Vai tas ir labi, ka es neizjūtu lielu nožēlu par palaisto laimestu? 18.10.2018

Jānis jautā: Es zinu, ka Dievs runā ar mums zīmju valodā. Pēdējā laikā pamanu zīmīgos skaitļus, kuri atkārtojas, piemēram, datorā, pulkstenī. 777, 555, 444, 9:29, 787, 767, 18:18, 16:16, 23:23, 21:21, 15:15 10:10 un citi līdzīgi. Reiz jau [šogad līdz vasaras saulgriežiem, kas jau vien ir zīmīgi] piedzīvoju ko līdzīgu. Zīmīgie 777 parādījās ļoti bieži, vairākas reizes dienā. Valda uzskats, ka tas ir laimesta, pilnās lozes skaitlis. Vēroju sevi, bija iespēja laimēt auto. Neko tā arī neizdarīju. Man jau daudzmaz ir skaidrs, ka tad kad nonāksim smalkajā plānā, tad mums tiks parādītas
piedzīvotās situācijas, notikumi, iespējas un tad var tikt uzdots lielais jautājums – Kāpēc. Kāpēc neko nedarīji? Tev tika dota iespēja, bet neizmantoji. Protams, citiem varētu likties muļķīgi – kāpēc netikt, neizmantot iespēju tikt pie laimesta. Bet neizmantoju. Ko man tas dod, ja man pagaidām nav tiesību un arī tīri praktiski neprotu vadīt auto.

Pie reizes ap to pašu laiku pļavā redzēju arī 4-lapu āboliņu, saujām varēja savākt un pa ceļam atradu daudz apaļas akmens lodītes, kas arī man kaut ko parāda. Bet nu iespēja ir palaista garām, cik saprotu, tas nav diez ko labi. Nāktos
tad atstāt darbu un iegūt tiesības, jo strādāt un iegūt tiesības likās grūti, jo nevar apgūt daudz jauna un pie tam vēl īsā laikā. Protams, teorētiski varēja auto arī pārdot un pacelt labklājības līmeni – saremontēt māju. Un arī dot kaut ko sabiedrības labumam. Bet tad uz mani skatītos pavisam greizi, jo reiz jau piedzīvoju pamatīgu vilšanos no citu skatpunkta ar vienu ideju. Bet nu cik saprotu, šī iespēja ir palaista garām.

Tagad pēdējo divu nedēļu laikā tiek dota iespēja izveidot attiecības, ģimeni. Citi jau man sen iesaka to darīt, viena situācija lika man saprast, ka tas bez maz vai ar varu tiek uzspiests. Ko darīt? Līdz šim visas attiecības beigušās tā arī neiesākušās, jo cik zinu cilvēki speciāli tiek savesti kopā ar iemīlēšanās sajūtu. Pēc manas saprašanas tas ir kā sava veida apmuļķošanas instruments Dieva rokās, lai cilvēkus piespiestu iet garīgo ceļu, pieņemt atšķirīgo. Jā, man ir bijis līdzīgi, bet pretmīla nav saņemta pretim un arī tīri objektīvi viss pajuka. Ir diezgan mokoši tā dzīvot. Ja nav tad nav un visas jūtas bez žēlastības sagrāvu, iesākumā bija grūti. Tagad man reiz izteiktā vēlme ir materializējusies- jau sen iedomājos kādam vajadzētu būt otram cilvēkam un tagad šī iespēja ir dota. Līdz šim visas iespējas tika dotas izveidot ar latviešu sievietēm, bet tagad kā likums- visas krievu tautības un arī no Krievijas. Vienkārši simpatizē un viss.  Laikam Ceļš parāda virzienu uz Krieviju, tik neizprotu pilnīgi kādā nozīmē.  Bet zinu, ka ģimenes veidošanas process ir sarežģīts pasākums, ir daudz jāzina, piemēri apkārt ir daudz un dažādi, skatoties vien uz apkārtējiem- labāk ne.

Bet lieta tāda, ka manī pēdējo divu nedēļu laikā reizēm uzradušās skumjas, izmisums, sāp tā, ka it kā kaut kas būtu
atņemts. Pie tam vēl ļoti sāp. Varētu liet arī asaras, bet nevar kaut kādu iemeslu dēļ, es nezinu kāpēc. Agrāk, ja kas sāpēja, paraudāju, nomierinājos, noslauku asaras un eju tālāk. Bet tagad asaru slūžas ir ciet. Kāpēc tas tā ir noticis? Tāda sajūta, ka esmu bumba ar laika degli..

Cik saprotu, bērni izvēlas potenciālos vecākus un varbūt es nedodu iespēju [kā trūkstošais posms] kādai Dvēselei iemiesoties. Tās ir tikai manas domas, vai tas tā arī ir patiesībā, es nezinu. Un varbūt tāpēc tādas skumjas, izmisuma sajūta, tik nespēju izprast kāpēc. Ir teikts, ka ja uzrodas ne ar ko neizskaidrojamas skumjas, tad tās ir uzņemtas pārāk daudz no apkārtnes un atliek transformēt, neitralizēt.  No malas jau viss izskatās skaisti- ir abpusējas jūtas, bet lieta tāda, ka īsti nekas nevar sanākt, jo vairāk vai mazāk tā ir fiziskā vilkme, kura laika gaitā var arī izsīkt un ar kaisli attiecības nevar ilgstoši saglabāt. Turklāt nepārvaldu krievu valodu tik labi kā latviešu, komunicēt būtu grūti. Bet vai
dvēseliskā vilkme un mīlestība, es nezinu.

Iespējamais cilvēks parāda kādam man apmēram ir jābūt. Jābūt izlēmīgam. Esmu lēns, ilgi domāju un domāju un tā arī neko neizdaru. Bail kļūdīties un tas arī visu aptur, iespējams, saasināti uztveru tādu vārdu kā atbildība. Neizlēmīgs. Arī ne pārāk lielās lietās. Citi iesaka pieļaut tādu variantu kā risks un vieglprātības drusciņu. Beigt dzīvot
teorētiski un sākt kaut ko darīt praktiski. Citi iet un dara, kļūdās arī, attiecības ir viena pēc otras. Dzīvē ir jābūt visam
saplānotam, jāzina dzīves jēga, mērķis. Lai viss ir tā kā pie cilvēkiem. Man sapņu, mērķu, plānu ir maz, tikpat kā nav. Jūtos neiederīgs šajā sabiedrībā. Viens. Bet ne vientuļš.

Zinu, ka patiesās atbildes ir rodamas Sirds klusumā. Intuīcija. Bet to var sadzirdēt, kad trakojošais prāts un bangojošās emocijas un jūtas ir nomierinātas. Un tad parādās skaidrība –  Jā vai Nē. Kur nav ticības, tur ir šaubas. Līdzšinējā pieredze parāda, ka ja pārāk šaubos par kaut ko, tad labāk visu kā ir.

Varbūt šis ir pārbaudījums, Mācībā teikts tāds vārds kā tests. Protams, man jau ir skaidrs, ka pašreizējai situācijai kaut kad esmu radījis cēloņus un tagad ir seku [pļaujas] laiks. Ir dzirdēts, ka vīrieti  pārbauda ar naudu un sievieti. Un varu. Es domāju, ka testi tiek uzlikti tikai ļoti augsti attīstītiem cilvēkiem. Ko darīt? Ko darīšu [teikšu, meklēšu nereālu attaisnojumu] Smalkajā plānā par palaisto iespēju tikt pie laimesta? Un vai tas ir labi, ka es neizjūtu lielu nožēlu par palaisto laimestu?

Citiem iesaku dabūt, nopirkt pēdējos Ievas Stāstu numuru, tur ir parādīta iespēja kā noskaidrot dzīves kodu, varbūt ka palīdz. Man noderēja. Kā noteikt kad dzīvē būs kritumi un kāpumi. Es izvērtēju līdzšinējo pieredzi, man noderēja, iesaku arī citiem.

Elvita Rudzāte atbild: Jānis dzīvo ilūzijā, ka būtu vinnējis mašīnu. Viņš par to ir tik pārliecināts, bet vai tā tiešām būtu? Viņš ir pārliecināts par ciparu kombinācijām, bet nav pārliecināts vai spēs izveidot laimīgu ģimeni. Laimests loterijā ir atkarīgs tikai no Dieva, cilvēks nevar to ietekmēt, izņemot gadījumus, ja tiek pielietotas neatļautas metodes. Savukārt ģimenes laime ir atkarīga tikai no paša cilvēka, cik viņš ir gatavs strādāt ar sevi un augt garā. Dievs nedos zīmi ciparu kombināciju veidā, lai pērk loterijas biļeti, jo laimests nav Dieva dāvana, tas ir ļoti smags pārbaudījums, kuram atļauju ir devis Dievs. Tieši tāpat kā bagātība ir ļoti smags pārbaudījums, kuru saņem cilvēki ar smagu karmu, bet izpērk viņi karmu tikai tad, ja dalās ar savu bagātību, palīdzot tiem, kam klājas grūti.

Tātad Jānis ir pārliecināts par to, ko lemj Dievs, bet nav pārliecināts par to, ko lemj pats. Parasti ir otrādi, jo mēs neviens nezinām Dieva gribu, izņemot Svētos cilvēkus, kam tā tiek pateikta, jo viņi ir sasnieguši atbilstošu apziņas līmeni.

Viņš raksta, ka viņam nav žēl neizmantotās loterijas iespējas, bet patiesībā viņš ļoti skumst par savu neizmantoto iespēju, jo citādi viņš šo gadījumu sen jau būtu aizmirsis.

Viņš baidās attīstīt attiecības krievu valodas nezināšanas dēļ. Vai tas tiešām var būt arguments? Kāpēc nevari valodu iemācīties?

Viņš atzīst, ka baidās uzņemties atbildību, un par ļoti daudz ko šaubās. Bailes un šaubas ir tumsas spēku instrumenti. Tieši caur bailēm un šaubām tumsas spēki tur savā varā cilvēkus, ar kuriem viegli var manipulēt. Cilvēks, kas patiešām ir nostājies uz Ceļa pie Dieva, nebaidās no šķēršļiem un dažāda veida grūtībām, jo zina to svētību. Ja viņš redz apkārt neveiksmīgas attiecības, kāpēc nemācās no šo neveiksmīgo attiecību kļūdām? Kāpēc pieņem, ka arī viņam attiecības nevar izdoties? Tāpēc, ka nevēlas attiecību problēmas risināt un mācīties no tām.

Ja cilvēks ar varu apspiež mīlestības jūtas, tad viņā attīstās skumjas. Ja cilvēks ir iekšēji skumjš, tad ārēji viņš ir cietsirdīgs. Ja viņš ir ārēji skumjš, tad viņš slēpj savu cietsirdību. Iesaku Jānim padomāt par savu cietsirdību un sākt no tās atbrīvoties, piedodot visiem, kas viņu ir sāpinājuši, atverot sirdi mīlestībai. Tikai mīloša sirds ir drosmīga un nebaidās saskarties ar dzīves grūtībām. Svētie cilvēki lūdz Dievam grūtības, jo zina, cik vērtīgas tās ir viņu garīgajā izaugsmē.