Sieviete jautā: Ko nozīmē, ja cilvēkam ir laktozes vai glutēna nepanesība.. Kādu laiku ievērojot diētas nekas nemainās. Kas būtu sevī jāmaina, lai šis beigtos, vai no kā šis varētu būt radies, un gadiem no tā nevar tikt vaļā?! Ir pat šmaukšanās un baiļu sajūtas visu laiku.
Elvita Rudzāte atbild: Medicīnas skatījumā Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu.
Garīgajā skatījumā visas slimības, kuras ir gremošanas traktā tievajā zarnā ir saistītas ar ikdienas darbu, ko, kā visiem zināms, veido sīkumi. Barības pārstrādes process zarnās vispirms notiek tievajā zarnā. Tas nozīmē, ka dzīves gudrību apgūšana sākas ar sīkumu izpratni, ar kuriem savukārt sākas lielā dzīves izpratne. Visa tievā zarna raksturo dzīves un darba vidus periodu. Kas mīļuprāt nododas dzīves sīkumiem un nepurpina darbiņu dēļ, tam tievā zarna ir vesela. Cilvēkiem, kurus sīkās lietas jeb ikdienas sīkumi satrauc un tracina, tiem var saslimt tievā zarna. Tievā zarna rāda, kā cilvēks attiecas pret mātes, sievas un sievišķīgajiem darbiem.
Celiakija var rasties, ja cilvēku tracina cilvēki lielībnieki (īpaši sievietes lielībnieces), kuri vēlas sevi parādīt par labākiem, gudrākiem, varenākiem nekā patiesībā ir. Piemēram, ja cilvēku tracina cilvēks, kurš lielās, ka pērk tikai firmas zīmes apģērbu, jo šis cilvēks uzskata, ka citas drēbes pērk tikai lauķi, tad cilvēkā, kurš nosoda šādu attieksmi var izveidoties glutēna nepanesība. Glutēns simbolizē vēlmi būt labākam, pārākam par citiem.
Tātad galvenā Celiakija mācība ir nenosodīt citus cilvēkus par to, ka viņi vēlas būt pārāki un labāki par tevi un citiem cilvēkiem un veidot pareizu attieksmi pret citu cilvēku izteikto kritiku par tevi. Tikpat svarīgi ir veidot pareizu attieksmi pret ikdienas pienākumiem, īpaši sīkiem ikdienas pienākumiem, nedusmojoties uz citiem, kas nepalīdz veikt ikdienas pienākumus gan personiskajā dzīvē, gan darba kolektīvā. Citiem vārdiem sakot, darīt ikvienu darbu ar mīlestību un uztvert katru darbu kā vērtību.
Visgrūtākais darbs no visiem darbiem ir sevis mainīšana jeb savas domāšanas un attieksmes pret dzīvi mainīšana. To nevar izdarīt vienā dienā, jo darbs ar sevi ir mūža garumā. Iesaku sievietei piedalīties sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, informācija par tuvāko grupu šeit.