Vai tas ir pareizi, ka kristieši Jēzu pielīdzina Dievam? 21.04.2018

Aija jautā: Jēzus bija cilvēks, kurš sludināja Dievu – mīlestību. Viņš ir Dieva dēls, tāpat kā mēs visi esam Dieva bērni. Vai tas ir pareizi, ka kristieši Jēzu pielīdzina Dievam? Sakot, ka Jēzus ir Dievs. Un reizēm pielūdz tikai Jēzu un nevis pašu Dievu? Vai pielūdzot Jēzu, kristieši nepārkāpj 1. bausli? Otrkārt, vai tas, ka kristieši atdod visus savus grēkus un ciešanas Jēzum un nemitīgi to piesauc, vai tas neuzliek šai Jēzus dvēselei, neredzamajā pasaulē milzīgu smagumu, ciešanas, jo kristiešu ir tik daudz un viņi visi savu slikto atdod Jēzum. Vai Jēzus dvēsele nav pakļauta ciešanām smalkajā pasaulē dēļ šīs kristiešu rīcības? Jo it kā mums ir jāatlaiž mirušie cilvēki, lai viņu dvēseles var iet mierīgi smalkajā plānā. Vai šī nemitīgā Jēzus piesaukšana nekaitē Jēzus dvēselei?

Elvita Rudzāte atbild: Es varu izteikt savu viedokli tikai balstoties uz savām zināšanām, bet es nepretendēju uz absolūto patiesību.

Katrā cilvēkā ir daļa no Dieva. Dievs mājo mūsu sirdīs un To mēs ikdienā jūtam ar savu sirdsapziņu. Viens no maniem Skolotājiem Avatārs Šri Satja Sai Baba teica tādus vārdus: “Es no jums atšķiros tikai ar to, ka es zinu, ka esmu Dievs, bet jūs nezināt, ka arī esat Dievs.” Šie vārdi pasaka, ka savā būtībā visi cilvēki ir Dievs, bet tā kā cilvēki ir tik nepilnīgi, tad mēs neuzdrošināmies sevi saukt par Dievu un manuprāt tas arī ir pareizi. Jēzum neviens nevarēja pārmest nepilnību, Viņš bija pilnīgs, tāpēc Viņu saukt par Dievu nav kļūda, un tad, kad mēs kļūsim pilnīgi, tad varēsim arī mēs sevi saukt par Dievu.

Es šo jautājumu vislabāk izpratu, kad sāku apgūt Gudrības Vārda Mācību, kura skaidro par Smalkā Plāna Hierarhiju. Jēzus ieņem noteiktu vietu Hierarhijā un Viņam bija un ir vēl joprojām konkrēti uzdevumi kā palīdzēt cilvēcei augt garā. Jēzus pielūgšana arī nav kļūda, jo ticīgie cilvēki drīkst pielūgt savus Skolotājus un to pat vajag darīt, jo Skolotājs nedrīkst palīdzēt, kamēr Viņam palīdzība netiek lūgta. Katrs cilvēks izjūt iekšēju saiti ar saviem Skolotājiem, un nav svarīgi kādu reliģiju vai Mācību Skolotāji pārstāv, svarīga ir dvēseliskā tuvība ar Skolotāju. Piemēram, es esmu lūgusi palīdzību Skolotājam Alfam, El Morijam un citiem. Esmu lūgusi palīdzību arī Jēzum un Dievmātei, īpaši Jāzepam. Dievišķais likums nosaka, ja mēs nelūdzam palīdzību Augstākajiem Spēkiem, tad Viņiem nav tiesību mums palīdzēt.

Augstākajiem Spēkiem ir dota Dievišķā iespēja transformēt negatīvo pozitīvajā. Ja cilvēks izprot savus grēkus, tos nožēlo un atdod Jēzum vai citam Skolotājam, tad Skolotājs šo negatīvo enerģiju transformē pozitīvā enerģijā. Šādas spējas Jēzum bija jau atrodoties iemiesojumā uz Zemes, kad Viņš izārstēja nedziedināmi slimus cilvēkus. Kā Viņš to varēja izdarīt? Viņš uzņēma uz sevis slimā cilvēka negatīvo enerģiju un transformēja to pozitīvā enerģijā. Tā kā Jēzus bija tik augsti attīstīts, tad Viņš sev ļaunu nenodarīja un arī tagad nenodara, kad sniedz palīdzību tiem, kas Viņam to lūdz. Ja iemiesojuma laikā Viņam būtu bijis zemāks apziņas līmenis, tad Viņš justos slikti, jo nespētu uzreiz transformēt visu negatīvo enerģiju, bet tā kā Viņa apziņas līmenis bija ļoti augsts, tad Viņš spēja veikt enerģijas transformāciju nekavējoši. Tieši pateicoties Viņa augstajam apziņas līmenim, Viņš spēja ļoti daudz negatīvās enerģijas transformēt, dodot iespēju cilvēcei pastāvēt un evolucionēt. Tas bija Viņa lielais varoņdarbs un tāpēc vēl joprojām cilvēce Viņu atceras un godina.

Arī citiem Svētajiem cilvēkiem iemiesojuma laikā bija šādas spējas, bet viņi nespēja veikt transformāciju tādā apjomā kādā to spēja izdarīt Jēzus, jo Smalkā plāna Hierarhijā tie atrodas zemākā līmenī nekā Jēzus.

Visi Augstākie Spēki izjūt milzīgas ciešanas, noraugoties uz cilvēci, kas degradējas. Tie Augstākie Spēki, kas ir tieši saistīti ar cilvēci, nespēj pamest planētu Zemi, kamēr cilvēce nebūs sasniegusi Kristus jeb Budas apziņas līmeni jeb citiem vārdiem sakot, ar katru cilvēku ir saistīti vismaz viens, bet parasti vairāki Augstākie Spēki, kuru uzdevums ir palīdzēt mums augt garā. Pārsvarā mēs tiekamies ar saviem Skolotājiem dziļa miega laikā, kad Viņi nodod mums Mācību un skaidro mums pieļautās kļūdas. Tas, ka mēs pamostoties to neatceramies, tas ir tikai humāni attiecībā pret mums, lai mēs nebaidītos un gūtās zināšanas spētu pielietot praksē brīdī, kad mums tas ir nepieciešams. Tā kā Jēzum ir tik daudz sekotāju, tad Viņa ciešanas ir milzīgas, kad Viņš redz, ka Viņa sekotāji neievēro baušļus un neņem vērā padomus, kurus Viņš sniedz tiem iespējams katru nakti, uzņemot Savus sekotājus Savā svētnīcā. Brīdī, kad Viņa sekotāji izprot, nožēlo savas kļūdas, atdod tās Jēzum un turpmāk tās vairs neatkārto, Viņš jūtas atvieglots, tomēr arī Viņš nevar pilnībā dzēst citu cilvēku radīto slikto karmu. Tā ir jādzēš cilvēkam pašam, tikai karma pie cilvēka atgriežas daudz maigākā formā nekā būtu atgriezusies, ja cilvēks nebūtu nožēlojis savas kļūdas.

Tā manuprāt ir galvenā kļūda, ko mūsdienās kristietība pieļauj, dodot cerību cilvēkam, ka nožēlojot kļūdas un atdodot tās Jēzum, cilvēks pilnībā ir atpestīts no grēka. Diemžēl tā tas nav. Kamēr kristietība neatzīs Karmas un Reinkarnācijas likumus, tikmēr cilvēki tiks maldināti un nepareizi izpratīs aiziešanu mūžībā, un daudzi kristieši tieši tāpēc turpina grēkot, jo domā, ka palūdzot piedošanu Jēzum, atkal tiks atpestīti no grēka. Ja viņi zinātu, ka karma tā vai citādi atgriezīsies atpakaļ, tad viņi uzņemtos daudz lielāku atbildību par savām domām, vārdiem un rīcību.

‍Vai pielūdzot Jēzu, kristieši nepārkāpj pirmo bausli? Atgādināšu pirmo bausli: “Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.”

Es šo bausli izprotu, ka mēs nedrīkstam pielūgt citas vērtības, piemēram, pielūgt naudu, pielūgt materiālos labumus, pielūgt laicīgo dzīvi. Mūsu senčiem tika pārmests, ka viņi pielūdza stihijas, piemēram, Meža māti, Ūdens māti utt., bet tas bija pārpratums, jo stihijas ir Dievs, tā nav laicīgā dzīve. Ar vārdiem “citi dievi” ir domātas laicīgās dzīves vērtības, tās ir vērtības, kuras ir pārejošas. Mūsu uzdevums ir izprast, kas ir laicīgās vērtības un kas ir mūžīgās vērtības, veltot savu dzīvi mūžīgo vērtību attīstībai un godāšanai, kas ir Dievs.

Mūžīgā vērtība ir Mīlestība, tāpēc Dievs ir Mīlestība. Mūžīgā vērtība ir Ticība, tāpēc Dievs ir Ticība. Mūžīgā vērtība ir Patiesība, tāpēc Dievs ir Patiesība. Utt. Ja cilvēki ievērotu mūžīgās vērtības, tad viņi nepārkāptu pirmo bausli. Pirmo bausli cilvēki pārkāpj tieši tāpēc, ka visu savu dzīvi velta laicīgajām vērtībām.

Kristieši nepārkāpj pirmo bausli, pielūdzot Jēzu. Kristieši pārkāpj pirmo bausli, uzskatot laicīgās vērtības par svarīgākām nekā mūžīgās vērtības.