Kā man veselīgi raudzīties un nedusmoties uz mammas viedokli? 22.10.2022
Ligita jautā: Esmu novērojusi, ka man un mammai ļoti atšķiras domas par garīgajām praksēm, kaut vai par Piedošanas mācību, par kuru ir runāts Lūles Vīlmas grāmatās. Mamma uzskata, ka visas garīgās lietas ir muļķības un viņa netic, ka slimību cēloņi ir nepareizā attieksme pret dzīvi, negatīvās domas, apspiestās emocijas u.tml. Viņa uzskata, ka es pārāk pieķeros slimību psiholoģiskajiem skaidrojumiem (es ticu šīm lietām). Mamma uzskata, ka tās ir glupības. Šajos brīžos man un mammai vienmēr notiek viedokļu sadursme. Viņa uzskata, ka zāles ārstē cilvēku. Man, savukārt, zālēm ir maza ticība, jo uzskatu, ka, ja es nemainīšu savu domāšanu, tad es no savas veselības kaites neatbrīvošos. Man šobrīd ir veselības kaite, kuru es izpratu pateicoties šim portālam (paldies par iespēju gūt zināšanas), un ar piedošanas pieeju laižu vaļā uzkrātos stresus. Es dzeru zāles un paralēli strādāju ar sevi. Mamma uzskata, ka es nodarbojos ar muļķībām un vakar, kad pa telefonu runājām par manu pašsajūtu, diezgan noraidoši un vīlusies noteica: “Tevi pie prāta neaizvedīsi”. Tobrīd es sajutu dusmas, kuras es skaļi neizpaudu. Mēs strauji mainījām sarunas tematu uz citu jomu, lai neeskalētu tālāk negatīvismā mūsu viedokļu nesakritību.
Vēlāk paanalizējot savu reakciju, sapratu, ka mani vienmēr ir kaitinājis, ka mamma nekad nav interesējusies par garīgām lietām, ka nekad nav centusies sev, un līdz ar to arī pozitīvi ietekmējot apkārtējos, palīdzēt, paanalizējot sevi, savu dzīvi garīguma kontekstā. Mani kaitina tas, ka viņa noliedz to, ko pati nekad nav izmēģinājusi uz sevi. Piemēram, kā gan viņa var zināt, ka piedošana nestrādā, ja pati nav mēģinājusi no sirds piedot un atlaist? Man viņai gribējās pateikt, ka tieši viņu ir jāved pie prāta, ko es, protams, nepateicu. Man gribējās viņai pateikt, ka viņai ir laiks sākt iet garīgās attīstības ceļu (arī šo es nepateicu).
Te noteikti ir neapgūtā mācība. Kā man veselīgi raudzīties un nedusmoties uz mammas viedokli, ka garīgās prakses ir muļķības?
Elvita Rudzāte atbild: Ligitai ir jāmācās pieņemt cilvēku tiesības domāt tā kā viņi domā, paliekot pie savas pārliecības, bet neuzspiežot savu pārliecību otram. Tā ir ļoti svarīga mācība – spēt pieņemt citu cilvēku tiesības domāt tā kā viņi domā, jo nav iespējams mainīt otra cilvēka apziņas līmeni un dzīves uztveri. Tikai katrs personīgi nonāk pie atziņām, augot garā. Ja cilvēks nevēlas augt garā, tad viņš agrāk vai vēlāk piedzīvos savas izvēles sekas un tas būs tas brīdis, kad viņam būs izvēle, vai beidzot mācīties vai ciest. Cilvēkam ir tiesības izdarīt izvēli – ciest. Ar varu piespiežot viņu mācīties, tā ir vardarbība. Tāpēc izglītības sistēmā ir tik slikti rezultāti. Kamēr politiķi nesapratīs, ka izglītības pieejamība un obligātā izglītība nav viens un tas pats, tikmēr ļoti grūti būs panākt, lai visi bērni uz skolu nāktu ar prieku.
Ligita jautā, kā veselīgi raudzīties un nedusmoties uz mammas viedokli? Vai Ligita dusmojas uz zīdaini, kas sasmērē sienu ar netīrām rokām? Protams, nē, jo zina, ka zīdainis vēl nespēj izprast, ka rokas ir jāmazgā un, ka netīras rokas nosmērē lietas. Tieši tā viņai ir jāpaskatās uz mammu, ka viņa neizprot garīgās izaugsmes jēgu un tāpēc to noliedz. Cilvēks pieņem nezināmo tikai tad, kad viņš to izprot. Kāda jēga dusmoties uz cilvēku, kurš neizprot?
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “JŪTAS UN EMOCIJAS”, 25.07. – 05.09.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties BRĪVDABAS PIEDOŠANAS RETRĪTĀ, 2024.gada 27.jūlijs, plkst.11.00-17.00, Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā, Siguldas pagastā, Siguldas novadā. Vislielākais vezums, ko cilvēks nes, ir aizvainojumu vezums. Aizvainojumus iespējams atbrīvot tikai izprotot katra aizvainojuma sniegto mācību, jo Lasīt vairāk …