Vai tiešām mēs varam sevi saukt/vērtēt par attīstītu valsti? 20.11.2015

Rolands jautā: Es bieži lasu Jūsu rakstus, atbildes, domas, secinājumus un priecājos, ka ir vieta kur smelties citu cilvēku pieredzi, domas, uzskatus, viedokļus un ir iespēja salīdzināt ar savējām domām un uzskatiem. Pārsvarā esmu līdzīgās domās un uzskatos ar Jums. Bet vienā Jūsu atbildē uz jautājumu, Jūs minējāt vārdus “…mēs attīstīta sabiedrība, mēs attīstītās valstis.,,”, kas man lika aizdomāties, pavērtēt vai tiešam mēs
Rietumeiropa, esam attīstītāki par citām tautām, valstīm?

Parasti  attīstību  saprotam  kā kaut ko labu, pozitīvu, varbūt pat svētu un tikumisku, vēdisku, ka iešanu Dieva /dabas likumu virzienā un to ievērošanu. Bet jautājums man pašam sev un Jums un varbūt citiem, kuri to lasa – vai tiešām mēs varam sevi saukt/vērtēt par attīstītu valsti, tautu, savienību, un ar ko tad esam labāki, attīstījušies vairāk par citiem, ja mums ES valstīs un it īpaši Latvijā ir vislielākais vai viens no lielākiem šķirto laulību skaits, pašnāvību, vientuļo māmiņu skaits, mazākais vai viens no mazākiem dzimstības radītājiem pasaulē? Vai mūsu dzīves veids/stils un vērtības (nauda, bauda, komforts, izklaides, modernas tehnoloģijas utt.) ir nodēvējams par attīstības virsotni,  tai pašā laikā tās tautas, kurām ir svēta ģimenes dzīve, kuras to saudzē un uzskata par tikumisku, arī pēcnācēju radīšanu vairāk par vienu, savstarpējo uzticību ģimenēs un attiecībās, partneru nemainīšanu, bērnu audzināšana ģimenēs nevis bērnu dārzos silītēs, vai bērnus nododot vecvecāku audzināšanā un pašiem dodoties peļņā uz citām zemēm un daudz kas cits ir tas, ko mēs saucam vai drīkstam saukt/dēvēt par mazāk attīstītu valsti. Un ja tā uzskatām,  tad ar ko īsti esam tālāk attīstījušies, tālāk tikuši salīdzinājumā ar citām tautām un valstīm?

Elvita Rudzāte atbild: Dievišķais likums māca, ka neviens cilvēks uz pasaules nav labāks vai sliktāks par tevi. Katrs cilvēks ir unikāls. Tātad arī neviena tauta nav labāka vai sliktāka par tavu tautu. Tā ir tikai savādāka, tā savādāk raugās uz dzīvi.

Termins “attīstītās valstis” ir saistīts ar zinātniskajiem sasniegumiem, kuri tiek pielietoti dzīvē. Valstis, kuras pateicoties zinātniskajiem sasniegumiem, atvieglo tās valsts iedzīvotāju materiālo dzīvi, ir materiālā ziņā vairāk attīstījušās, nekā valstis, kurām nav šādas iespējas. Tomēr tas nenozīmē, ka šajās valstīs dzīvojošie cilvēki ir sliktāki par cilvēkiem, kuri dzīvo materiāli attīstās valstīs. Es piekrītu Rolandam, ka mazāk materiāli attīstītu valstu iedzīvotāju dzīve var būt tikumiskāka un tuvāka Dievišķajiem likumiem nekā materiāli attīstītās valstīs, bet var arī tā nebūt, jo viss ir atkarīgs no cilvēku izvēles.

Visumā darbojas Dualitātes likums jeb Polaritātes likums. Jo vairāk attīstās materiālie labumi, jo cilvēkam rodas kārdinājums slinkot, bet būs cilvēki, kas neļausies šim kārdinājumam. Piemēram, šobrīd ir izgudroti roboti, kas tīra māju. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien mazāk nodarbosies ar mājas tīrīšanu. Sliktais aspekts ir tas, ka cilvēki paliek slinkāki, bet labais aspekts ir tas, ka viņiem nav jātērē savs laiks šādu darbu veikšanai, ka viņi var veltīt savu laiku kādai vērtīgai nodarbei, piemēram, labdarībai. Ja cilvēks pateicoties robotam iegūto brīvo laiku izmanto lietderīgi, tad viss ir kārtībā. Bet, ja cilvēks pateicoties robotam, guļ gultā vai bezdarbībā izdomā kaut kādas nodarbes, kuras nevienam neko nepalīdz, tikai kaitē, tad viņš šo Dieva doto iespēju izmanto nepareizi un uz sevis uzņemas sliktu karmu.

Arī materiāli attīstītās valstīs ir cilvēki, kas dzīvo tikumisku dzīvi, bet ir arī cilvēki, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi. Tāpat arī materiāli mazattīstītākās valstīs ir dažādi cilvēki. Mēs nevaram visus ielikt vienā maisā, un paldies Dievam, ka pasaulē ir tāda dažādība, jo tā veicina vispārējo cilvēces attīstību.

Vai tiešām mēs varam sevi saukt/vērtēt par attīstītu valsti? Materiālā ziņā mēs dzīvojam labāk nekā cilvēki materiāli mazāk attīstītās valstīs. Garīgajā ziņā Latvijā enerģija ir labāka nekā dažās citās materiāli attīstītās valstīs un materiāli mazāk attīstītākās valstīs, bet vēl ir ļoti daudz darba, lai paaugstinātos Latvijas iedzīvotāju kolektīvā apziņa, lai samazinātos Rolanda pieminētās problēmas – šķirto laulību skaits, pašnāvību, vientuļo māmiņu skaits u.tml. Es ticu, ka mums izdosies attīstīt Latvijas iedzīvotāju apziņas līmeni. Es nezinu, vai mums nāksies to darīt caur lielām ciešanām, bet lai būtu kā būtu, mūsu gari izvēlējās nākt iemiesojumā Latvijā šajā laikā, zinot kādi pārbaudījumi stāv priekšā Latvijai tieši šajā laikā. Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi sastapties ar šiem pārbaudījumiem, lai cik smagi arī tie nebūtu. Neaizmirstiet, ka dzīve ir tikai spēle, kura mums ir dota, lai mēs spēlējot katrs savu lomu, attīstītos garā!