Kāpēc mans bērns ilgstoši klepo? 27.02.2016

Maija jautā: Man ir jautājums uz kuru es nevaru pati rast atbildi. Mans 2 mēnešus jaundzimušais līdz ar to cieš ar klepu, kurš jau ilgst 6 nedēļas. Jau pirmajā nedēļā konstatēju, ko tas nozīmē garīgajā skatījumā, ar cerībām, ka spēšu mainīt domāšanu, spēšu arī palīdzēt savam bērnam, bet rezultātu nav, tā tad neesmu piedevusi līdz sirds dziļumiem aizvainojumu un tā tas arī ir, atzīšos.

Lieta ir tāda, ka mājās, kurās mēs dzīvojam ar abiem bērniem un partneri, es jūtos, kā ciemiņš. Mans partneris ir ļoti straujš, ātrs un ugunīgs cilvēks. Viņš izdarīs un tikai pēc tam domās. Piemērs – pēc dzemdībām, mierīgi ar viņu aprunājos un paskaidroju, ka es vēlos mājās pēc iespējas mierīgāku gaisotni, t. i pavadīt laiku tikai ar ģimenes locekļiem. Tieši bija iekrituši saulgrieži un viņš gribēja paaicināt savu brāli (ar kuru
man nav tik ciešas attiecības un kuru es nepazīstu tik tuvu). Saprotu, viņam tas ir ļoti tuvs cilvēks, bet ne man. Un līdz ar to, ka katram mums bija savas vajadzības, tas kurš dusmojās un nebija nesaprašanā, bija viņš. Nāca sliktas emocijas, apvainošanās utt. Dažas dienas vēlāk, viņš pats pieņēma lēmumu un paziņoja man, ka uz vairākām stundām ieradīsies viņa brālis. Es neiebildu, bet paņēmu mazuli un gāju staigāties, lai būtu
labi mums abiem. Lai viņš pavadītu laiku ar brāli, savukārt es pavadītu laiku mierā. Tas, kurš dusmojās bija viņš, jo uzskatīja, ka es nepareizi rīkojos un esmu izrādījusi necieņu.

Nesapratu kāpēc gan tā, jo es tā jau miera labad izdarīju tā, lai labi būtu abiem, kaut gan varbūt iekšēji tomēr jutos aizvainota, ka partneris ir pieņēmis stingru lēmumu, bez manas piekrišanas. Tas bija piemērs, bet tā notiek ļoti bieži. Ko šī lieta man māca? Un kā labāk tādās situācijās rīkoties? Es brīžiem jūtos tā, ka viņš grib piespiest man ar kādu tikties, vai arī darīt kaut ko, ko vēlas viņš. Otrs aizvainojums man ir par to, ka
partneris savu tēvu paaicināja dzīvot pie mums, lai palīdzētu pieskatīt manu pirmo dēlu, lai varu aprūpēt mierīgāk savu jaundzimušo. Tas viss ir jauki, bet iepazīstot vairāk tēvu, es sajutu ļoti spēcīgu savu “Es”  un lietas, ko es palūdzu ievērot, attiecībā uz savu 15 mēnešus veco bērnu, netika ievērotas un vēl ļaunāk, tika darīts pretējais, bet ne viņš to ar sliktu gribēdams, vienkārši acīm redzami man parādīja to, ja nebūs tā, kā es gribu. Es pieņēmu palīdzību kādu laiku, līdz redzēju izmaiņas savā bērnā un tas man nepatika. Līdz ar to, sapratu, ka pietiek, saņemšos un centīšos tikt galā ar abiem bērniem reizē.

Tā arī paziņoju partnerim, ka pietiks ar tēva palīdzību un tikšu galā pati. Viņš nepiekrita un teica, ka viņam nebūšot laika palīdzēt un nevēloties, lai es mocos. Teicu viņam vēlreiz, līdz iejaucās tēvs un arī skaidroja to, ka viņš šeit palikšot, jo es neļaušot viņa dēlam mācīties, lūgšu palīdzību utt., jo tēvam ļoti būtiski ir tas, lai dēls pabeigtu universitāti. Mans partneris piekrita tēvam, attiecībā uz to, ka es nedošu viņam brīvo laiku, lai mācītos un vienkārši darīt vēl to, kas viņam patīk. Un manī atkal šī pati īpašība atnāca, ka nelikos vairs kādam kaut ko skaidrot un vēl jo mazāk lūgt pat nelielu palīdzību no partnera. Un paņēmu abus bērnus auklēt, bet sapratu to, ka tomēr manī ir šis aizvainojums, ka partneris vēlas
kļūt brīvs, neuzņemoties atbildību par mūsu kopējiem bērniem. Līdz ar to, ka varu pati tikt galā ar visu, es neizjūtu vajadzību no partnera kā tāda un attiecībā pret viņu ir iestājies vēsums un pat jūtos labāk, ka viņa vispār nav blakus. Ko tad viss man liek saprast? Nemitīgi par to domāju, bet atbildes tā arī nav.

Elvita Rudzāte atbild: Maija ar savu partneri un viņa tēvu ir pilnīgi vienādi vienā aspektā – visam ir jānotiek tā kā es uzskatu par pareizu, otra viedoklis nav pareizs, jo pareizs ir manējais viedoklis. Ja kaut kas nav tā kā es vēlos, tad man to nevajag. Neapgūtā mācība visiem ir vēlmes. Vēlmēs ir gribu vai negribu, t.i., ja tu saki, ka kaut ko gribi vai pretēji saki, ka negribi, tad zini, ka esi nokļuvis vēlmju varā. Visi Skolotāji māca, ka mūsu dzīves lielākais ienaidnieks ir vēlmes. Maijas dzīves apraksts ļoti labi parāda pie kāda iznākuma var novest neapmierinātas vēlmes, kas rada neapmierinātību ar dzīvi un ģimenes dzīves sabrukumu. Maijai jāmācās aizvietot vārdiņus gribu vai negribu ar vārdiem: “Vai tas man ir nepieciešams? Vai tas man tiešām nav nepieciešams?”

Iesaku Maijai sākt atbrīvot savas vēlmes un mīlēt partneri bez nosacījumiem, tad viņa redzēs, ka arī partneris mainīsies. Tas ir īpaši svarīgi, jo es Maijas tekstā pamanīju naidu pret naidu: “….Līdz ar to, ka varu pati tikt galā ar visu, es neizjūtu vajadzību no partnera kā tāda un attiecībā pret viņu ir iestājies vēsums un pat jūtos labāk, ka viņa vispār nav blakus. …”. Ja Maija nemainīs savu attieksmi un tēlos māti varoni, lai tikai pierādītu, ka viņai taisnība, tad viņas bērnam klepus var attīstīties astmas formā.