Kāds ir plaušu, bronhu slimību, astmas cēlonis? 06.02.2016
Ivars jautā: Bail ieelpot ar pilnu krūti, jo bail no čīkstošās skaņas, bail, ka viņu izdzirdēs. Čīkst, ir teikts, lai nečīkst. Pārtraucot maza bērna čīkstēšanu, tam iestājas bailes elpot ar pilnu krūti un tas sāk apspiest pats sevi, lai izpatiktu, kā rezultātā, pielāgojas elpot maziem malkiem, it kā caur salmiņu, ar sajūtu, ka tam aizspiests deguns. Kāds ir plaušu, bronhu slimību, astmas cēlonis?
Elvita Rudzāte atbild: Elpošanas orgānu sistēma simbolizē brīvību. Kad cilvēks ir brīvs, viņam ir liels plaušu apjoms, un plaušas ir veselas. Brīvs cilvēks visu dara līdzsvaroti. Kaut gan plaušas ir maksimāli atvērtas, viņa elpošana ir tik tikko pamanāma vai virspusēja, jo viņam katram gadījumam nav nepieciešami gaisa krājumi, kā tas mēdz būt iebiedētam cilvēkam.
Bailes piespiež cilvēku elpot dziļi un saraustīti. Iebiedēta cilvēka elpošana izskatās pēc viņa pēdējās iespējas palikt dzīvam. Viss ķermenis ir apgādāts ar skābekli, bet bailes palikt bez elpas jeb nāves bailes piespiež tvert gaisu ar muti. Ķermenim nav nepieciešams lieks skābeklis, jo pārmērīgais vienmēr ir slikts, tomēr bailes teju vai liek šķirties no prāta, un cilvēks, tāpat kā jebkurā citā situācijā, rīkojas tieši pretēji nepieciešamajam. Tā vietā, lai izelpotu pārstrādātās, nevajadzīgās gāzes – negatīvo enerģiju, un ieelpotu vajadzīgo un pozitīvo, iebiedētais cilvēks krāj lieku skābekli. Cilvēks, kas uzkrāj nevajadzīgo, vienmēr sāk smakt paša alkatības dēļ.
Simboliski ķermenis elpo brīvību. Brīvība ir no Dieva. Ja mēs nepareizi domājam, mēs paši atņemam sev brīvību. Ja cilvēkam rodas izjūta, ka viņš ir ielikts cietos rāmjos, ka dzīve un apstākļi viņam neļauj elpot, ka viņš ir kāda gūsteknis, plaušās no bailēm sākas spazmas un smakšanas sajūta. Tās ir bailes zaudēt brīvību, kas fiziski izpaužas kā nespēja elpot brīvi. Vergs vai nu iet bojā aiz bailēm, vai sadusmojas. Jo vairāk viņš bīstas nokļūt nepatīkamu apstākļu gūstā, jo vairāk sevī nomāc nepieciešamību pēc brīvības un jo vairāk dusmojas. Piespiedu stāvoklis sasaista gribasspēku saules pinuma apvidū, un cilvēks jūt, ka nespēj atbrīvoties no svešas varas, piemēram, citu uzspiestiem viedokļiem un dogmatiskiem uzskatiem. Viņš neuzdrošinās to darīt, jo baidās izrādīties vainīgs. Zemapziņa saka priekšā, ka vainīgā vieta ir cietumā – vainīgos vienmēr lika cietuma kopš seniem laikiem, bet par to, ka gara gūsts ir sliktāks par fizisku cietumu, mūsdienu cilvēks nedomā, jo neprot iztēloties sevi kā noziedznieku un neprot slimību salīdzināt ar cietumu. Viņš nesaprot, ka pats savus stresus ir ieslodzījis sava ķermeņa cietumā. Kāpēc lai to darītu, ja neko sliktu nav darījis, ne pret vienu nav pacēlis roku? Tā labā cilvēkā (viņa fiziskajā ķermenī) uzkrājas dusmas, kas simboliski nozīmē neīstenotu cīņu par brīvību, kuras apjomu un raksturu nosaka viņa slimības apjoms un raksturs.
Brīvība ir jebkura gara nozīmīgākā nepieciešamība. Ja kāda cilvēka brīvība tiek ierobežota, tas slikti ietekmē visus. Brīvību sev katrs rada pats. Kas vēlas tikt pie brīvības cīnoties, tas zaudē brīvību, jo cīņa ir dusmas. Savu dvēselisko vajadzību upurēšana citu vēlmēm un kaprīzēm rada krūškurvja orgānu slimības.
Piedodiet brīvības neesamībai, piedodiet piespiedu stāvoklim, kas jūsos izraisīja brīvības neesamības izjūtu. Piedošanas procesā jūs varat just sāpes krūšu kurvja lejas skriemeļos, kas pamazām pāraugs mugurkaula lielākā kustīgumā. Beigās krūtis brīvi uzelpos, un jūs jutīsities labi.
Bronhi simbolizē saiti starp brīvību un mīlestību. Gaiss ir brīvība. Brīvība ir mīlestība. Bez brīvības nav mīlestības. Ja mīlestība ir privātīpašnieciska, tad tā nav brīva, un līdz ar to tā nav īsta mīlestība. Tā ir pieķeršanās. Privātīpašnieciskas mīlestības gadījumā mīlestība apdziest jeb saslimst bronhi, jo mīlestības jūtas ir apspiestas.
Kas jūtas vainīgs un izšļaksta to uz āru apvainojuma veidā pret citiem, tam attiecīgi rodas akūts vai hronisks bronhīts. Cilvēks, kas uzskata, ka viņa pienākums ir cīnīties par taisnību un skaļi to izkliegt, lai visi dzird, ar bronhītu slimos līdz brīdim, kad taisnība būs panākta. Ja vēl zinātu, kā patiesība tā ir… Bet, kas nezina mēru, tam no nemitīga pietūkuma bronhos pamazām izveidojas audzējs.
Hronisks bronhīts rodas cilvēkam, kas protestē pret to, ka viņa dzīve ir pārāk smaga, kas pastāvīgi cīnās ar smago un pāridarījumiem pilno dzīvi, bet vienlaikus samierinās ar to, jo vēlas pierādīt, ka viņš stāv tai pāri, ka viņš ir labāks par to.
Plaušas ir brīvības orgāns. Dzīvot kā vergam vai brīvam cilvēkam – to katrs izlemj pats. Bailes no piespiešanas, pavēlēm, aizliegumiem, rīkojumiem atņem cilvēkam brīvību. Brīvība ir mīlestība. Verdzība ir naids. Dusmas uz sieviešu vai vīriešu dzimumu iznīcina atbilstošo brīvības orgānu.
Tam, kurš vēlas padarīt savu dzīvi labu ar vergošanu, priekšnieku, pavēlnieku un valdītāju pavēļu izpildīšanu un uzslavu saņemšanu, saslimst plaušas.
Visas plaušu slimības ir saistītas ar diafragmu. Bakteriālie plaušu iekaisumi rodas no tā, ka cilvēks, kas protestē pret savas brīvības ierobežošanu, vaino citus cilvēku šķirošanā labajos un sliktajos, vajadzīgajos un nevajadzīgajos, netaisnīgumā, pāridarījumā, bet sevi neredz.
Vīrusu izraisīti plaušu iekaisumi rodas tad, ja cilvēks savas brīvības jeb iespējas trūkumā vaino pats sevi. Piemēram, viņš vaino sevi par to, ka bijis tik dumjš un nav iespļāvis citam sejā patiesību. Tas nozīmē, ka vīrusa izraisīts plaušu iekaisums rodas tad, kad cilvēks vaino sevi, ka viņš kādam nav apzināti darījis sliktu.
Visas plaušu slimības ir brīvības neesamības sekas. Jo spēcīgāk cilvēks ienīst paša verdzību, jo slimākas ir viņa plaušas. Jo vairāk viņš sevī noklusina protestu pret jebkādu piespiedu stāvokli, vēlēdamies būt inteliģents cilvēks, jo spēcīgāk slimības laikā ir apgrūtināta elpošana. Vistipiskākā kaite ir astma. Starp astmas slimniekiem mēdz būt tādi, kas ir alerģiski pret zāļu vairākumu, ar kurām viņus grib ārstēt. Šāda cilvēka sejā skaidri redzams totāls protests pret visu, jo viņš vēlas savu dzīvi sakārtot pats, bez jebkādiem aizliegumiem un pavēlēm. Diemžēl pats viņš neprot kļūt brīvs, un tāpēc cieš. Kad viņš atklāj patstāvīgas rīcības prieku un pārstāj dzīvot citiem pa prātam, astma pāriet pati no sevis.
Astma ir mokoša slimība, kuras gadījumā cilvēks nevar izelpot. Smakšanas sajūta liek kampt gaisu, un cilvēks viegli piepilda plaušas, bet ārā gaiss nenāk, lai gan bronhi nav ciet. Kāpēc? Jo diafragma ir plēšas, kas kustina plaušas, un, ja uz dvēseles ir tik smaga nasta, tad nekam vairs nav vietas, un plēšas nevar strādāt.
Astma rodas no naida pret naidu. Kad vecāki šausmīgi neieredz visu slikto, bet bērnam nav tiesību paust savu naidu, kurš aug uz vecāku naida augsnes, kuru dēvē par ļoti lielu mīlestību, tad bērns saslimst ar astmu. Lai to labāk izprastu, jāsaprot vēsturiskās personas Hitlera rīcība – viņš nogalināja psihiski slimos, invalīdus, lai izveidotu tīru (no sliktā brīvu) rasi, nesaprotot, ka Visumā darbojas polaritātes likums. Tāpat arī astmas gadījumā vecāki cīnās ar slikto, radot naidu pretējā pusē, kas savukārt rada slimību – astmu.
Astma ir alerģiska slimība. Tas, kurš, piesargādamies izdarīt ko aplamu vai izrādīties vainīgs, aiz bailēm nomāc sevī dusmas, kas viņu sauc cīņā par brīvību, jo cilvēks baidās no sliktas attieksmes pret sevi, saslimst ar astmu. Tā ir saspiestu dusmu slimība. Pat dusmām ir vajadzīga brīvība. Ja jums sākas astmas lēkme, tīši aizturiet elpu un padomājiet, kas jūs šobrīd sadusmojis, un kādu baiļu dēļ jūs neļāvāt aiziet šīm dusmām. Pirmā doma būs atbilde, un astmas lēkme pāries, pirms jūs jutīsiet nepieciešamību nākamreiz ieelpot. Nekādu astmas lēkmju, tikai viena ieelpa, kas māca cilvēkam rūpību un saprātu!