Vīrieša dzimumorgānu slimību cēloņi 14.12.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Vīrieša dzimumorgāni medicīnas skatījumā

Vīrieša iekšējie dzimumorgāni ir sēklinieki, sēklinieku piedēkļi, sēklvadi, sēklas pūslīši, sēklas izsviedējvadi, priekšdziedzeris un urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzeri. Sēkliniekos attīstās vīrišķās dzimumšūnas – spermatozoīdi, kā arī dzimumhormoni. Spermatozoīdi caur sēklinieka piedēkļiem nonāk sēklvados. Sperma dzimumakta laikā nonāk urīnizvadkanālā, pa kuru tiek ievadīta sievietes dzimumceļos. Urīnizvadkanālā atveras priekšdziedzera izvadi un starpenē esošie urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzeri, un arī to sekrēts sajaucas ar sēklas šķidrumu. Vīrieša ārējie dzimumorgāni ir sēklinieku maisiņš (tajā atrodas sēklinieki, to piedēkļi un sēklvadu sākumdaļas) un dzimumloceklis.

Vīrieša dzimumorgāni garīgajā skatījumā

Vīrieša dzimumorgānu veselību nosaka vīrieša domāšanas veids, kas savukārt atkarīgs no viņa vecāku attieksmes pret dzīvi. Dzimumorgāni atrodas ķermeņa daļā, kas kontrolē ekonomiskās problēmas.

Vīrieša dzimumorgānu funkcionēšanas pamatā ir laba un strauji mainīga asins apgāde. Asinsrite atkarīga no vainas izjūtas. Vainas izjūta, kas saistīta ar darba spējām, pārticību, panākumiem, vīrišķību, mīlestību, spēju seksuāli apmierināt sievieti, pavājina dzimumorgānu darbu.

Dzīvē neizjusts tēvišķīgums izraisa prostatas palielināšanos. Tēvs, kas nevar, neuzdrošinās vai kam neļauj paust viņa tēvišķīgumu, jūtas atstumts un slēpj sevī dvēseles sāpes.

Vainas izjūtai pieaugot, šķidrumi sabiezē. Tas pats attiecas arī uz spermu. Galu galā spermas daudzums samazinās. Sabiezējot spermai, spermatozoīdu kustīgums palēninās, līdz izzūd pavisam. Spermatozoīdi pakāpeniski aiziet bojā. Vispirms mainās to forma, tad atmirst astītes, un spermatozoīdi iznīkst. Vīrieša sarūgtinājums un dusmas uz savu ķermeni šo procesu paātrina. Šāda sperma neder apaugļošanai.

Vīrieša dusmas uz sava dzimuma vājumu, kas neļauj atriebties pirmatnēji rupjā veidā, uzkrājas dzimumorgānos.

Vīrietis, kurš skumst par to, ka nav apmierināts ar sevi, zaudē auglību. Vīrietis, kurš skumst par to, ka citi nav apmierināti ar viņu, zaudē dzimumdzīves funkcijas. Vispārīgas skumjas par savu nespēju iznīcina vīrieša seksualitāti vispār. Vēl precīzāk: vīrietis, kurš skumst savas zemās pašapziņas dēļ, zaudē auglību. Mūsdienās ārsti nosaka šādiem vīriešiem nežēlīgo azospermijas diagnozi. Vīrietis, kurš nonāk diagnozes atkarībā, neatveseļojas. Ja viņš uzskata, ka neviens nezina par viņa trūkumu, tad viņa dzimumdzīves funkcijas var būt kārtībā. Vīrietis, kurš skumst par to, ka citi nav apmierināti ar viņu, zaudē dzimumdzīves funkcijas. Jo vairāk viņš cenšas būt visiem pa prātam, jo vairāk viņš nonāk kaunā. Viņš traģiski reaģē uz sievietes vēlmēm un kaprīzēm, uzskatot tās par vērstām pret viņu. Viņam nekad neienāk prātā doma pavaicāt sievietei, kas viņai kaiš. Viņš brīvprātīgi uzņemas sievietes problēmas, kas padara sievieti neapmierinātu un kuras atrisināt var tikai pati sieviete. Jo ātrāk vīrietis cenšas atrisināt sievietes problēmas, jo ātrāk viņam rodas priekšlaicīga ejakulācija. Jo bezcerīgāk viņš attiecas pret darbiem, jo bezcerīgāk ir tas, ka viņam vispār būs ejakulācija.

Spermas daudzums samazinās, ja vīrietis jūtas grēcīgs tādēļ, ka viņam gribas ļoti daudz seksa. Ja cēlonis saistīts ar sievas pasivitāti, vīrietis kompensē to ar aktivitāti. Līdīs kaut no ādas ārā, lai tikai sieva izjustu apmierinājumu.

Spermas kvalitāte vīrietim pasliktinās, ja vīrietis jūtas grēcīgs tādēļ, ka gultā viņš nespēj atvērties, viņš nav ar sevi apmierināts. Spermas kvalitāte pasliktinās tanī mirklī, kad vīrietis vēlas pierādīt sievietei, ka viņš ir īsts vīrietis. Jo vairāk zēns bērnībā ir dzirdējis vārdus: „Kas tu par vīrieti”, jo vairāk viņu šie vārdi ievaino, jo sliktāka ir viņa spermas kvalitāte.

Spermā trūkst gametas (dzimumšūnas), ja vīrietim jau no bērnības ir bijusi izjūta, ka viņam vienmēr nāksies izpildīt citu vēlmes, ka vienalga viņš vienmēr būs bez vainas vainīgais, ka viņa mēģinājumi būt pašam ir lemti neveiksmei, ka viņa vīrieša pašvērtība ir iedzīta stūrī bez jebkādas cerības no tā izkļūt. To sauc par aspermiju.  Aspermija ir sēklas šķidruma trūkums ejakulātā.  Ja vīrietis atbrīvojas no bezcerīguma izjūtas, kas saistīta ar vīrieša pašvērtību, tad gametas jeb dzimumšūnas atjaunojas.

Astenozoospermija ir pazemināts spermatozoīdu kustīgums. Kustīgums tiek bloķēts ar bailēm. Vīrietis, kurš dzīvo saskaņā ar vajadzībām, nokārto savu dzīvi pats. Bet tas, kurš vēlas nokārtot savu dzīvi, ir spiests dzīvot pēc sievas prasībām. Jo stiprāka ir vīrieša vēlēšanās, jo stiprāk valda sieviete, kā dēļ maz domājošs vīrietis sāk baidīties par savu dzīvi. Lai nekristu kaunā sieviešu priekšā, vīrietis cenšas pārvarēt savas bailes un kļūst ietiepīgs. Kad vīrieša ietiepība pāraug negativitātē, kad vīrietis sāk uzstāt uz savu taisnību, tad spermatozoīdu kustīgums samazinās. Jo vairāk vīrietim ir jāprotestē pret to, ka ir spiests sievietei un visam sieviešu dzimumam pierādīt savu vīrišķo maksātspēju it kā viņš nebūtu vīrietis, jo stiprāk aizsprostojas sēklas pūslīši.

Mēdz būt vīrieši, kuri ir ierāvušies sevī, kuri sievas dēļ vēlas būt tādi, kādus tos vēlas redzēt sieva, bet paši grib būt tādi, kādus vēlas redzēt sevi paši. Citiem vārdiem sakot: vēlas izpatikt gan sievai, gan sev. Tādā gadījumā sēkla no sēkliniekiem netiek izvadīta. Rodas bailes, ka tikai netiks kritizēta vīrieša kvalitāte. Šīs bailes slēpjas vīrieša mātes vēlmē lepoties ar savu dēlu. Dēlam šīs lepošanās dēļ ir kauns, viņš ieraujas sevī, un nu jau no viņa vairs neko laukā neizvilksi. Pat spermu nē. Protests pret vīrieša novērtēšanu var būt tik milzīgs, ka vīrietis var pat negribēt bērnu, jo tad visi sāks viņa bērnu vērtēt.

Spermatozoīdu formas izmaiņas notiek, ja vīrietim ir nesaskaņas starp iekšējo izjūtu un ārējo izpausmi, t.i., ja vīrietis vēlas izpatikt apkārtējiem, viņš pārņem citu viedokli, tādējādi vairāk attālinās pats no sevis, savas būtības. Bieži izmaiņas notiek ar spermatozoīda asti. Aste simbolizē pagātnes enerģiju. Spermatozoīda aste tiek ievainota, atceroties dažādus nepatīkamus notikumus, kuri ir palikuši nepiedoti. Ja vīrietis pagātnes kļūdas pieņem kā grēku, pieprasot sodu, un baidās, ka tik grēki nenokļūst atklātībā, viņa spermatozoīda aste kļūst nekustīga. Tās ir bailes izpirkt pagātnes kļūdas.

Vīrieša sēklvada aizsērēšana rodas no mīlēšanās pienākuma apziņas dēļ. Ja no šī strupceļa tiek atrasta izeja, aizsērējušie sēklvadi atveras.

Priekšdziedzeris jeb prostata ir tēvišķuma orgāns. Visas problēmas, kas saistītas ar tēvišķuma veidošanos un pastāvēšanu, koncentrējas prostatas dziedzerī. Tēvišķuma veidošanās notiek dzimumdzīves laikā. Bailes zaudēt dzimumfunkciju liek iztēloties dažādus ierobežojumus. Tā saslimst prostatas dziedzeris, vienmēr skarot arī tuvāk esošos orgānus, kas simbolizē ģimenes pamatu. Iegurnis = ģimene. Iegurņa lejasdaļa = ģimenes pamats. Mūsdienu ļaudis par ģimenes pamatu uzskata materiālo nodrošinātību, bagātību. Kas ģimenes pamatu saskata mīlestībā, iegurņa lejasdaļa neslimo. Piemēram, prostatas dziedzera saslimšanu var izraisīt skopulība, vēlme saglabāt visas vecās mantas.

Prostatas veselība atspoguļo mātes attieksmi pret vīru un vīriešiem kā tēvišķuma iemiesojumu, kā arī dēla reakciju uz mātes pasaules redzējumu. Mātes mīlestība pret dēlu, cieņa un vīra godāšana nodrošina dēlam veselu prostatas dziedzeri.

Vīrieša bezpalīdzība pret sieviešu nievājošo attieksmi pret vīriešu dzimumu izraisa  priekšdziedzera slimības. Iekaisums ir pazemojuma izjūta. Ja vīrietis, kas vēlas būt labs, redz, ka  bērni māti uzskata par labāku nekā viņš,  viņš kā tēvs jau ir pazemots. Viņš ir izdomājis iemeslu, kādēļ justies pazemotam tēva statusā, un pret sevi attiecas kā pret pazemotu tēvu.

Vīrieša dzimumorgānu iekaisumi rodas, ja vīrietis, kas savos seksuālajos sarūgtinājumos:

1)      Meklē vainu sievietē;

2)      Uzskata, ka vainīgas ir sievietes;

3)      Ir pārliecināts, ka vainīga ir sieviete;

4)      Uzskata, ka visas sievietes ir vienādi sliktas;

5)      Jūt, ka tāpēc viņam nākas ciest.

Dusmām pieaugot, rodas smagākas dzimumorgānu slimības.

Vīrietis, kuram neatļauj dot visu labāko, kas viņā ir, sāk sevi žēlot paša bezpalīdzības dēļ, un viņam izveidojas priekšdziedzera audzējs. Tas liecina par vīrieša neremdināmām skumjām, ka viņš nespēj būt labs tēvs. Dusmas uz sava ķermeņa funkcijām, kas nodara sāpes mīļotajai sievai, arī uzkrājas priekšdziedzerī.

Priekšdziedzera vēzis rodas no bailēm, ka vīrieti vainos vīrišķības trūkumā, kā arī no dusmām, ko rada bezpalīdzības izjūta, kas vīrietim rodas tāpēc, ka sievietes nemitīgi izsmej vīrieša pašcieņu un tēvišķumu, bet vīrietis uz to vīrišķīgi atbildēt nevar. Ja sieviete savā nepacietībā ķeras pie vīrieša darbiem, viņa vīrieti pazemo. Vīrietis, kam vīrišķā sākotne asociējas ar dzimumorgāniem, visus vīriešu apvainojumus uzņem priekšdziedzerī, jo priekšdziedzeris ir tēvišķuma un fiziskās vīrišķības orgāns, tāpēc arī priekšdziedzeris saslimst.

Vīriešu un zēnu krūšu dziedzeri saslimst, ja viņus nomāc stresi:

1)      Māte mani nemīl, un es viņu par to vainoju;

2)      Apziņa, ka māte nemīlēja tēvu, žēlums pret tēvu, kas pāraug žēlumā un līdzcietībā pret vīriešiem vispār;

3)      Abpusēji vecāku apvainojumi;

4)      Konflikts starp vīriešu un sieviešu dzimumu;

5)      Mīlestības noliegums (īpaši, ja cilvēks nav precējies vai ir šķīries);

6)      Spītības gars – iztikšu arī bez sievas, kā arī stresu noliegšana un dusmu palielināšana;

7)      Sievietes mani nemīl. Nesaprotu, ko viņas atrod citos vīriešos?

 Autore: Elvita Rudzāte