Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Sintijas pieredzes stāsts par kārdinājuma pārvarēšanu 16.12.2024

Man ir sajūta ka man ar šo ir jāpadalās. Manā gadījumā kārdinājums nebija kāda manta, kuru var iegādāties, ka atliek tikai piekrāt naudu, vai māja, vai cita materiāla lieta.

Mans kārdinājums bija cilvēks. Es ar šo kārdinājumu dzīvoju 8 gadus savā galvā. Kā es zinu, ka tas bija kārdinājums? Tāpēc, ka nemaz netaisījos pamest savu partneri, bet dubultattiecības, krāpt, ir pret manu sirdsapziņu. Tā ir tāda sajūta, ka labāk mirt, nekā pēc tam dzīvot ar smagu sirdi.

Lai vieglāk saprast stāstu, sauksim manu partneri par Juri , un kārdinājumu par Arvi.

Šis kārdinājums saistās ar kādu personu, kuru tikai reizi dzīvē satiku. Kaut arī zinu no Elvitas, ka sievietes bieži vien sapņo par neizdzīvotām attiecībām, taču manā gadījumā tā bija pirmo reizi. Kaut gan, man ir sanācis dzīvē tikai vienreiz satikt citu personu, ar kuru uzreiz jutu, it kā esam viens vesels, ar kuru bija daudz interesantāk, jaukāk, nevēlējos kaut laiks beigtos, taču ar šo personu nekad vairs netikos un nesazinājos, un atlaidu ļoti ātri.  Sapņos nerādījās..

Taču Arvis, par ko tagad aprakstīšu, man rādījās sapņos ļoti, ļoti daudz reizes. Turklāt, tiklīdz dienā kāds brīvs brīdis, tā domas aiziet pie viņa. ĀRPRĀTS, CIK TAS IR SMAGI!  Izjūtu, ka man par to nav kontroles. Vienīgā kas to kontrolē ir mana sirdsapziņa.

Man ir pašai savs partneris, ar kuru kopumā sadzīvojam ļoti labi, taču kārdinājums mani nelaiž vaļā.

Arī kad ļaujos intīmām attiecībām ar vīru, atceros par Arvi…

Reizēm pat izjūtas ir tā, ka es nedrīkstētu ar vīru darīt intīmas darbības.

Kā tas viss sākās? Kad ar savu vīru, Juri vēl nebijām precējušies, bet tikai salīdzinoši neilgi tikāmies, mēs izšķīrāmies. Pēc dažām dienām, nez no kurienes rakstīja kāds numurs, es gan nezināju, kas man raksta un kur ieguvis manu numuru, taču uzreiz bija tas saucamais “klikšķis”. Ziņa ko Arvis man atrakstīja bija tāda, kas ļoti uzrunā. Uzreiz ieraudzīju kopīgās iezīmes, empātisks, lēnīgs, sirsnīgs.

Mēs sazinājāmies kā draugi. Man atjaunojās attiecības ar partneri, taču partneris bieži ar vārdiem mēdza aizskart un man tajā laikā bija smagāks posms. Arvis, it kā juzdams manus pārdzīvojumus no tālienes, tieši mirkļos, kad man bija mentāli grūti, viņš vienkārši piezvanīja un apjautājās, vai viss ir labi. Tā protams lēnām veidojās emocionālā saikne, bet ne līdz galam. Lai arī kādus vārdus Juris man teica (viņš tajā laikā mēdza būt rupjš), es vienmēr atkal izveidoju attiecības ar viņu. Juris zināja, ka sazinos ar Arvi, kurš ir kā draugs.

Arvim brīžam bija neizpratne, kāpēc es piedodu Jurim to, ko viņš man pasaka, kā sāpina. Taču es piedevu.

Interesantākais ir tas, ka vairākkārtīgi, vēl kā jauni jaunieši pārtraucot attiecības, man bija iespēja sākt satikties ar Arvi un iespējams veidot attiecības, taču mēs pat netiecāmies, lai viens otru satiktu. Tas arī no manas puses bija netipiski, jo man parasti patīk satikt cilvēkus ar kuriem sazinos virtuāli. Šad, tad kāda ziņa un tas arī viss. Reizēm kopēji pasapņojām, ko katrs savā dzīvē grib, un mums diezgan pat sakrita plāni. Es pat nevaru pateikt, kāpēc nekad neradās doma satikties, kaut gan iespējas bija ļoti daudz.

Saziņa tikai caur telefonu. Tad, kad sazvanījāmies, pat diezgan ātri aptrūkās ko runāt, palika garlaicīgi.

Bet ar Juri man vienmēr ir par ko runāt. Nekad neaptrūkstas sarunas.

 

Jurim bija grūta situācija ar darbiem, tāpēc nācās doties uz ārzemēm. Man arī nebija viegls posms savā dzīvē, gan partnera aizbraukšana, gan citas problēmas. Es meklēju atbalstu no Jura, bet viņš ar savām problēmām nocietinājās. Paliku viena Latvijā.

Arvis te uzradās, te nozuda. Es viņu vairākas reizes bloķēju, jo manīju, ka man traucē fokusēties uz citām lietām dzīvē. Tad atkal atbloķēju, tad atkal bloķēju.. Sāku izjust tādu kā bezspēcību. Viņš man sāka nākt murgos, gan sapņos.

Satiku savu draudzeni, un pastāstīju par Arvi. Un viņa teica, vienkārši atšuj viņu, būs miers. Izdari tā, lai viņš liek tevi kopumā mierā.

Viņa man pamācīja kā uzrakstīt. Un tā ziņa bija tāda, ka ja nevar saņemties un nekad nav laiks pat satikties, tad lai nemaz neraksta. Tādā veidā tā ziņa bija. Es negribēju sūtīt to ziņu, bet draudzene man teica, tad tu sapratīsi, ko viņš domā, un varbūt tas viss beigsies.

Tā ziņa bija, manuprāt, nedaudz aizvainojoša, ka tu tāds un šitāds. Draudzene iedrošināja nosūtīt. Man par lielu pārsteigumu, viņš atrakstīja sirsnīgu vēstuli, ar dziļu atzīšanos kur atvainojas, ka bija aizņemts vienmēr ar kaut kādām darīšanām, un ka prieks, ka es beidzot uzvedos kā īstai sievietei pienākas. Es gaidīju vienu rezultātu, bet ieguvu pilnīgi kaut ko ačgārnu! Viņš uzskata, ka sievietei ir jāvada, jānorāda. Sievietei jābūt tai, kas atņem pudeli, savāc vīrieti mājās un aptekalē viņu.

Nezināju kā iziet no situācijas, turpināju spēlēt līdz. Pateicu, lai tu rīt esi te! Viņš ar visām četrām par!

Dzīvojām katrs savā Latvijas pusē un pat ideja nebija tikties! Tas arī ir pavisam savādi. Man pat bija sava veida aizvainojums. Tagad kad, man jādodas prom no Latvijas, tagad viņš skries mani satikt!

Man iekšēji bija sajūta, vai nu es satieku beidzot to Arvi, lai galvā miers, vai arī nekad. Taču mana daba nav tāda kontrolējoša, vai sieviete, kas dūri liks galdā. Neticami, bet jau nākamajā dienā es viņu satiku.

Mūsu satikšanās bija pilnīgi kaut kas, kas nav manā garā. Man ir tāda izjūta, ka kāds cits manī bija iemiesojies. Es viņu ieraudzīju un vienkārši apkritu ap kaklu. Es tikai pēc tam apjēdzos, ko es vispār daru! Es tā nekad nerīkojos, es esmu rezervēta no dabas. Es pat draudzenēm neesmu ļāvusi sevi tā apskaut, vai pieskarties. Neesmu pieskārienu cilvēks.

Kaut arī es vispār neesmu vērsta uz intīmām attiecībām pašā sākumā un kur nu vēl pirmajā tikšanās reizē, bet man bija tāds vilinājums ar šo puisi skūpstīties un sajust viņa miesu, jeb intīms kontakts. Es nevarēju izskaidrot savas sajūtas. Alkoholu, vai citas narkotiskās vielas es nelietoju, bet satiekot Arvi manī kaut kas tajā dienā mainījās.. Es vispār tāda neesmu. Esmu pat vairāk kautrīga, un kur nu vēl pirmā spert soli! Intīmas attiecības un skūpsti ir pēdējais kas man vispār interesē. Man vienmēr patīk filozofēt, analizēt ar cilvēkiem, bet ne fiziski iepazīt otra ķermeni..

Es tiešām to izskaidrot nevaru, bet es pat viņam to pateicu, ka vēlētos viņu noskūpstīt, un viņš to pašu atbildēja. Man nekad vēl dzīvē tāda drosme nebija bijusi, lai mutiski izteiktu tādas vēlmes. Vārdi it kā paši iznāca. Taču tā kā man bija partneris, es turējos pretī kārdinājumam. Tas bija ļoti grūti. Viņš arī savu vilkmi nevarēja izskaidrot..

Joprojām neizprotu, no kurienes nāca kārdinājums.

Interesanti bija tas, ka nākamo rītu, man ļoti agri atsūtīja Jura māte puķes, kuras esot no Jura.  Juris tā nekad nebija darījis. Tieši tajā dienā es viņam vēl nepateicu, ka satiku Arvi.

Pēc tikšanā ar Arvi patiesībā es kļuvu tikai drūmāka, nomāktāka.  Es sapratu, ka arī Arvim neesmu vienaldzīga.

Laiks gāja uz priekšu. Un tieši pēc tikšanās vēl vairāk kārdinājums “spieda mani vai nost”.  Viņš gaidīja vai atgriezīšos Latvijā, taču mana sirdsapziņa neļāva atstāt Juri. Es sāku pamanīt Arvja negatīvās iezīmes, ka nemaz nav tik balts un pūkains kā man likās! Bet pat par spīti tam, man nevarēja būt miers.  Vienalga ko es darīju savā ikdienā, manī bija uzreiz doma, ko Arvis par to teiktu? ŠAUSMAS!

Pagāja labs laiks, vairāk kā 2 gadi, un viņš man piedāvāja atkal satikties, bet es viņam teicu, Nē! Nekad!  Man bija jau bail no tā, ka viņa klātbūtnē mani velk kāds spēks, kam grūti turēties pretī. Bet ar prātu viņš man nesaistīja. Es viņam izstāstīju, ka ar viņu man saistas kaut kas ko es nevaru izskaidrot, bet nevēlos sarežģīt situāciju,

Tad domāju, varbūt tā ir sirds? Man šķita ka ne prāts, ne sirds, bet kāds spēks kas mani velk.

Pagāja laiks, un reti, bet joprojām sazinājāmies ievērojot robežas, un es vairāk pamanīju viņa negatīvās iezīmes. Vienreiz, kad viņš vēlējās parunāt par seksu, un ieteica filmu, kur bija kaisles pilna seksa aina es jutos, kā no laivas izmesta. Es domāju, ka viņš ir pareizais,  tikumīgais cilvēks. Manā prātā viņš bija kā piemērs, kā eņģelis.  Viņš bija tik pat apmulsis par manu reakciju. Viņš man jautāja, tu domā ka es neesmu vīrietis?!

Juris zināja par to vienīgo tikšanos kas bija notikusi. Es nespēju to noslēpt  un ir vieglāk, ja tu atzīsti. Viņš arī zina par Arvi, ka redzu viņu sapņos, viņš to visu zina. To es atzinu uzreiz kad Juri satiku.

Pat mirklī, kad precējos ar savu partneri, man nāca prātā šis kārdinājuma cilvēks! Gatavojot kāzām frizūru, dzirdēju dziesmu, kas man no sākta gala saista ar Arvi! Tas ir pilnīgi neticami, jo tā dziesma nav populāra, ir salīdzinoši veca. Domāju, vai tā ir zīme, neprecēties?  Es apprecējos.

Esmu visādi domājusi, kas man tajā cilvēkā tik ļoti piesaistīja?  Ja es pilnīgi racionāli sāku domāt, tad saprotu, ka tur nākotnes nebūtu bijušas, jo viņš temperamentā ļoti līdzīgs man.

Cieta no ļoti līdzīgām veselības problēmām kā es.

Mīksts raksturs, maz uzņemas atbildības, mēdza izmantot sievietes sava labuma gūšanai, viegli nodoties seksuāliem sakariem, kaut arī bija zvērējis, ka nenodosies seksuāliem sakariem līdz pat kāzām..  Protams, vilina jau tā gaišā puse- emocionāli atbalsta, saprotošs, pieklājīgs, mierīgs.. Tā ir tā puse, ko nevaru iegūt no sava vīra, jo viņš raksturā ir pilnīgs pretstats man. Tajā pašā laikā varu pateikt, ka mans vīrs vislabāk palīdz tikt cauri gan manam pesimismam, gan nopietnībai, nomāktībai, jo pats ir pretstats.

Es apzinos abas Arvja puses, bet tik un tā, tas kārdinājums tur!

Pavisam muļķīgi ir tas, ka retāk, bet joprojām redzu Arvi sapnī, taču redzu viņu tieši tādu, kādu es satiku. Tagad viņš ir gan raksturā, gan izskatā izmainījies, un nav saistošs. Pagājuši daudzi gadi. Viņš ir iepazinis sevi, un ļoti mainījies. Tātad man vispār nav kārdinājums uz Arvi, bet gan uz pagātnes ilūziju par šo cilvēku!

Nu jau vairākus gadus neesam sazinājušies. Kārdinājums paliek aiz vien mazāk un moca mazāk. Pamanīju, ka iešana pie Dieva, atsacīšanās no pārstrādātās pārtikas, saldumiem, atsacīšanās klausīties moderno mūziku ar kuras starpniecību mēdzu gremdēties ilūzijās, mans kārdinājums krietni ir samazinājies.

Cauri gadiem, man nācies sastapties dzīvē ar vēl diviem puišiem, kuri ir kā Arvis, ar Arvja labajām iezīmēm, bet es uzreiz sapratu, ka, tie ir nākamie mani pārbaudījumi, tāpēc agri nogriezu kontaktu. Atkal sakritība, nejauši iepazinu viņus tieši tad, kad man emocionālais atbalsts bija vajadzīgs kā maize un ūdens. Sapratu, ka tās ir tās pašas lamatas..

Es esmu cilvēks kas analizē, domā, filozofē. Izdomājusies krustu un šķērsām, ir dienas kad ir vieglāk, ir dienas kad ir smagāk.

Ja kāds vēl cieš no šāda veida kārdinājumiem, varu teikt, ka tie ir smagi, un racionāli to pat nevar izskaidrot. Ja jums ir partneris, ar sirdi sajūtiet, vai partneris ir gatavs atklāti uzklausīt to, ka jūs cīnāties ar tāda veida kārdinājumu. Cilvēki ir tikai cilvēki, var nesaprast, pārprast.

Klausiet sirds balsij, tā ir tā, kura mani ir atturējusi no emocionāliem mirkļiem ļauties kārdinājumam arī dzīvē.

Es sapratu, ka jālūdz Dievs, lai atbrīvo no kārdinājuma. Ilgi domāju, ka tās ir jūtas, vai mīlestība, apmātība, bet tagad saprotu, ka tas ir tikai un vienīgi kārdinājums, kas mani pārbauda gadiem ilgi.

Autore: Sintija