Vai man ir jājūtas atbildīgai par savu izvēli un jādzīvo kā ir? 19.06.2015

Maija jautā: Paldies par Jūsu sniegtajām atbildēm. Gribu zināt, ko tas liek man saprast. Mans dzīves draugs ir neticīgs, esam vēl kopā dēļ
bērna un savas cerības, ka kādreiz spēsim runāt vienā valodā. Man nav citas saistošākas tēmas, kā vien, kas saistītas ar garīgumu. Tas ir sāpīgi, ka to nespēju ar tuvu cilvēku. Mūsu runas, manā izpratnē ir tukšas. Esmu sevi pieķērusi, ka cenšos viņu virzīt un veidot, kā es gribētu, un rāju, dodu grāmatas, bet viņam tas neinteresē. Pēc strīdiem, kad esmu problēmu atrisinājusi garīgā ceļa, viņš saprot to un man pasakās par risinājumu. Bet es jūtos, kā skolotājs, māte, nevis sieviete. Vai man ir jājūtas atbildīgai par savu izvēli un jādzīvo kā ir, kaut gan sirds vēlas ko citu?

Elvita Rudzāte atbild: Maijai ir jāiemācās saprast, ka mēs katrs redzam pasauli tikai no sava skata punkta un neredzam visu kopumā. Tāpēc ir tik atšķirīgi viedokļi. Ja ticīgs cilvēks kā dzīvesbiedru ir piesaistījis neticīgu un nespēj viņu vest sev līdzi par ticības ceļu, tas nozīmē, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm šis cilvēks pats ir bijis ļoti ietiepīgs savos uzskatos un tagad sastopas ar līdzīgu problēmu tikai apgrieztā veidā, nespējot otru pārliecināt par sava viedokļa pareizību.

Attiecībās svarīgākais ir savstarpēja mīlestība nevis vienādi uzskati par dzīvi. Ja vīrs nevēlas runāt par garīgiem jautājumiem, sieviete vienmēr var atrast sarunas biedrus, kas iet garīgās attīstības ceļu, taču tas nedrīkst būt šķērslis attiecībās. Mīlestība neizvirza prasības. Tāpēc nevar būt tāda situācija, ka es nemīlu savu partneri tikai tāpēc, ka viņš ar mani nespēj runāt par garīgiem jautājumiem. Dievišķais likums māca, ka līdzīgs piesaista līdzīgu. Tātad abiem partneriem ir arī kaut kas kopīgs. Iespējams tā ir ietiepība, bet jābūt kopīgam arī kaut kam labam.

Iesaku Maijai ieraudzīt savā dzīves draugā pozitīvo un uz to arī balstīties. Jo augstāks būs Maijas apziņas līmenis jeb citiem vārdiem sakot, jo tālāk viņa būs tikusi garīgajā attīstības ceļā, jo mazāk svarīgi viņai būs panākt, lai dzīves draugs domā tāpat kā viņa. Bieži vīrieši domā tāpat kā sievietes, kuras iet garīgās attīstības ceļu, tikai viņi to nesauc par garīgumu, viņi to uztver par vienkārši saprotamu lietu. Piemēram, Maija neprot savu dzīves draugu mīlēt bez nosacījumiem, kaut arī iet garīgās attīstības ceļu, kur tas nepārtraukti tiek uzsvērts, bet viņas dzīves draugs gan Maiju mīl tādu kāda viņa ir, neliekot viņai pārtraukt iet garīgās attīstības ceļu. Tas nozīmē, ka dzīves gudrību – mīlēt bez nosacījumiem – viņš sapratis labāk nekā Maija, neejot apzinātu garīgās attīstības ceļu.

Es zinu, ka sievietēm tas varbūt nepatiks, bet mani novērojumi rāda, ka sievietes sev piesaista dzīves gudrākus vīriešus pat, ja vīrietis neko par garīgumu nevēlas dzirdēt, jo dzīves gudrība jau ir viņā atmodināta.

Vai Maijai ir jājūtas atbildīgai par savu izvēli un jādzīvo kā ir? Nē, viņai ir jāattīsta savstarpējā mīlestība, jāiemācās mīlēt bez nosacījumiem un jāpriecājas, ka viņu mīl bez nosacījumiem. Jo vairāk vīrietis jutīs Maijas mīlestību, jo vairāk viņš sāks aizdomāties par garīgumu.