Kāpēc strīds starp mediķiem un sabiedrību par onkoloģijas stāvokli Latvijā? 28.10.2019

Svetlana jautā: Pēdējās nedēļas notikumi masu medijos ir raisījušas asas un pārmetošā diskusijas starp ārstiem un sabiedrību par onkoloģijas stāvokli Latvijā. Ārstu izdegšana, nepietiekošs finansējums, mazas algas medicīnas personālam. Ārsti un medicīnas māsas ir pirmspensijas vecuma. Ļoti vēlētos zināt Jūsu viedokli.

Elvita Rudzāte atbild: Tas, ka ir notikusi sadursme starp mediķiem un sabiedrību, ir likumsakarīgi. Tas ir tikai sākums, situācija var palikt vēl sliktāka, jo pašos pamatos ir pieļauta kļūda un tagad mēs sastopamies ar sekām.

Atskatoties vēsturē, visas mediķu profesijas attīstījās, lai palīdzētu sabiedrībai. Hipokrāts radīja zvērestu, lai ierobežotu vēlēšanos kļūt bagātam, palīdzot citiem. Vēsturē ir daudzi piemēri, kad bija mediķi, kas šo darbu veica kalpojot sabiedrībai, iztiekot no sabiedrības žēlastībām, un bija mediķi, kas sāka ar šo darbu pelnīt, dzīvojot grezni. Mūsdienās mediķu profesijas ir attīstījušās kā labi pelnošas privātajā sektorā un maz atalgotas valsts sektorā.

Sabiedrība ir kļuvusi tik materiālistiska jeb uz materiālām vērtībām orientēta, ka grūti atcerēties ir pirmsākumus. Maz ir mediķu, kas apzinās, ka Dieva acīs šī profesija ir ļoti svarīga, bet Dievs gaida nesavtīgu kalpošanu. Mūsdienās mediķi var priecāties, ka viņu darbs tiek atalgots un viņiem nav tas jāveic pa velti. Tomēr ir pasaulē vietas, kur šis darbs tiek veikts pa velti arī mūsdienās. Piemēram, Indijā Avatāra Šri Satja Sai Babas slimnīcās viss personāls, ieskaitot ārstus veic darbu pa velti. No ārzemēm ierodas augstas klases ārsti, lai veiktu sarežģītas operācijas, nesaņemot par to atalgojumu. No ārvalstīm ārsti nopelna sev iztiku privātajā sektorā un darbu Indijā uzskata kā savu kalpošanas darbu.

Ārsti sūdzas par izdegšanu un lielajām slodzēm. Ja cilvēks strādā ar domu, ka viņš kalpo sabiedrībai vai Dievam, tad viņam izdegšanas sindroms nedraud. Jā, dienas beigās viņš būs noguris, bet no rīta pamodīsies enerģijas piepildīts, jo par enerģiju parūpējas Dievs. Enerģijas izsīkums, ko psihologi sauc par izdegšanas sindromu, ir tikai tiem, kas strādā, lai nopelnītu naudu. To es saku no savas personīgās pieredzes, jo man pēdējo septiņu gadu laikā nav bijuši atvaļinājumi un brīvdienas, bet man nekāds izdegšanas sindroms nedraud un no rīta esmu enerģijas piepildīta kaut arī iepriekšējā vakarā esmu bijusi nogurusi.

Pagale viena nedeg. Problēma nav tikai mediķu pusē. Problēma ir arī sabiedrības pusē, kas ir kļuvusi par patērētāju sabiedrību, uzskatot, ka man pienākas… Katrs saņem pēc nopelniem. Esmu dzirdējusi vislabākās atsauksmes par onkoloģijas personālu no cilvēkiem, kam es sniedzu garīgo atbalstu. Kāpēc tik dažādi viedokļi? Tāpēc, ka cilvēks saņem to ko ir pelnījis. Pastāv Dievišķais Taisnīguma likums – viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi. Kā tu izturies pret citiem, tā citi izturas pret tevi, jo notiek savstarpējās enerģijas apmaiņa.

Lai risinātu problēmu, nepieciešams attīstīt mediķu un sabiedrības apziņas līmeni, īpaši jaunās paaudzes apziņas līmeni, kas izvēloties mediķa profesiju domātu nevis par to, cik nopelnīs, bet par iespēju palīdzēt cilvēkiem. Ja jaunās paaudzes mediķi augstskolās tiktu sagatavoti kā misionāri, kas pildīs ļoti svarīgu misiju, tad atalgojuma jautājums vispār nepaceltos.

Ja mediķiem augstskolās mācītu Dievišķos likumus, tad mediķu darbs būtu pavisam citāds un nauda medicīnai netrūktu, jo nauda pareizi tiktu ieguldīta un tērēta. Ar tādu budžetu kāds šobrīd ir veselībai atvēlēts pietiktu visam, un arī mediķi varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Problēma ir tā, ka sabiedrībā ir ļoti maz cilvēku, kas strādā pie sava apziņas līmeņa paplašināšanas. Pārsvarā cilvēki daudz iegulda intelekta attīstībā un gandrīz nemaz garīguma attīstībā. Tāpēc esam nonākuši tur, kur esam medicīnā un izglītībā, kas ir pirmās nozares, kas cieš no garīguma trūkuma.