Gunda jautā: Gribēju jautāt – kā izskaidrot problēmas ar zobiem ? Varbūt ir skaidrojums augšžoklī abās pusēs 5 zobiem ?
Dzīve nav bijusi viegla pēdējo 3 gadu laikā, nācies zaudēt īsā laika periodā vairākus tuvus un mīļus cilvēkus.
Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā zobi simbolizē tēva prātu un rāda apdomīgumu, saprātu – kā cilvēks prot plānot savas darbības. Priekšzobi rāda vispārīgo plānošanas prasmi, dzerokļi rāda detalizēto plānošanas prasmi.
Prātu cilvēks gūst no tēva. Cilvēks ar stipriem zobiem spēj izstrādāt saprātīgus plānus, viņš no tēva mantojis labu prātu. Kam ar apdomību viss kārtībā, tam arī zobi veseli. Ideāli veseli, balti un kārtīgā rindā esoši zobi ir prātīguma rādītāji. Jebkāda zobu pataloģija liecina par uzspiestās gudrības iznīcinošo iedarbību uz prātīgumu. Dusmas uz prātu vai saprātīgumu, apdomību iznīcina zobus. Tāpēc cilvēku ar bojātiem zobiem ir viegli apmuļķot.
Zobam ir kronis un sakne. Dažiem ir drūpoši, jutīgi, bojāti kroņi, bet spēcīgas saknes un pretēji. Saknes vienmēr simbolizē vecākus. Kronis vienmēr ir pats cilvēks. Lielākā daļa zobu sāk bojāties no kroņa, jo cilvēks nav apmierināts ar savu gudrību.
Zobu slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi un prātīgumu. Kas zobojas par tēva un vīra prātu, arī par vīriešu plāniem, tam sākt drupt dzerokļi. Kas kāda iemesla dēļ neieredz vīrieša prātu, tam zobi sagādā daudz sāpju. Kas pret citu atņirdz zobus, tam iznīkst priekšzobi, bet, kas vēlas cilvēkus nežēlīgi pazemot, tas tiek pie paradontozes – zobu sakņu iekaisuma, kā dēļ zobi var pat izkrist, lai cilvēki vairs nevarētu izmantot muti par cīņas ieroci.
Acij neredzamas plaisas zobu emaljā ziņo par sevi ar paaugstinātu zobu jutīgumu. Sākumā zobi ir jutīgi pret aukstumu un karstumu, tad tie jau kļūst jutīgi pret pieskārieniem. Tas nozīmē, ka cilvēks īpaši emocionāli uztver visu, kas uz viņu attiecas jeb to, ka tiek vērtēts viņa prātīgums. Vērtēšana ir prātīguma iznīcināšana. Kāpēc bojājas zobu emalja? Tāpēc, ka cilvēks vēlas pierādīt savu briljanta būtību. Tā ir vēlme izcelties ar savu gudrību, būt pamanāmam, būt pārliecinošam panākumu vārdā. No kā rodas šāda vēlme? Tā ir no iepriekšējās dzīves līdzpaņemtās niecības izjūta, kas strauji pieaug, ja pret bērnu attiecas kā pret putekļu kārtu. Jo mazākā vecumā jāsāk pierādīt sava briljanta būtība, jo mazākā vecumā zobu emalja tiek bojāta. Tās bojājumi kļūst par vārtiem kariesam.
Kariess rodas tad, ja lielā gabala neiegūšanas tārpiņš (skaudība, ka citam klājas labāk nekā man) pastāvīgi grauž Dvēseli.
Daudziem cilvēkiem zobs gadu desmitiem ir pastāvīgi jutīgs pret aukstumu, karstumu vai saldumiem, bet kariess nerodas. Kāpēc? Ja cilvēks vēlas pierādīt savu briljanta būtību, bet gan vienā, gan otrā situācijā jūt, ka tas tik un tā neizdosies, vai citi vienalga viņu vēl nesapratīs, tad viņš cenšas savu briljantu vēl pieslīpēt, lai pierādīšana izdotos. Šāda izpratne liek cilvēkam nodarboties ar sevi, un viņam nav iespēju audzēt savu skaudības tārpiņu pret citiem. Viņam pašam pietiek, ko darīt.
Cauruma rašanās virs izplaisājušās emaljas ir vienkārša, tāpat kā cauruma rašanās ieplaisājušā prātīgumā. Sava prātīguma aizvietošana ar citu gudrību ir tikpat nesāpīga kā zobu audu aizvietošana ar zobu plombu.
Tam, kurš jau bērnībā ir attapis vai pieredzējis, ka viņš savas patiesās vērtības nedrīkst uzticēt alkatīgiem vērtētājiem, zobi ir veseli. Tam, kurš jebkādā vecumā nonāk pie šādas izpratnes, zobi tālāk vairs nebojājas. Tam, kurš uzskata, ka kļuvis prātīgs, bet ir sevī ierāvies cilvēku nīdējs, kurš nevienam neuzticas, zobi turpina bojāties. Tas nozīmē, ka tikai sevis priekšā nav vērts lepoties ar savu prātīgumu.