Latvijas lāsts – NODEVĪBA 19.12.2024

Vakar kārtējo reizi mēs piedzīvojām Latvijas lāsta jeb Latvijas karmas izpausmi – NODEVĪBU. Runa iet par Latvijas bankas prezidenta vēlēšanām. Kad valdības koalīcijas partneri izvirzīja divus kandidātus, tad man bija skaidrs, ka valdības koalīcijā ir kādas nesaskaņas, kur Jaunā Vienotība un Progresīvie negrib piekāpties Zaļo un zemnieku savienības  (ZZS) partijas interesēm.

ZZS nodemonstrēja spēka pozīcijas, izvēloties par Latvijas bankas prezidenta kandidātu ļoti spēcīgu personību Reini Bērziņu, zinot, ka pārējām partijām grūti būs noliegt Reiņa Bērziņa spējas un sasniegumus. ZZS plāns izdevās un tad Jaunā Vienotība un Progresīvie piekāpās ZZS prasībai, kuru pirms tam nevēlējās pildīt.

Kāds teiks, ka tā politikā notiek. Notiek gan. Mums jau ir Valsts prezidenta ievēlēšanas pieredze, kad koalīcijas partneri nevarēja vienoties par vienu kandidātu un ar ko tas viss beidzās.

Tomēr nevajag aizmirst par cilvēkiem, kas bija izvēlēti par upuriem. ZZS nodeva Reini Bērziņu, bet Jaunā Vienotība un Progresīvie nodeva Mārtiņu Kazāku. Visas valdības koalīcijas partijas nodeva Latvijas sabiedrību, jo nodemonstrēja, ka Latvijas intereses ir pēdējā vietā, augstāk par visu ir partijas intereses.

Es uzskatu, ka valdības koalīcijas rīcība pret izvirzītajiem kandidātiem bija ne tikai nodevīga, bet arī NECILVĒCĪGA, jo “izlaist cauri gaļas mašīnai” abus kandidātus, zinot, ka neplāno tos ievēlēt, bija cietsirdīgi. Patiesībā tas ir briesmīgi, ka mūsu valsti vada necilvēcīgi un nodevīgi cilvēki. Tā ir traģēdija, jo tieši tāpēc mūsu valsts neattīstās un nav pat cerību, ka tā attīstīsies, kamēr mūs vadīs cilvēki, kuriem pāri cilvēciskajām vērtībām stāv partijas intereses.

Man ļoti interesē kā uz šo situāciju reaģēs Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs. Ja viņš paskatīsies no malas un tikai pakratīs ar pirkstu uz nepaklausīgo valdību, tad arī viņš būs līdzatbildīgs notiekošajā. Tā ir viņa iespēja beidzot parādīt, ka viņš ir Latvijas Prezidents un viņam rūp Latvijas attīstība un nākotne.

Pozitīvais šajā notikumā ir tas, ka Reinim Bērziņam bija iespēja izgaismoties un nodemonstrēt savu profesionalitāti. Es domāju, ka viņš ir pelnījis ieņemt augstāku amatu nekā Latvijas Bankas prezidents. Viņš būtu ļoti labs premjers un, ja viņam būtu cita politiskā aizmugure, viņš spētu veikt valsts pārvaldē pārmaiņas un Latvija sāktu uzplaukt. Tāpēc mans aicinājums Reinim Bērziņam nenokārt degunu par piedzīvoto situāciju, bet raudzīties uz nākotni ar lielākām ambīcijām, kļūstot par līderi partijai, kurai ir svētas Latvijas intereses, kas stāv pāri partijas interesēm. Ja šobrīd tādas partijas nav, tad vēl ir laiks nodibināt jaunu partiju un sākt visu no jauna. Ja partijai ir spēcīgs un godprātīgs līderis, tad to nevar politiski iznīcināt.

Tas, ka Reinis Bērziņš pagātnē ir bijis saistīts ar Tautas partiju nav nekāds grēks, jo Tautas partija patiešām spēja ieraudzīt spēcīgas personības. Mācīsimies no Jēzus teiktā: “Nespriediet pēc vārdiem un darbiem, bet spriediet pēc augļiem.” Reinis Bērziņš ar savu darbu ALTUM attīstībā patiešām ir nodemonstrējis sava ieguldītā darba augļus. Paldies viņam par izdarīto Latvijas attīstības labā!

Autore: Elvita Rudzāte