Vai tā ir, ja puisim nav dzimumattiecību, tad viņam var rasties veselības problēmas? – pirmais turpinājums 26.05.2016

Vai tā ir, ja puisim nav dzimumattiecību, tad viņam var rasties veselības problēmas? – raksta sākums

Vīrietis jautā: Rakstā tika minēts apgalvojums, ka atturēšanās nerada veselības problēmas un ir pat veselīga. Sakiet, lūdzu, kādēļ psihoterapija ir teju vai pretējās noskaņās? Psihoterapeiti dažkārt pat iesaka seksuālas attiecības un/vai masturbāciju daudzām situācijām, kā piemēram, sevis iepazīšanai, jaunas pieredzes veidošanai, kuras iespaidā cilvēks atbrīvojās no daudzām problēmām (kā piemēram bezjūtīgums vai bailes no tuvības).

Psihoterapijas uzskats tieši pauž, ka apspiesta seksuālā izpausme ir pamats agresijai, daudzām psihosomatiskām kaitēm utt. Vai nevarētu būt tā, ka seksuālā atturība ir pārlieku idealizēts standarts parastam cilvēkam, kura attīstības līmenis nav tik augsts? Redziet, manuprāt, šeit ir tāpat kā ar visu pārējo. Nikns cilvēks iekāpjot veģetārismā sastopas ar veselības problēmām. Sociofobs tiekot iemests sabiedrībā krīt nepārvaramā panika.
Manuprāt, seksualitātes kontroles princips būtu jāskata tikpat selektīvi kā viss cits. Ja cilvēks ir patiesi augstu garīgi attīstīts, tad pat celibāta ievērošana nerada grūtības. Savukārt, ja cilvēks nav tik ļoti attīstīts garīgi, tad seksuālo ierobežojumu uzlikšana var tikai graut psihi. Ne par velti, reliģiskajās aprindās dzird par mazu bērnu izmantošanu no mācītaju puses. Manuprāt, tas nav saistīts ar mācītāju esamību “sliktākā
pozīcijā” kā visi citi, bet gan par viņu attīstības līmenim uzliktiem neatbilstošiem ierobežojumiem. Visdrīzāk, ja mācītājam tiktu atļauta ģimene un seksuāls kontakts ar partneri, tad pie bērniem tas neķertos.

Nevēlos uzsākt strīdu, bet atturēšanās no seksa, tai skaitā gadījuma seksa. Var radīt ne tikai viennozīmīgi labu, bet arī sliktu. Lai pārvarētu bioloģiju (seksuālo tieksmi) cilvēkam jābūt patiesi augsti garīgi attīstītam, pretējā gadījumā tas nodara sev pāri un tā vietā, lai ar zināmu regularitāti ielektu pat gadījuma sakaros un lielākā vai mazākā mērā seksualitāti atbrīvotu, tas to sakopo lielā bumbā, kuru kādā brīdī nenoturot nodara lielāku skādi nekā regulārs gadījuma sakars.

Kāds ir Jūsu skatījums uz šo?

Elvita Rudzāte atbild: Es piekrītu viedoklim, ka garīgi augsti attīstītam cilvēkam nav problēmas ievērot celibātu, bet ar zemāku garīgās attīstības līmeni tā varētu būt problēma. Piekrītu viedoklim, ka mācītājiem, kuri nav sasnieguši pietiekami augstu apziņas līmeni, ir grūtības ievērot celibātu, ka tam būtu jānotiek brīvprātīgi un nevis piespiedu kārtā. Nelaime ir tā, ka šie cilvēki vēlas iegūt augstos garīdzniecības titulus ātrāk nekā viņi tiem patiesi ir gatavi, tāpēc arī rodas problēma, ka viņi it kā piekrīt ievērot celibātu, bet patiesībā to ievēro, nodarot savam fiziskajam ķermenim pāri, vai to neievēro un vēl nodara ļaunu citiem cilvēkiem. Diemžēl visos laikos tā tas ir bijis. Mūsdienās īpaši viss ir sajaucies kopā, ka ir ļoti grūti izšķirt, kurš patiešām tic Dievam un seko Tā likumiem, un kurš tikai tēlo un izmanto ticību savtīgos nolūkos, bet tas jau ir cits stāsts. Pieņemot, ka garīdznieks tomēr patiesi tic Dievam, bet izjūt stipru vēlmi pēc seksuālām aktivitātēm, norāda uz to, ka šis garīdznieks par maz ir nodarbināts, jo viņš nav atbrīvojis savu radošo enerģiju, kas ir seksuālā enerģija. Tas nozīmē, ka viņa garīdznieka dzīve nav pareizi organizēta.

Esmu beigusi psihologus un zinu, ka psihologu viedoklis atšķiras no ezoterikas vairākos jautājumos, un seksuālie jautājumi ir vieni no tiem, kuros varētu būt atšķirīgi viedokļi, bet jāņem vērā arī psihologa/psihoterapeita garīgās attīstības līmenis. Jo vairāk viņi izprot kā Dievs ir cilvēku radījis, kāda ir orgānu simboliskā nozīmē jeb es to saucu par ķermeņa filosofiju, jo labāk viņi izprot kāpēc patiesībā rodas veselības problēmas un kā tās novērst.

Agrākos laikos, kad vīri bija izbraukuši darbos un sievas atstājuši mājās, viņi mēnešiem nevarēja nodoties intīmām attiecībām un tāpēc nekļuva neuzticīgi sievām vai homoseksuāli. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi smagi fiziski strādāja un visu savu seksuālo enerģiju atstāja darbā. Vēlreiz atkārtoju pašu būtiskāko, ka seksuālā enerģija ir radošā enerģija, kuru cilvēks var tērēt divos veidos: 1) lai kaut ko radītu materiālu, 2) lai radītu bērnus.

Ja cilvēks ar zemu apziņas līmeni neko nerada – uz darbu iet naudas pelnīšanas dēļ, tas nozīmē, ka viņā uzkrājas radošā enerģija (seksuālā enerģija). Ja šis cilvēks, kas nerealizē savu radošo potenciālu, to neizlādē intīmo attiecību laikā, tad patiešām šī enerģija uzkrājas un sāk dedzināt cilvēka organismu, radot slimību. Psihoterapeiti ir pamanījuši sakarību, ja cilvēks atturas no seksuālām attiecībām, ka viņam var rasties veselības problēmas, bet viņi nav sapratuši kāpēc tas tā ir. Tas ir tāpēc, ka cilvēks nerealizē savu radošo potenciālu.

Reiz man lūdza palīdzību kāds bagāts vīrietis, kurš saprata, ka sievu krāpt būtu grēks, bet nespēja apvaldīt savus instinktus. Man bija tikai viens ieteikums, lai viņš vairāk strādā, realizē kādu grūtu biznesa projektu, tad seksuālie instinkti par sevi neliks manīt. Pēc tam es saņēmu no šī vīrieša īsziņā paldies, ka esot viņam parādījusi pareizo ceļu, kā uzvarēt kārdinājumu. Ar to es gribu teikt, ka patiesībā psihoterapeitiem būtu jāpalīdz vīriešiem ieraudzīt iespēju kā viņi varētu realizēt savu radošo potenciālu, tad seksuāla atturība neradīs veselības problēmas, un šajā gadījumā apziņas līmenis nav noteicošais. Noteicošais ir vai cilvēks realizē savu radošo potenciālu.

Svarīgi ir atcerēties, ka intīmo attiecību laikā tiek uzņemta partneres/a karma. Ja vīrietis izlādē savu uzkrāto seksuālo enerģiju, kuru nav īstenojis radošā darbā, gadījuma intīmo attiecību laikā, tad viņš uzņem uz sevis karmu, kuru nāksies atstrādāt. Man rodas jautājums, vai cilvēkiem dzīvē par maz problēmu, ka nepieciešams uzņemt uz sevis vēl svešas problēmas? Manuprāt tas ir neprāts nodoties gadījuma sakariem, ja zini, ka uzņemsi uz sevis svešu karmu. Laulībā vīrietis var izlādēt savu uzkrāto seksuālo enerģiju, nododoties intīmām attiecībām ar savu sievu un viņš tādējādi nenodara nevienam pāri – ne sev, ne sievai, jo abiem tāpat nāksies kopā atstrādāt kopīgo karmu. Tāpēc garīdzniecība tik krasi nostājas šajā jautājumā, ka intīmas attiecības var būt tikai ar laulāto partneri, kas ir no pretēja dzimuma, jo pastāv vēl Polaritātes likums. Garīdzniecība neaizliedz laulātiem partneriem nodoties intīmām attiecībām, jo ļoti labi saprot, ka tas mūsdienās mūsu nepareizā dzīves veida dēļ gandrīz ir neiespējami, jo reti ir cilvēki, kas pilnībā sevi atdot darbam. Tomēr nākotnē, kad kopīgais cilvēku apziņas līmenis augs, būs arvien vairāk pāru, kas intīmo tuvību atļausies tikai, lai radītu bērnus.