Vai ķermeņa filosofija visiem ir vienāda? 21.11.2015
Evita jautā: Man radās jautājums par Aijas jautājumu:”Ķāpēc man krakšķ locītavas?” Pati esmu saskārusies ar šo problēmsituāciju, nu jau vairāki mēneši krakšķ visas locītavas, bet viss izteiktāk gurni. Esmu mēģinājusi daudz ko, bet nepāriet. Vai iespējams, ka tā krakšķēšana māca ko citu personīgi man? Vai arī neizprotu īsti Jūsu teikto? Kur ir tā robeža? Piemēram, es ļoti esmu iemīļojusi jūsu mājas lapu un jūsu uztveri, jūsos ir tik daudz dievišķā, pēc tā arī vados, jo ļoti palīdzējis man dzīvē. Bet nevienam neko neuzspiežu, bet dziļi sirdī uzskatu, ka jūsu uztvere ir vislabākā. Es saprastu, ja es tikai tā domātu, bet tā nav, jo kad cilvēki man prasa no kurienes man tāda uztvere, skatījums? Tad es stāstu par Jums un jūsu mājas lapu.
Elvita Rudzāte atbild: Lielos vilcienos ķermeņa filosofija visiem cilvēkiem ir vienāda, bet tā kā katrs cilvēks ir unikāls, kā arī piesaistītie stresi ir dažādi, tad cēlonis vienai un tai pašai problēmai ir līdzīgs, bet ar niansēm. No pieredzes varu teikt, ka cilvēki sevī neredz trūkumus. Man bieži nākas pilnīgi “bakstīt pierē”, lai cilvēks ieraudzītu sevi no malas. Evita saka, ka īpaši viņai krakšķ gurnu locītavas. Man šādā gadījumā būtu daudz jautājumu par viņas ģimenes dzīvi, par viņas vecāku ģimenes dzīvi un viņas mātes attieksmi pret dzīvi, vai viņas māte nevēlas ģimenē visiem parādīt cik viņa ir laba, noniecinot vai jūtoties pārāka par tēvu? Varbūt Evita pati uzvedas līdzīgi savai mātei, vēlas visiem parādīt cik viņa ir laba?
Šo nianšu dēļ, ķermeņa filosofiju nevar ielikt IT programmā, jo darīšana ir ar dzīvu cilvēku. Tāpēc ir tik svarīgi veikt konkrētā cilvēka dzīves analīzi, lai saprastu šī cilvēka problēmas cēloņus. Ķermeņa filosofija ir kā palīgs, kas palīdz noteikt virzienu, kur jāmeklē. Piemēram, kad Evita pieminēja tikai savus gurnus, tā es uzreiz sapratu, ka viņas gadījumā jāmeklē cēlonis ir ģimenē, bet, ja es tur cēloni neatrastu, tad es meklētu saistībā ar materiālo drošību, jo gurni simbolizē ģimeni un drošības izjūtu. Jebkurā gadījumā krakšķēšana norāda uz neelastību domāšanā, bet mums jau visiem liekas, ka mēs elastīgi domājam. Tāpēc nav tik viegli sevi ieraudzīt no malas.