Kādas mācības jāapgūst? 05.09.2019
Sieviete jautā: Lūdzu jūsu viedokli manā situācijā. Pirms pāris nedēļām nācās saskarties ar notikumu, kurš tagad
atstājis ietekmi uz manu veselību. Mans dēls dzīvo kopā ar draudzeni, viņiem ir dēls (2 gadi) un apmēram pēc 2-3 mēnešiem būs iespēja dzīvot atsevišķi, bet 3 nedēļas atpakaļ viņš ar zināmu meiteni it kā iesāka nelielu romantisku piedzīvojumu, par kuru uzzināja paliels skaits cilvēku. Tagad es saprotu, ka nevajadzēja jaukties, bet notika tā, ka bija saruna ar meitenes māsu pie kuras viņa pašlaik uzturas, un protams viņa visu noliedza.
Tad es piezvanīju dēla draudzenei un pateicu, lai viņa uzzvana tai meitenei un pati noskaidro situāciju, viņa zvanīja, bet tā meitene necēla. Tad man piezvanīja dēls, viņš bija ļoti dusmīgs un pateica, ka vai nav vienalga ar ko un kur viņš ir, viņš mani ļoti sāpīgi apvainoja un nerunāja. Šajā situācijā tika iesaistīta arī mana meita, viņa māsa, arī uz viņas viņš pateica to pašu un piedevām, ka viņa varot neuztraukties, ka viņš vecāku māju viņai neatņemšot, uz ko meita ļoti sanervozējās, jo par tādām lietām mūsu mājās neviens nerunā. Iesaistītās meitenes māsa ar manu meitu bija draudzenes, bet pēc šī notikuma viņa uzreiz pārtrauca visus kontaktus, negāja uz sarunu, un vēl uzklausīja no malas vienu pusaudzi,.kura viņai piestāstīja nepatiesu informāciju par mani un meitu, it kā mēs par viņas ģimeni esam vis kaut ko teikušas.
Mēs pašas zinām, ka tas viss pateiktais nav taisnība, bet viņas tam tic. Jā un šīm meitenēm ļoti nepatīk mana dēla
draudzene. Viņas pat izteicās, ka bērniņš ieņemts dzērumā, lai tikai noturētu manu dēlu, bet es tā saprotu, ka katrs bērniņš ir Dieva dāvana, un atnāks tad, kad būs jāatnāk, kaut arī nav apprecējušies. Man to dzirdēt, protams, bija sāpīgi. Arī šīs meitenes māsai ir divi bērniņi un viņa arī nav precējusies tikai dzīvo kopā ar bērnu tēvu.
Pirmo laiku bijām neizpratnē, ka cilvēki bez izrunāšanās var tā rīkoties, bet tad jau sākām saprast, ka varbūt mums ar šiem cilvēkiem ir jābeidz tikties, jo pie viņiem mājās notiek citu cilvēku aprunāšana, es sāku domāt, ka kaut arī pati neaprunā, vienalga piedalies tajās sarunās un vienalga esi iesaistīs.
Tad vēl par mazdēlu, jau pus gadu viņš iet dārziņā, un vismaz pāris reizes mēnesī viņš iekož bērniem, ko tas varētu nozīmēt. Man pašai ir problēmas ar veselību, dedzina kuņģi, kamols kaklā un sāpes starp lāpstiņām un krūtīs. Pirmās dienas es sapratu, ka esmu apvainota un gaidīju, ka dēls atvainosies, bet nekā, protams, lasīju un klausījos piedošanas mācības un sapratu, ka man vajag lūgt dēlam piedošanu, es to izdarīju un pateicu viņam, ka tā bija pēdējā reize, kad jaucos viņa dzīvē.
Ar māsu viņš līdz pat šai dienai vēl nerunā, jo māsa vēl nav gatava piedot tieši par to māju ko viņš pateica. Šī situācija katru dienu velkas līdzi, sakiet kā labāk rīkoties, kādas mācības jāapgūst?
Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, tad neizbēgami kādā dzīves brīdī viņš nonāks situācijā, kad viņu aprunās, noniecinās un pazemos. Tas ir pārbaudījums jeb eksāmens, kas ir jāiztur ikvienam garīgā ceļa gājējam un šis eksāmens ir jānokārto 7 reizes. Eksāmens ir nokārtots tikai tad, ja tevi nesatrauc informācija, ka par tevi runā un izplata nepatiesību. Sieviete šo eksāmenu nav nokārtojusi, jo viņu satrauc tas, ko par viņu un viņas ģimeni runā.
Sieviete pareizi ir sapratusi, ka nedrīkst jaukties dēla dzīvē, jo viņš pats uzņemas atbildību par savām izvēlēm. Kļūda ir pieļauta ātrāk, kad sieviete atļāva dēlam dzīvot savās mājās kopā ar sievieti, to neprecot un neuzņemoties par ģimeni atbildību. Diemžēl tagad ir jāpiedzīvo šīs kļūdas sekas. Tanī pat laikā, nedrīkst sevi par šo kļūdu sodīt, bet ir jāizprot, ka visi mēs mācāmies caur savām kļūdām.
Apvainotājs uzbrūk tikai tam, kas sevī tur vainas izjūtu. Sieviete jūtas vainīga, tāpēc sev piesaista apvainotājus. Tāpēc sievietei ir jāstrādā ar savu vainas izjūtu un tā jāatbrīvo, jo citādi nāks jauni apvainošanas uzbrukumi no dažādām pusēm.
Sievietes meitai ir līdzīgi stresi kā mātei, jo viņu ļoti aizskāra brāļa vārdi. Visa tā ņemšanās ar radiem, draugiem, kas patiesībā nav nekādā mērā atbildīgi par citu izvēlēm, tikai norāda, ka cilvēki ir gatavi dzīvot citu dzīvi, bet nav gatavi sakārtot paši savējo.