Zobu sāpju pārvarēšanas pieredzes stāsts 04.01.2025

No mazotnes man vienmēr bija problēmas ar zobiem. It īpaši kreisajā pusē. Jau no mazotnes zobi ir blombēti viens pēc otra.  Ļoti daudzus gadus nēsāju zobu stīpiņu, lai izlabotu sakodienu. Man bija izteikti “zaķa zobi”. Jauniešu vecumā zobārste izteica ieteikumu – visus zobus likt uz kroņiem. Es to neizdarīju.

Vairākus gadus atpakaļ kreisajā pusē zaudēju zobu. Sāku domāt, ka arī manai mammai kreisajā pusē ar zobiem ir bijušas problēmas.

Esmu pieaugusi, un “Zaķa zobi” atkal veidojas kā bērnībā. Tas ir interesanti, jo vecāki ieguldīja lielus līdzekļus, lai man šie zaķa zobi nebūtu. Re, kā ķermenis rāda neapgūtās mācības! Pat regulēšana nav līdzējusi!

Ejot garīgās izaugsmes ceļu, protams, ka interesējos par zobu veselības saistību ar domāšanu. Izlasīju, ka pie vainas ir nepareizā attieksme pret vīrieša prātu- ja problēma ir kreisajā pusē. Arī zobošanās par vīriešu prātu. Es ļoti labi saprotos ar vīriešiem. Domāju, nevar būt! Nesaredzēju savu vainu tajā. Nolēmu to atstāt uz vēlāku.

Laiku pa laikam man sāp kreisā puse ļoti spēcīgi. Lai gan zobārsts norādīja, ka tur problēmas nav, kā tikai zobakmens.

Man reti sāp zobi, reti sāp kariess. Necik sen, man atkal kreisā puse tik ļoti sāka sāpēt, ka nevarēju to vairs atlikt. Meklēju skaidrojumu. Lasīju atkal un atkal skaidrojumu par zobu sāpēm no garīgā redzējuma. Kāda vēl zobošanās par vīriešu prātu? Es taču tik labi saprotos tieši ar vīriešu kārtas pārstāvjiem!

Īsti neizpratu termiņu ko nozīmē zobošanās, tikai to, ka tas ir kaut kas negatīvs.

Nodomāju, ja es labi saprotos ar vīriešiem, tad pilnīgi saprotams, ka nenotiek arī zobošanās. Es maldījos. Interesējos dziļāk par to, kas ir zobošanās.  Sapratu, ka patiesībā tieši zoboties par vīrieša prāta spējām – tas ir diezgan izteikti tieši sievietes kārtas pārstāvēm.  Esmu dzīvē novērojusi, ka vīriešiem mazāk ir zobu problēmas, varbūt es maldos, bet tā ir mana pieredze no dzīves. Sapratu, ka es arī zobojos, un patiesībā, diezgan daudz!

Nākamās dienas vakarā man vajadzēja vīra racionālo prātu (lai gan neesmu pieradusi prasīt palīdzību), un pamanīju, ka tiklīdz viņš sāk kaut ko darīt, tad man iekšā ir doma, ka nesanāks, viņš nesaprot ko runā, ko dara.  Uzskatīju, ka es zinu labāk. Tam nebija loģisks pamatojums.. Noķēru, ka tas ir mans ego!

Tajā vakarā es pati galā netiku.  Palūdzu palīdzēt. Sekoja viņa darbībai, un pamanīju, ka patiesībā, es tādā veidā nespētu izdomāt un risināt problēmas. Sapratu, ka arī man ir prāta dotības, tikai citā virzienā. Es sapratu, cik skaists ir vīrieša prāts. Turpmāk, tiklīdz es sapratu, ka ar sievietes prātu ir par maz, es lūdzu palīdzību vīram, un ar prieku saku – te vīrieša prāts vajadzīgs, man nesanāks tā kā tev sanāks. Sākumā viņš neticēja, kā tas var būt, ka es nevaru paveikt šķietami vienkāršus, efektīvus risinājumus. Par to  viņš pārliecinājās praksē, vērojot kā es risināju noteikto praktiskās dabas problēmu. Vīrs tagad palīdz ar prieku, un es priecājos, ka viņš spēj to, ko nevaru es..

Tā atziņa manī raisīja asaras, un varbūt izklausīsies neticami, bet tieši tad man pārgāja drausmīgās zobu sāpes kreisajā pusē.

Vēl ir jāveic piedošanas darbs, jo zobojos tieši tāpat kā mana mamma, un viņai joprojām ir problēmas ar vīriešiem, bet tās ir viņas neapgūtās mācības.

Aizdomājos, ka manam tētim, daudz kas negāja no rokas, un mamma vienmēr zobojās par vīrieša prāta spējām.

Laikam pats sliktākais bija tas, ka es nenojautu, ka arī es zobojos. Jautāju vīram- vai esmu zobojusies? Viņš pats neizprata, ko tas nozīmē. To tik labi nevarēja redzēt, jo ikdienā mums ir ļoti laba komunikācija.

Ir pagājušas vairākas dienas, un zobu sāpes nav atgriezušās.

Autore: Sintija