Estere jautā: Kā atšķirt brutālu cilvēku ar labu sirdi no pieklājīga cilvēka “bez” sirds? Kā ieraudzīt cilvēkā to, kas slēpjas aiz ārējās “fasādes”?
Kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai spētu objektīvi novērtēt gan sevi, gan apkārtējos? Kāda būtu šī pasaule, ja visi būtu patiesi ES būtībai, bez “maskām”? Vai ir attaisnojami meli, arī “baltie” meli? Ko tas dod cilvēkam, kas melo – bailes ievainot otru, vai tomēr bailes pašam sevī?
Elvita Rudzāte atbild: Lai cilvēks spētu citus cilvēkus uztvert tādus kādi viņi ir, neskatoties uz viņu ārējām maskām, cilvēkam ir jāattīsta tādas īpašības kā jūtziņa (sirds balss sadzirdēšana) un izšķirtspēja. Ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, šīs īpašības attīstās it kā pašas no sevis un cilvēks arvien labāk prot ieskatīties otra cilvēka dvēselē un ieraudzīt šī cilvēka patieso būtību – gan labo, gan slikto.
Ja cilvēks ir brutāls, tas nozīmē, ka viņā kaut kur slēpjas arī viņa ļoti labais, jo katrā veselā cilvēkā ir proporcija 49% negatīvā un 51% pozitīvais. Ja tu redzi, ka cilvēks uzvedas ļoti brutāli, tad tu redzi viņa negatīvo daļu, bet vienmēr atceries, ka šis cilvēks kaunas parādīt savu labo daļu, bet viņa labais arī būs liels, tikai viņš to slēpj un parāda to tikai kādam viņaprāt izredzētam cilvēkam. Piemēram, iespējams brutāls cilvēks nebaidīsies lēkt ledainā upē, lai izglābtu ledū ielūzušu bērnu, riskējot ar savu dzīvību.
Pieklājīgs cilvēks bez sirds pieņems necilvēcīgus lēmumus un to izdarīs pieklājīgi, bet arī šajā cilvēkā ir 49% sliktais un 51% labais. Nav iemiesojumā absolūtu sliktu vai labu cilvēku. negatīvā un pozitīvā proporcijas saglabājas tikai mazinās to apjoms, ja cilvēks sāk strādāt ar savu negatīvo. Jo mazāks negatīvā apjoms, jo samazinās arī labā apjoms. Cilvēki parasti nesaprot, ko nozīmē labā samazināšanās apjoms. Tas nozīmē, ka šis cilvēks necenšas sevi ārēji parādīt par labu cilvēku, viņš kļūst par īstu cilvēku, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību un Dievišķajiem likumiem.
Ja visi cilvēki būtu patiesi, bez maskām, tad vieglāk būtu risināt radušās problēmas, jo cilvēki zinātu, ka patiešām problēmas ir atrisinājuši vai nav atrisinājuši un, ka ir jāmeklē cits risinājums. Nebūtu tā, ka kāds teiktu, ka viss ir kārtībā, bet patiesībā nekas nebūtu kārtībā. Nav attaisnojami nekāda veida meli – ne melni, ne balti, jo tie ir meli, kas radīs turpmākajā dzīvē ciešanas. Piemēram, politiķi dažkārt mēdz melot, lai tautā neradītu paniku. Tas nav pareizi. Pareizāk būtu pateikt patiesību, lai tauta var labāk sagatavoties nepatikšanām, nekā stāstīt, ka viss ir kārtībā un tauta guļ saldā miegā, nezinot, ka drīzumā viņus var piemeklēt nelaime.
Pārsvarā cilvēki melo no bailēm kaut ko zaudēt. Politiķi melo bailēs zaudēt savu labo reputāciju un vēlētāju atbalstu. Neuzticīgs vīrs melo savai sievai, jo baidās viņu zaudēt. Bērns melo vecākiem, jo baidās, ka vecāki nenopirks solīto utt.
Tikai cilvēks, kas patiesi tic Dievam, nebaidās ne no kā. Viņš zina, ka viss notiks saskaņā ar Dieva gribu, tāpēc nebaidās piedzīvot zaudējumus, jo zina, ka pēc tādiem pārbaudījumiem, ja cilvēks tos godam iztur, Dievs šo cilvēku atalgos desmitkārtīgi.
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …