Kāpēc vīrietis attiecībās krāpj sievietes? 26.11.2024

Sieviete jautā: Vēlos jautāt, ko garīgajā līmenī nozīmē,  ka vīrietis  vairākās attiecībās krāpj sievietes, attaisnojot sevi, ka pietrūkst seksuālās tuvības vai tās ir par maz, tāpēc viņš to dara?   Visās  attiecībās bijušas vainīgas sievietes un pēc tam vīrietis pārmet, kad  sieviete nepietiekami labi neizrāda uzmanību.. Ko šis viss nozīmē?!

Elvita Rudzāte atbild: Vīrietis patiešām meklē citas attiecības, ja viņš no sievietes nesaņem pietiekami mīlestības enerģiju, izņemot gadījumus, ja vīrietis ir ar augstu apziņas līmeni un nevēlas sāpināt savu sievu, lai arī izjūt mīlestības trūkumu.

Ir tāds teiciens: “Viena pagale nedeg”. Nav tā, ka pie visa vainīga tikai sieviete. Arī vīrietim ir jāuzņemas sava daļa atbildības situācijā, ja nesaņem no sievas pietiekamā daudzumā mīlestības enerģiju. Tāpēc gudrs vīrietis sievai neko nepārmetīs, bet strādās pats ar sevi, mēģinot izprast sievu un viņas problēmas.

Dievišķais Piesaistes likums nosaka – līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja vīrietis apvaino sievieti, tad tas nozīmē, ka sieviete sevī tur vainas izjūtu, kā arī vīrietis sevī tur vainas izjūtu, kura jau ir pāraugusi pārākajā pakāpē, tāpēc viņš uzbrūk sievietei ar apvainojumiem.

Neuzticība attiecībās liecina, ka mīlestības enerģijas plūsmu starp partneriem aizkavē barjeras. Mīlestības enerģijas plūsmas barjeras rodas no Dievišķo likumu neievērošanas. Piemēram, vēlme saņemt mīlestību ir Dievišķā Došanas-ņemšanas likuma neievērošana. Dievišķais Došanas-ņemšanas likums māca, ka mēs dodam mīlestību, lai dotu, nevis lai prasītu to pretī. Vēlme saņemt mīlestību rada barjeru. Ja abiem partneriem ir šāda vēlme, tad veidojas divas barjeras. Tā kā mīlestības enerģija ar grūtībām tiek cauri barjerai „gribu saņemt mīlestību”, tad partnerim rodas izjūta, ka viņš saņem par maz mīlestības. Tas savukārt rada aizvainojumu. Ja abiem partneriem izveidojas aizvainojums, tad tā radītā barjera ir tik liela, ka mīlestības enerģija cauri netiek, un partnerī veidojas pārliecība, ka otrs viņu nemīl. Tātad barjeras var radīt maldīgu iespaidu par otra partnera attieksmi pret jums.

Bieži aizvainojumu rada partnera sliktās īpašības, kuras otram partnerim šķiet nepieņemamas. Tādos gadījumos darbojas Dievišķais piesaistes likums – līdzīgs piesaista līdzīgu vai – es otrā redzu sevi. Tas gan nenozīmē, ka jūs uzreiz ieraudzīsiet sevī tās pašas sliktās īpašības, kuras piemīt jūsu partnerim, bet pavisam noteikti atklāsies, ka kādā dzīves jomā jums patiešām piemīt tādas pašas īpašības. Ja neizprot Dievišķo Polaritātes likumu, arī var rasties aizvainojums – pretējie poli pievelkas, nav vienas vienīgas patiesības uz pasaules, viss ir relatīvi. Visticamāk, ka jūs sev piesaistīsiet raksturā pretēju cilvēku, piemēram, runīga sieva parasti piesaista vīrieti klusētāju. Tas nepieciešams, lai viens no otra mācītos un attīstītos garīgi, bet arī raksturos pretējiem partneriem piemīt kopīgas īpašības, jo darbojas arī Dievišķais Piesaistes likums. Tāpēc visi aizvainojumi, kuri ir radušies tikai tāpēc, ka esat raksturos pretēji, jums ir nepieciešami, lai jūs garīgi attīstītos, bet, tā kā tie bloķē mīlestības enerģijas plūsmu, no tiem ir jāatbrīvojas ar piedošanas palīdzību, izprotot Dievišķos likumus.

Ja cilvēks kopš bērnības ir cietis no mīlestības trūkuma, tad viņā pakāpeniski attīstās barjera „bailes mani nemīl”. Cilvēkiem, kuriem ir stress „bailes mani nemīl”, parasti veidojas vēlme saņemt mīlestību, jo viņš ilgi ir izjutis mīlestības trūkumu. Ņemot vērā Dievišķo Piesaistes likumu, parasti cilvēks, kuram ir liels stress „bailes mani nemīl”, piesaista sev partneri ar tikpat lielu stresu „bailes mani nemīl” un tikpat lielu vēlmi saņemt mīlestību. Kamēr partneri atrodas erotiskās mīlestības pirmajā iemīlēšanās stadijā, tikmēr mīlestības enerģijas plūsma, lai arī ir apgrūtināta, tomēr sasniedz otru partneri, bet nākamajās erotiskās mīlestības stadijās tā vairs netiek līdz partnerim, un izveidojas liela aizvainojuma siena. Abi partneri domā, ka otrs viņu nemīl, bet tas neatbilst patiesībai.

Lai atbrīvotu stresa „bailes mani nemīl” barjeru, vēlmes saņemt mīlestību barjeru un aizvainojuma sienu, ir jāpiedod tiem, kas radījuši stresu „bailes mani nemīl”, jāatbrīvo vēlme saņemt mīlestību, lūdzot tai piedošanu, ka esat to uzņēmis sevī, kā arī piedodot aizvainojumam, kas radies tāpēc, ka mīlestība netiek saņemta.

Mīlestība un piedošana ir Dievišķās enerģijas. Piedošana ir vienīgā atbrīvojošā enerģija Visumā, savukārt mīlestība ir visspēcīgākā enerģija Visumā ar dziedinošo spēku. Ja cilvēks nevēlas piedot pāridarījumus, viņš nevar atvērt savu sirdi mīlestībai, tādēļ cilvēku piemeklē arvien jaunas problēmas. Piedošanas enerģija neitralizē visas barjeras, un mīlestības enerģija var brīvi plūst starp partneriem.

Bieži rodas smagi pārdzīvojumi, ja partneris otru krāpj. Piemēram, ja vīram ir mīļākā, daļa vainas ir jāuzņemas arī sievai, jo vīrietis nevar dzīvot bez mīlestības, bet, ja sieva savu stresu un aizvainojuma dēļ nesniedz vīram mīlestību jeb patiesībā nespēj nosūtīt līdz vīram savu mīlestības enerģiju, tad vīrs mīlestības enerģiju var meklēt pie cita mīlestības avota – citas sievietes, savas mātes, dzīvniekiem vai dabas. Protams, arī vīrs ir vainīgs, jo nav atbrīvojis savus stresus un aizvainojumu, bet sievietei vienmēr ir jāatceras, ka viņas mīlestības avots ir kā baterija, kas ražo mīlestību. Vīrietim tāda avota nav. Sieviete ir devēja, vīrietis ir ņēmējs, kas barojas no mīlestības avota.

Mīlas trijstūris pārstāj eksistēt, ja abi partneri atbrīvojas no savām barjerām. Tad mīlestības enerģija brīvi plūst starp partneriem, un vīrietim vairs nav nepieciešama mīļākā. Pat ja vīrietis neatbrīvojas no savām barjerām, bet sieviete no tām ir atbrīvojusies, arī tad attiecības starp laulātajiem uzlabojas. Ja sieva saprot savas kļūdas un atbrīvo mīlestības enerģijas barjeras, mīļākajai nebūs nekādu izredžu, bet, ja mīļākā mīl vīrieti bez nosacījumiem ar patiesu mīlestību, un sieva to neiemācās, tad pastāv liela varbūtība, ka vīrs šķirs laulību, veidojot jaunu ģimeni ar mīļāko.

Mīlestība ar nosacījumiem nevar pastāvēt, jo tiek pārkāpts Dievišķais Došanas-ņemšanas likums. Nosacījumi pieprasa. Parasti tie, kuri pieprasa, reti dod kaut ko pretī. Viņiem doto šie cilvēki uzskata par pašsaprotamu. Savā būtībā viņi ir ņēmēji. Ja viņiem ir palaimējies, ka blakus ir partneris devējs, tad laulības dzīve var būt pat nosacīti veiksmīga – laulātie dzīvo kopā, tikai ņēmējs ar laulības dzīvi tik un tā nav apmierināts.

Iemācīties mīlēt bez nosacījumiem ir ļoti grūta mācību stunda mūsdienu cilvēkam. Tā ir šī laikmeta mācību stunda, ar kuru jāsastopas ikvienam iedzīvotājam. Mums ir jāiemācās pieņemt un iemīlēt savus tuviniekus tādus, kādi viņi ir, pieņemt savus draugus, kolēģus, kaimiņus utt. Tie, kuri sapratīs, ka visas vēlmes jeb nosacījumi tikai apgrūtina cilvēka dzīvi, mainīs savu attieksmi pret dzīvi, atbrīvojoties no savām vēlmēm, tie iepazīs patiesas mīlestības svētlaimi. Tie, kuri baudas noturēs par svētlaimi, kādā brīdī sajutīs, ka neviena bauda vairs nespēj iepriecināt, ka kaut kas ir mainījies.

Tikpat būtiska mīlestības enerģijas plūsmas barjera ir pieķeršanās. Pieķeršanās ir partnera uzskatīšana par savu īpašumu. Tā nav Dievišķa īpašība, tādēļ tā aizšķērso mīlestības enerģijas plūsmu. Tā kā pieķeršanās rada mīlestības izjūtu, kas patiesībā ir tikai ilūzija, tad partneri, dzīvojot kopā, var teikt, ka viņi mīl viens otru, bet patiesībā viņi viens otram ir vienīgi pieķērušies. Cilvēki šo izjūtu dažkārt sauc par pieradumu. Daudzi pāri nodzīvo kopā, kaut arī nejūtas laimīgi, atrunājoties ar pieradumu, kuram ir liels spēks.

Pieķeršanās enerģijai piemīt tīkla raksturs – kas iekrīt tīklā, tam grūti no tā tikt laukā. Daudzi teiks, ka es nemaz negribu izkļūt no tīkla, man tur ir labi, bet, ja vienu partneri otra partnera pieķeršanās sāks smacēt, viņš darīs visu, lai atbrīvotos no tīkla. Visi viedie Skolotāji māca, ka mums ir jāatbrīvojas no pieķeršanās savam partnerim, saviem bērniem, un tos, kuri to negrib saprast, Dievs var sodīt ar smagu pārbaudījumu, piemēram, partnera vai bērna nāvi.

Dievišķais Pieķeršanās likums māca: tev nekas nepieder uz šīs pasaules, viss pieder Dievam. Esi pateicīgs Dievam, ka viņš tev ļauj rūpēties par Viņa daļiņām, bet vienmēr atceries, ka arī tu esi tikai daļiņa no Dieva, un tev nepieder citas daļiņas no Dieva.

Tā ir grūta cilvēces mācību stunda, jo mēs tik daudz enerģijas patērējam, lai saglabātu savus īpašumus. Valstīs ir izveidotas tik daudzas dažādas institūcijas – tiesas, zemes grāmatas, zemes dienesti utt., kas pastiprina mūsu ilūziju, ka mums kaut kas pieder.