Vai tā var būt, ka esam kļūdījušies izvēlē? 20.11.2015

Annija jautā: Jūs vairākkārt esat uzsvērusi, ka attiecību pārtraukšana nerisina problēmas, tādēļ nav atbalstāma. Tādēļ vēlos jautāt – ko pārim
varētu mācīt situācija, kurā abi partneri ir zaudējuši ieinteresētību otrā cilvēkā. Attiecības mums ir draudzīgas, bet jūtas ir kļuvušas neitrālas. Neesam precējušies, bet bijām plānojuši to darīt, tagad mūs māc šaubas. Nedomāju, ka meklējam otrā cilvēkā laimi, jo paši mēģinām realizēt sevi gan hobijos, gan ticībā, gan darbā. Liekas, ka mēs dzīvojam 2 atšķirīgas dzīves un it kā mākslīgi uzturam mūsu “statusu – pāris”. Vai tā var būt, ka esam kļūdījušies izvēlē vai kļūdīties nav iespējams un visdrīzāk būtu jāvairo mīlestība vienam pret otru?

Elvita Rudzāte atbild: Ja partnerattiecības ir attīstījušās tik tālu, ka jau ir sākusies kopdzīve, tas nozīmē, ka abiem vienam no otra ir kaut kas jāmācās un Dieva priekšā jau ir nodibināta ģimene. Pilnīgi visās attiecībās viens no galveniem uzdevumiem ir attīstīt mīlestību. Annija ar savu draugu mīlestību ir pārstājusi attīstīt, tāpēc izveidojusies šāda situācija. Annija minēja, ka viņi dzīvo 2 atšķirīgas dzīves, bet varbūt tieši tas ir tas interesantais izprast, kāpēc partnerim labāk patīk dzīvot savādāku dzīvi. Viss interesantais ir dažādībā, viss garlaicīgais ir vienveidībā.

Es ieteiktu partneriem sākt diskutēt par dažādo dzīves uztveri, tādā veidā viņi uzzinās kaut ko jaunu un notiks savstarpēja attīstība. Ja partneri viens no otra it kā norobežojas, mīlestība neattīstās un garīgā attīstība nenotiek, jo nav savstarpējas saskarsmes, strīdu, kas veicina attīstību.

Neveicot dzīves analīzi, es nevaru noteikt kādas ir partneru neapgūtās mācības, kāpēc Dievs viņus saveda kopā, bet es zinu tikai vienu, ka arī šajā gadījumā šķiršanās nav tas pareizākais risinājums.