuras ir iespējams pārvarēt, izdarot pareizas izvēles un kļūstot dzīves gudrākam.

Atšķirība starp Karmas un Mācības likumiem ir tāda, ka karmas darbības laikā cilvēks jūtas bezspēcīgs, ka viņš nekādi nespēj atrisināt grūto situāciju, lai kā censtos. Viņam ir jāpieliek milzīgas pūles, lai dzēstu savu karmu, kura vienalga atgriežas pie cilvēka atpakaļ tādā vai citā formā, tikai tā var būt salīdzinoši pavisam maiga. Piemēram, cilvēks A iepriekšējā dzīvē ir apkrāpis cilvēku B, atņemot tam visu mantību. Šajā dzīvē cilvēks A atkal satiek tā paša cilvēka B garu, kurš kaut kādā veidā, iespējams pat likumīgā veidā, varētu tam atņemt materiālos labumus, bet tā kā cilvēks A ir ļoti strādājis ar sevi, audzis garā un  darījis labus darbus sabiedrības labā, tad cilvēks B nevis atņem mantu, bet tikai izplata nepatiesu informāciju par cilvēku A. Tātad sliktā karma pie cilvēka ir atgriezusies atpakaļ daudz maigākā formā.

Mācības likums darbojas nedaudz citādi. Piemēram, cilvēks pirms iemiesojuma kopā ar savu Skolotāju (Pavadoni) ir noteicis, ka šī iemiesojuma laikā cilvēkam būs jāapgūst mācība – citus cilvēkus nedrīkst aprunāt. Tādā gadījumā cilvēks nonāks dažādās situācijās, kad viņam pašam būs iespēja citus aprunāt vai citi viņu aprunās. Ja cilvēks neizpratīs mācību, ka citus cilvēkus nedrīkst aprunāt, ļaujoties kārdinājumam un aprunās kādu cilvēku vai dusmosies uz tiem, kas viņu aprunā, tad viņš uzņemsies uz sevis sliktu karmu, kas agrāk vai vēlāk pie viņa atgriezīsies atpakaļ. Ja cilvēks izpratīs mācību, ka citus cilvēkus nedrīkst aprunāt un piedos saviem aprunātājiem, tad cilvēku vairs nevajās citu cilvēku aprunāšana vai pat, ja viņu aprunās, viņu tas nesatrauks. Tātad skolotājs (mācība) aiziet tiklīdz skolnieks to ir apguvis. Pastāv mācības, kuras skolnieki ātri apgūst un dodas uz priekšu. Karmas gadījumā nepietiek ar mācības izpratni, vēl ir jāiziet cauri ciešanām, lai dzēstu karmu.

Partnerattiecību gadījumā karmiskas attiecības ir gan tādas, kur partneriem vienam ar otru ir jāpiedzīvo ļoti lielas grūtības, gan arī pretēji labās karmas gadījumā, kur partneri viens ar otru ir kā “cimds ar roku”. Tāpēc visas partnerattiecības uzskata par karmiskām attiecībām.

Partnerattiecībās Mācības likums darbojas caur ikdienas dzīves situācijām, kad partneri viens no otra kaut ko mācās, bet šīs situācijas ir viegli pārvaramas, ja tikai partneri iet garīgās attīstības ceļu, paplašinot savu apziņas līmeni. Tāpēc var teikt, ka partnerattiecībās darbojas abi likumi – gan Karmas likums, gan Mācības likums. Tieši tāpat tas ir arī citās dzīves situācijās.

Tāpēc ne par vienu partneri nevar teikt, ka tas ir slikts. Katram partnerim ir noteikta loma mūsu dzīvē un tā ir pozitīva – lai mēs augtu garā jeb paplašinātu apziņas līmeni. Ne visi cilvēki mācās no Gaismas Skolotāju dotās Mācības, ko sauc par mācību ceļu. Daudzi cilvēki izvēlas mācīties no savas pieredzes, ko sauc par ciešanu ceļu, bet mācās visi. Tie, kas ierauga savu grūto situāciju vai ciešanu vērtību, tie ir auguši garā. Tie, kas nosoda citus, diemžēl, neko nav mācījušies.