Vai un kad var atstāt bērnu bērnudārzā? 31.07.2018
Sieviete jautā: Esmu jau agrāk Jums rakstījusi un tagad zinu, ka man ir bijis jāmācās nepieķerties. Es vēlos saprast, vai tas, ka man kļūst skumji, kad iedomājos, ka man būtu jāatstāj bērns bērnudārzā, vai arī tā ir mana pārāk lielā pieķeršanās? Meitai ir gads un 8 mēneši un mēs meklējam viņai vietu dārziņā un šur tur jau bijām apskatīties. Ja
godīgi, tad es labprāt paliktu mājās un pati audzinātu meitu, sevišķi tagad, kad redzu, cik ļoti daudz viņa iemācās katru dienu no manis.
Meita baidās no svešiem cilvēkiem un arī no trokšņainām vietām. Bet vīrs vēlas, lai es dodos strādāt, lai varētu
palīdzēt materiāli. Kā jūs domājiet, vai esmu par daudz pieķērusies meitai, ka nelabprāt uzticētu savu bērnu svešām auklēm?
Un vēl man ir jautājums, kā pareizi ir jālūdz Dievs? Esmu sākusi lasīt Bībeli un atradu šādus vārdus: “Nekļūstiet viņiem līdzīgi, jo jūsu Tēvs, pirms jūs lūdziet Viņu, zina, kas jums vajadzīgs! “Lūdziet Dievu tā: Tēvs
mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds…(Tēvreize) Mateja evaņģēlijs 6:9LJD.
Un pie viena vēl- vai pareizi ir tas, kā baznīcā pēc dievkalpojuma tiek vākti ziedojumi? Es vispār baznīcu ikdienā neapmeklēju, bet nesen sanāca būt dievkalpojumā un tā laikā mācītāja palīgs gāja klāt pie katra un pasniedza trauku, kur iemest naudu. Es vienmēr tiku domājusi, ka tas notiek brīvprātīgi. Labi, ka man vispār bija līdzi skaidra nauda, savādāk nezinu kā būtu, ja viņš man pasniegtu trauku un es neko neiemestu. Paldies!
P.S. Šonakt redzēju Jūs sapnī, lai gan tā īsti pat nezinu, kā izskatieties. Jūs pirms visiem dienas darbiem pulksten 5 no rīta tirgojāt baltas lillijas un cilvēki jau tik agri nāca tieši pēc tām.
Elvita Rudzāte atbild: Ja māmiņai ir tāda iespēja, tad, protams, labāk ir palikt kopā ar bērnu līdz 3 gadu vecumam. Ja tādas iespējas nav, tad rūpīgi jāizvēlas vieta, kur atstāt bērnu, jo jārēķinās, ka bērns uzņems no audzinātājām un auklītēm ne tikai zināšanas, bet arī enerģētiku. Nav vēlams bērnu atstāt pie cilvēkiem ar zemu apziņas līmeni, jo tas apstādina bērna gara attīstību.
Pareiza doma ir ļaut bērnam izvēlēties vietu, kur sākt bērnudārza gaitas, jo bērns to sajūt enerģētiskā līmenī. Lai bērnam būtu vieglāk adaptēties, ieteicams sākumā izvēlētajā bērnudārzā būt kopā ar bērnu līdz bērns ir pieņēmis jauno vidi un labprāt uz turieni dodas. Mēs par to īpaši domājam, attīstot Sirdsapziņas skolu. Mēs piedāvājam vecākiem apmeklēt Sirdsapziņas skolas nodarbības jau pēc bērna piedzimšanas kopā ar bērnu un no 1,5 gadiem būt kopā ar bērnu tik ilgi, cik nepieciešams, kamēr bērns jūtas labi un vecāki jūtas droši, atstājot savu bērnu bērnudārzā.
Ja bērns baidās no svešiem cilvēkiem un trokšņainām vietām, tas ir pirmais rādītājs, ka bērns nepieņems jebkuru vidi, iespējams nevarēs uzturēties un mācīties izglītības iestādēs, kur būs daudz bērnu. Viņam būs nepieciešama individuāla pieeja, kuru parasti piedāvā alternatīvas izglītības iestādes.
Dievu pareizi ir lūgt no sirds. Nav tik svarīgi vārdi, cik svarīga sirds tīrība lūgšanu laikā, kas nozīmē, ka esi domās tikai ar Dievu, nekas no malas nespēj novērst tavu uzmanību.
Attiecībā par ziedojumu vākšanas veidu, man šķiet, ka nav pareizi pieprasīt ziedojumu. Sokrata tautskolā mēs nepieprasām ziedojumus, bet dažkārt lūdzam atbalstīt mūsu darbu, bet izvēle par atbalstu paliek cilvēka ziņā. Mēs priecājamies un esam pateicīgi visiem, kas mūsu darbu atbalsta. Jā, mēs nevaram atļauties to, ko var atļauties citas organizācijas, kas nosauc ziedojuma apmēru un pieprasa no cilvēkiem, lai tie atdotu desmito tiesu, bet mēs jūtamies brīvi un pilnībā paļaujamies uz Dievu, cik daudz Viņš mums atvēlēs, jo zinām, ka cilvēki, kas mūsu darbu atbalsta, ir tikai instruments Dieva rokās caur kuriem Dievs pauž Savu gribu.
Piemēram, attīstot Sirdsapziņas skolu, mums patiešām nepieciešama liela palīdzība, un mēs nekautrējamies arī lūgt palīdzību, bet mēs to nepieprasām un neapvainojamies uz tiem, kas palīdzību atsaka. Tomēr mēs piedzīvojam brīnumus, mums palīdz pavisam sveši cilvēki, kas tic mūsu idejai un novērtē mūsu paveikto. Šajos brīžos es saprotu, ka bez Dieva atļaujas tas nenotiktu. Dievs ļoti rūpīgi mūs vēro, ko mēs paši esam gatavi upurēt, lai īstenotu ideju, un tieši tas ir visgrūtākais pārbaudījums.
Lasot Bībeli, bieži tiek pieminēta jēru upurēšana. Pateicoties Sirdsapziņas skolas projektam, es beidzot sapratu, kas ir upurēšana un cik ļoti cilvēki to ir pārpratuši, tieši uztverot Bībelē rakstīto tekstu. Upurēšana ir nevis dzīvības atņemšana kādai dzīvai radībai, bet gan atdot to, kas tev pašam ir dārgs un šķiet vajadzīgs. Piemēram, ziedot savu laiku labiem darbiem, kaut arī pašam mājās ir palikuši nepadarīti darbi. Ziedot materiālos resursus, kurus biji ieplānojis tērēt savām vajadzībām. Ziedot savas brīvdienas un atvaļinājumus labdarībai, kaut arī tajā laikā biji ieplānojis jauki pavadīt laiku kopā ar ģimeni atpūtas braucienā u.tml. Maz ir cilvēku, kas ir gatavi šādiem upuriem, tieši tāpēc daudz ir aicināto, bet maz ir izredzēto, kam Dievs uztic svarīgus uzdevumus.
sending...
