Kaspars jautā: Man ir sekojošs jautājums – man ir kafejnīca, kura attaisījās vaļā salīdzinoši nesen, bet joprojām darbiniekiem maksāju uz rokas un bez dokumentu noformēšanas. Čekus klientiem gandrīz nesitam. Tas nebija apzināts solis, bet gan kā pagaidu variants – kamēr “aizies lietas utt.” Jo sākumā ir zināmi izdevumi un naudas līdzekļi ir kaut kādā veidā ierobežoti.
Apgrozījums šobrīd ir no 150-200 eur par dienu. Ja sākšu oficiāli maksāt darbiniekiem algu un izsist visus čekus, tad ir aprēķināts, ka viens darbinieks izmaksās mazliet zem 1200 eur mēnesī (neto alga darbiniekam būtu 640 eur, piekritīsiet, ka pārāk daudz tas nav).
Nodokļi, īre un produktu iegāde kopā arī veidos samērā lielu summu. Neiedziļinoties skaitļos varu teikt, ka pāri praktiski nekas daudz nepaliks. Tāda ir realitāte. Man patīk tas, ko daru un patīk, ka patīk arī klientiem utt. Pa lielam sajūtas nav sliktas un gribētos turpināt strādāt, bet tikai godīgi.
Vai Jūs varētu lūdzu ieteikt, kā rīkoties? Kāda varētu būt izeja no šīs situācijas? Es uzskatu, ka nav īsti normāli strādāt kā līdz šim, bet nomaksāt visu arī nav iespējams.
Elvita Rudzāte atbild: Priecājos, ka Kaspars jūt savu sirdsapziņu, kas protestē pret negodīgu darbu un meklē risinājumu, lai sirdsapziņa nomierinātos.
Ja bizness nav rentabls, tad ir jādomā kā biznesu mainīt, lai vismaz nopelnītu tik daudz, ka nosegtu visus izdevumus. Apkrāpjot valsti tu paliksi parādā arī tad, ja valsts par šo krāpšanos neko neuzzinās, jo parāds uzkrājas gara līmenī un to nāksies samaksāt, ja ne šajā dzīvē, tad kādā no nākamajām dzīvēm, kad kāds tev atņems naudu vai mantu vai neatdos parādu. Tāpēc svarīgi biznesu mainīt tā, lai nebūtu jākrāpjas un tu nepaliktu nevienam parādā.
Svarīgi, lai tavs bizness sabiedrībai dod kādu labumu. Iesaku vispirms padomāt, kādu labumu kafejnīca dod sabiedrībai? Tāpat iesaku atteikties no alkohola tirgošanas, kaut arī zinu, ka tieši tā tirdzniecība dod vislabāko peļņu. Attīstīt pie kafejnīcas blakus nozares, piemēram, jauniešu izglītošanu par dzīvei aktuālām tēmām, uzaicinot uz kafejnīcu gudrus cilvēkus, kas varētu dalīties savās zināšanās un pieredzē, vai uzaicinot veiksmīgus uzņēmējus, no kuriem jaunieši varētu kaut ko labu mācīties vai veidot savstarpējās sadarbības iespējas. Iespēju ir ļoti daudz, nepieciešams tikai plašāk paskatīties uz to, ko dari un piesaistīt papildus resursus, piemēram, uzrakstot kādu projektu jauniešu iesaistīšanai darba tirgū vai piesaistīt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kļūstot par sociālo uzņēmumu un saņemot finansiālu atbalstu biznesa attīstībai.
Ja ir cerība, ka esošais bizness nākotnē varētu kļūt rentabls, tad sākumā ir jāstrādā ar pavisam minimālu atalgojumu nākotnes vārdā. Tas nozīmē, ka vari pieņemt darbā tikai tos cilvēkus, kas ir gatavi sākumā saņemt pavisam nelielu atalgojumu, zinot, ka atalgojums pakāpeniski tiks celts atbilstoši uzņēmuma attīstības iespējām. Tomēr ņemot vērā COVID-19 brīdinājumu (visām nozarēm, kas cieta no COVID-19 ir kaut kas jāmaina savā pamatdarbībā), es iesaku ļoti pārdomāt kā attīstīt kafejnīcu pilnīgi savādāk nekā līdz šim tas Latvijā ir bijis ierasts, domājot par to kādu labumu sabiedrībai dod kafejnīca. Atceries, ka Dievs palīdz tiem, kas strādā Viņa labā.
sending...
